Kāds autovadītājs dalās savā personīgajā pieredzē, kas pamazām vien novedusi pie secinājuma, ka jāpērk tikai labas riepas, turklāt ne vien ziemas, bet arī vasaras.
Nenoliedzot to, ka galvenais tomēr ir „blīve starp sēdekli un stūri”, šis autovadītājs no Krievijas raksta, ka savu pirmo automobili iegādājies tālajā 2001.gadā. Lētā un vienkāršā mašīnīte bija apauta vasaras riepās un, tuvojoties rudenim, es sāku apsvērt domu par ziemas riepu iegādi, taču, „kāds ļoti gudrs cilvēks” man autovadītājam-iesācējam apskaidroja, ka tā ir velta naudas izmešana – pilsētā ielas tīra un nolej ar reaģentu, tā kā, ja es neplānoju izbraukt no pilsētas, ziemas riepas nevajag. Es, muļķis, paklausīju. Pirmais sals ar sniegu pienāca negaidot – no rīta braucu uz darbu, viss kārtībā, taču līdz vakaram piesniga un uzsita mīnus 7-10 grādus – atpakaļ braucot jutos „kā govs uz ledus” – nepārtraukti dauzījos pret apmali un iebrauktuvei savā pagalmā aizslīdēju garām 30 metrus – labi, ka iztika bez avārijas, ja vien neskaita pret stabu izsisto gabarītuguņu stikliņu. Piezvanīju draugam un ar viņa tēva mašīnu (aprīkotu ar ziemas riepām) devāmies pēc jaunām riepām. Izlēmu ieekonomēt un iegādājos vissezonas komplektu. Kļuva labāk un es nospriedu, ka vairāk arī nevajag – priekš kam pirkt divus riepu komplektus, ja var iztikt ar vienu? Tik un tā iekļuvu divās avārijas nepietiekamā bremzēšanas ceļa dēļ, taču es domāju, ka tā arī jābūt un vainoju savu nelielo praksi.
Vasara man lika vilties, jo vissezonas riepas uz ceļa uzvedās krietni sliktāk nekā vasaras. Lai nu būtu – savu pirmo auto pārdevu un nopirku citu – dārgāku. Tam bija uzmontētas nobrauktas vasaras riepas un ziema, kas nu viņu gaida, jau atkal bija klāt. Iepriekšējo sezonu es labi atcerējos, tādēļ jautājums par riepu iegādi nebija apspriežams. Nelaime tikai tāda, ka naudas bija maz, tādēļ atkal izlēmu pirkt vissezonas „apavus”. Vajadzīgā izmēra nebija vai maksāja tik dārgi, ka nevarēju atļauties un es izlēmu pārlaist ziemu ar lietotām ziemas riepām, turklāt pašmāju ražojuma (Kisloved vai kas tamlīdzīgs). Biju SAJŪSMĀ par to, kā tās turēja mašīnu uz ceļa – es sapratu, ka esmu bijis pilnīgs idiots pērkot vissezonas riepas, visā sezonā nebija nevienas avārijas, pavasarī nopirku labas vasaras riepas un atkal biju sajūsmā par to, cik viegli vadīt automobili. Es stingri nolēmu nākamajai ziemai iegādāties labas ziemas riepas un tā arī izdarīju – jaunais Nokian (neuzskatiet to par reklāmu) mani vienkārši SATRIECA – tās strādāja tik labi gan sniegā, gan uz ledus, ka es praktiski nejutu atšķirību no braukšanas vasarā. Pagāja divi gadi, šo mašīnu pārdevu kopā ar riepām, bet jaunajai, ko iegādājos, izlēmu pirkt jaunu vasaras un ziemas komplektu.
Atkal jau noskopojos, padomājot, ka starpība starp pašmāju un importa riepām diez ko liela nevarētu būt, tādēļ paņēmu Krievijā ražotu vasaras un ziemas komplektu. Rezultātā vasarā es sūkstījos par vasaras riepām, ziemā – par ziemas – pilnīgs s*ds, nākamajā ziemā ar mokām tās par 30% mazāku cenu notirgoju pārpircējiem, bet sev iegādājos labus importa riepu komplektus. Kopš tā laika „braucu bez bēdu”, mašīnas no tā laika bijušas vairākas, bet riepām naudu vairs nežēloju – vienmēr pērku tikai importa un labas riepas – braucu trīs sezonas, tad pārdotu kā lietotas par 20-30 procentiem lētāk.
Neekonomējiet uz riepām, veselību un dzīvību – brīvais laiks un savi nervi vienmēr dārgāki!
Foto: Publicitātes foto