Līdz ar izmaiņām obligāto civiltiesisko transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību saņemšanas kārtībā nelegālā auto remonta un apkopes tirgus apmēri ir samazinājušies, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā auto nozares ekepertu diskusijā sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Viņš atgādināja, ka no šā gada OCTA atlīdzību par automašīnas remontu, ja apdrošinātais to vēlas saņemt skaidrā naudā, izmaksā 70% apmērā no apdrošinātāja aprēķinātās summas līdzšinējo 100% vietā. “Virziens ir pareizs, pelēkajai ekonomikai tiek nedaudz mazāk naudas, un tā vairāk novirzās uz legālajiem autoservisiem,” sacīja Abāšins, piebilstot, ka minētais regulējums strādā.
Pēc viņa teiktā, pēc regulējuma ieviešanas arvien vairāk automašīnu tiek vestas uz remontu servisos, un arvien mazāk automašīnu tiek remontētas garāžās, kas nemaksā nodokļus.
Vienlaikus asociācijas vadītājs piebilda, ka regulējumā joprojām ir dažas nepilnības, ko apdrošināšanas nozare kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) mēģina risināt. Piemēram, tas, ka regulējuma dēļ uzņēmumi, kas paši remontē savus transportlīdzekļus, daļu atlīdzības saņem ar laika nobīdi.
“Regulējums paredz, ka 70% atlīdzības apdrošinātājs izmaksā uzreiz, bet 30% vēlāk, kad tiek uzrādīti dokumenti – rēķini, pavadzīmes un tamlīdzīgi, kas apliecina, ka auto remonts ir kvalitatīvi veikts,” teica Abāšins. Līdz ar to tādiem uzņēmumiem kā “Rīgas satiksme” daļa OCTA atlīdzības ienāk kontā vēlāk, kas negatīvi atsaucas uz šo uzņēmumu bilanci.
Šo nepilnību varētu novērst, ja tiks veikti labojumi likumā, paredzot, ka tādi uzņēmumi kā “Rīgas Satiksme” apdrošināšanas atlīdzību 100% apmērā saņemtu uzreiz nevis ar laika nobīdi, teica Abāšins.
Viņš atzina, ka par spīti jaunajam regulējumam nelegālās izcelsmes rezerves daļu aprite joprojām ir problēma nozarē, ko veicina arī paši apdrošinātāji, kuri atlīdzību par autošīnas remontu mēdz novirzīt nelegālās detaļās augsto remonta izmaksu dēļ. Tas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, kas nav tik augsta, kā, piemēram, Skandināvijā un Vācijā, kur mazāk piekopj šādu praksi. “Ja visus remontus veiktu, izmantojot tikai jaunas rezerves detaļas, apdrošināšanas polises būtu stipri dārgākas,” sacīja Abāšins.
LTRK auto tirdzniecības nozares pārstāvis Andris Ermičs uzsvēra, ka lielākā problēma, izmantojot nelegālas detaļas, ir tas, ka tādējādi var tikt apdraudēta cilvēku – automobiļu vadītāja, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku – dzīvība un veselība. Pēc viņa teiktā, apdrošinātājiem pašiem būtu jābūt pietiekami godprātīgiem, lai neatbalstītu pelēko tirgu, izvēlētoties novirzīt apdrošināšanas atlīdzību legālās detaļās.
Viņš pieļāva, ka vajadzētu ieviest arī ierobežojošu mehānismu, lai jebkurš komersants nevarētu nodarboties ar automobiļu remonta un apkopi.
Jau ziņots, ka 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz transportlīdzekļu bojājumu gadījumos par 30% samazināt izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas apmēru pirms remontdarbu veikšanas gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks remontdarbu vietā izvēlas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas saņemt naudas summas veidā, proti, pirms remontdarbu veikšanas transportlīdzekļa īpašniekam apdrošinātājs izmaksās 70% no remontdarbu izmaksu tāmes, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, savukārt atlikušos 30% no remontdarbu izmaksu tāmes un PVN summas daļu transportlīdzekļa īpašnieks var saņemt pēc tam, kad iesniegti veikto remontdarbu apliecinošie dokumenti.
Līdz ar grozījumiem OCTA likumā palielināts arī termiņš, kādā transportlīdzekļa īpašnieks var iesniegt veiktos remontdarbus apliecinošos dokumentus – līdzšinējo divu mēnešu vietā no šā gada klienti pēc izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības var iesniegt maksājumus apliecinošos dokumentus par veiktiem remontdarbiem četru mēnešu laikā. OCTA likumā arī precizēts laiks, kādā apdrošinātājam pēc maksājumus apliecinošo dokumentu saņemšanas jāpieņem lēmums par papildu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu – iepriekšējo 30 dienu laikā kopš 1.janvāra apdrošinātājam lēmums jāpieņem 15 dienu laikā.
Foto: Ekrānšāviņš no google.com