Policija aresta sistēmu dzērājšoferiem uzskata par efektīvu, taču tā atcelšanā jābūt kompensējošam mehānismam

Valsts policija (VP) administratīvā aresta sistēmu dzērājšoferiem uzskata par efektīvu, taču tā atcelšanā jābūt kompensējošam mehānismam, piemēram, pārkāpēja transportlīdzekļa konfiscēšana neatkarīgi no spēkrata īpašnieka, aģentūrai LETA teica Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis skaidroja, ka lēmums par atteikšanos no administratīvā aresta būs jāpieņem politiķiem, kuri paši savulaik arī nolēma šādu sodu dzērājšoferiem ieviest. Līdz šim arests devis būtisku ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā, jo kopš aresta ieviešanas samazinājās dzērājšoferu izraisītu negadījumu skaits. VP informācija liecina, ka par braukšanu reibumā 2016.gadā noformēti 3864 protokoli, bet pagājušā gadā 3680 protokoli. Šogad noformēti 1021 protokoli. 2006.gadā arests piemērots 3053 dzērājšoferiem, bet pērn vien 1681 transportlīdzekļu vadītājiem.

Ja politiķi nolems atteikties no aresta, tad jābūt ieviestam kompensējošam mehānismam, lai nepasliktinātu satiksmes drošību un nevairotu pārkāpēju vidū tiesisko nihilismu pret likuma ievērošanu. Policija jau iepriekš darba grupās rosinājusi dzērājšoferiem piemērot transportlīdzekļa konfiscēšanu, turklāt izpētot ārvalstu praksi policija rosina pārkāpuma gadījumā konfiscēt automašīnu neatkarīgi no tā īpašnieka. “Piemēram, ja pārkāpējs kādā laika periodā atkārtoti pieķerts braucam reibumā, tad valsts konfiscē automašīnu neatkarīgi no tā vai tā pieder pārkāpēja, līzinga kompānijai, pārkāpēja darbavietai vai viņa radiniekam,” norādīja Krapsis.

Tieslietu ministrijas norādījusi, ka dzērājšoferu problēma lielākoties ir saistīta ar alkohola atkarības jautājumu, un valsts nevarot atkarības problēmu atrisināt ar formālu soda piemērošanu. Krapsis norādīja, ka pastāv citās valstīs mehānisms par atkarīgajiem paredzētu kursu nozīmēšanu viņus nesodot. Ja kursus pārkāpējs neapmeklē, tad viņam jāsaņem sods.

Krapsis šaubās vai administratīvā aresta aizstāšana ar šādiem korekcijas kursiem Latvijas gadījumā būtu efektīvi.
Jau ziņots, ka trešdien Satiksmes ministrijā (SM) notikusi sanāksme, kuras darba kārtībā bija iekļauts diskusiju jautājums par iespējamiem variantiem, ar ko varētu aizstāt reibumā pieķerto autovadītāju administratīvo arestu. SM paziņojusi, ka reibumā braukušo autovadītāju aresta atcelšana, ko rosinājusi Tieslietu ministrija (TM), var radīt satiksmes drošības riskus.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka patlaban dzērājšoferu arests kā soda veids ir saglabājams, jo tas ir efektīvs.

Sanāksmes dalībnieki arī sprieda, ka, iespējams, viens no līdzvērtīgiem variantiem varētu būt transportlīdzekļa konfiskācija, kas arī varētu būt efektīva.

TM aģentūrai LETA skaidroja, ka administratīvos sodus Latvijā patlaban piemēro saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas tika radīts padomju laikos un joprojām daļēji atspoguļo padomju izpratni par sodu sistēmu.

Tādējādi TM rosinātās pārmaiņas ir vērstas uz demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošas sodu sistēmas ieviešanu. TM arī uzsvēra, ka ideja par atteikšanos no administratīvā aresta guvusi atbalstu ne tikai valdībā, bet arī Saeimā 2016.gadā, kad otrajā lasījumā ticis pieņemts likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, kas neparedz tādu soda veidu kā administratīvais arests.

TM pārstāvji norādīja, ka patlaban aktīvi tiek strādāts pie risinājumu, kas paredzēs adekvātu un efektīvāku ietekmēšanas līdzekli personām, kas vada transportlīdzekļus reibumā.

TM arī uzsvēra, ka ārsti, kas strādā ar atkarības jautājumiem, kopumā atzīstot, ka administratīvais arests nav efektīvs līdzeklis cīņā ar dzērājšoferiem. Par to liecinot pētījumi, kuros atklājies, ka persona, kas ir pieķerta, braucot reibumā, pirms tam ir vadījusi mašīnu reibumā vidēji 23 reizes. Tas apliecinot, ka šī problēma lielākoties ir saistīta ar alkohola atkarības jautājumu, un valsts nevarot atkarības problēmu atrisināt ar formālu soda piemērošanu.

Šajā likumprojektā paredzēta arī iespēja uz ceļa dzērājšoferim izņemt mašīnu, lai nodrošinātu, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas pārkāpējs neturpinās braukt. Kā papildus instruments cīņā par ceļu satiksmes drošību atsevišķos gadījumos tiks paredzēta iespēja konfiscēt pārkāpēja transportlīdzekli, atzīmēja TM.

TM skaidroja, ka jaunais likums varētu stāties spēkā no 2020.gada janvāra, bet precīzs termiņš būs atkarīgs no Saeimas lēmuma.

Foto: Ekrānšāviņš no Twitter.com/valsts_policija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.