Latvijas Ceļu būvētājs: Latvijas ceļu pārvaldības modelim vajadzīgas strukturālas pārmaiņas

Ja Latvijas ceļu pārvaldības modelis netiks strukturāli pārkārtots, tad katastrofas ir iespējamas jau vidējā plānošanas termiņā, ceļu ikgadējā konferencē pauda biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir radīti daudzi politiku dokumenti (pēdējie bija Nacionālais attīstības plāns 2020., Transporta Attīstības pamatnostādnes 2020.), taču tie visi ir palikuši neizpildīti.

“Deviņdesmito gadu ceļu pārvaldības modelis Latvijā ir bankrotējis. Uz valsts ceļiem deficīts sasniedzis 4,7 miljardi eiro, un par pašvaldību ceļiem šādas informācijas vispār nav,” ir sašutis Andris Bērziņš. Viņš vērsa klātesošo uzmanību, ka, piemēram, 2014. gadā ceļu kopējā vērtība bija 4,86 miljardi eiro, kamēr to nolietojums sasniedzis 67%.

Andris Bērziņš uzskata, ka šajā situācijā būtu atbildīgi:

  • Atzīt, ka esošais ceļu pārvaldības modelis ir bankrotējis, un ceļus var glābt tikai strukturāli pārkārtojumi visā sistēmā;
  • Atzīt, ka Latvija, kura pēdējos 10 gados ir zaudējusi gandrīz ceturtdaļu iedzīvotāju, visu esošo ceļu infrastruktūru nemaz nav spējīga uzturēt.

Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vīzija paredz palūkoties uz valsts ceļu tīklu integrēti, bez dalījuma valsts, pašvaldību, “Latvijas valsts mežu” (LVM) vai privātajos ceļos, nodefinējot, kas ir nepieciešams un ko mēs varam atļauties. Pēc tam ir jāizstrādā loģisks, skaidrs un saprotams valsts ceļu sakārtošanas plāns, nosakot atbildīgos, jāizveido finansēšanas modelis un tas arī jāīsteno.

Andris Bērziņš uzskata, ka neviens neredz un neanalizē ceļu tīklu kā infrastruktūras mugurkaulu kopumā. Ir sadrumstalotas prasības, nav valsts definētu normatīvu prasību visiem ceļu īpašniekiem. “LVC ir laba regulācija, pašvaldības drīkst izdomāt savas regulas, LVM ir savi noteikumi, bet Lauku atbalsta dienests industriālos ceļus bez regulācijas nodod pašvaldībām.”

Biedrība uzskata, ka, formulējot valsts attīstību, netiek vērtēta ceļu loma tajā. Valdība arī veicina nevis integrētu ceļu attīstību, bet savrupību un sadrumstalotību, jo liekulīgi neredz atšķirīgu ceļu ekspluatācijas standartu izmantošanu dažādu īpašnieku ceļos. “Nav godprātīga un kārtīga saimnieka,” viņš uzsvēra.

Andris Bērziņš aicināja ļoti uzmanīgi izvērtēt līdzšinējo attieksmi pret “Autoceļu sakārtošanas programmu”, kas, viņaprāt, bija iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa mēģinājums panākt stabilu finansējumu ceļiem un arguments sarunās ar Eiropas Komisiju, lai parādītu, kā valsts budžeta finansējums turpmāk tiks investēts ceļos, un iegūtu Eiropas Savienības finansējumu pašreizējam plānošanas periodam. 

Jau ziņots, ka šodien notiek VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) rīkotā ceļu nozares ikgadējā konference, un šogad tās nosaukums ir “Attīstība sākas ar ceļu”. Konferencē uzstājas Satiksmes ministrs Uldis Augulis, LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

 

Par aktualitātēm Lietuvas ceļu nozarē klāsta Lietuvas ceļu administrācijas vadītāja vietnieks Zigmantas Pervaneckas, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks stāsta par ceļiem, kuri ir domāti visiem lietotājiem, ne tikai automobiļiem, Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers runā par drošību uz ceļiem. Konferencē uzstājas arī citi LVC eksperti un ceļu nozares speciālisti.

Foto: ekrānšāviņš

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.