Ceļu drošības uzlabojumi nākotnē ir komplekss pasākumu kopums, to realizēšanai jākoncentrējas uz dažādiem jauniem mobilitātes risinājumiem un individuālās mobilitātes konceptu integrēšanu, sesijā “Ceļu satiksmes drošība 2020+: Droša Eiropa visiem iedzīvotājiem”, kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) transporta nozares amatpersonas, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
SM Komunikācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka Ozoliņš no 29.oktobra līdz 30.oktobrim piedalījās ES neformālajā un apvienotajā transporta un vides ministru padomes sanāksmē, kas norisinājās Vīnē, Austrijā.
Sanāksmē sesijas “Ceļu satiksmes drošība 2020+: Droša Eiropa visiem iedzīvotājiem” laikā dalībnieki atzina, ka jaunu tehnoloģiju un komunikāciju tehnoloģiju integrēšana 21.gadsimta mobilitātē paver lielu potenciālu ceļu satiksmesdrošībai, transporta efektivitātei kā arī vides aspektiem. Ministri analizēja, kā mainīt šobrīd stagnējošās tendences ceļu satiksmes drošības jomā. SM valsts sekretārs norādīja, ka ir būtiski turpināt darbu pie ceļu satiksmes drošības uzlabošanas, ko šobrīd Latvija arī dara. Valdības līmenī ir apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam, kas paredz rīcības virzienus, lai mazinātu gan ceļu satiksmes negadījumu skaitu, gan tajos bojāgājušo un ievainoto skaitu.
“Ir jākoncentrējas uz dažādiem jauniem mobilitātes risinājumiem un individuālās mobilitātes konceptu integrēšanu, piemēram, motorolleri, elektriskie velosipēdi un citas nelielas elektriskās ierīces, kuras var izmantot pilsētās. Ceļu satiksmes drošības uzlabojumi nākotnē ir komplekss pasākumu kopums, jo ir jāsasniedz visas sociālās grupas, kas izmanto dažādus transporta veidus – velosipēdus, automašīnas. Mēs uzskatām, ka īpaša uzmanība neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem nākotnē ir ļoti svarīgs faktors ceļu satiksmes drošības uzlabošanā,” uzsvēra Ozoliņš. Viņš norādīja, ka ir jāturpina darbs arī pie preventīvajiem pasākumiem, piemēram, plašākas automatizētu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas lietošanas, tādu kā fotoradaru, vidējās kustības ātruma kontroles iekārtu un luksofora signālu neievērošanas kontroles iekārtu uzstādīšanas. Šīs diskusijas sniegs ieguldījumu darbam pie ES līmeņa stratēģijas par ceļu satiksmes drošību 2021.-2030.gadam.
SM norādīja, ka viena no Latvijas prioritātēm ir virzība uz “Nulles vīzija” (“Vision Zero”) – lai nākotnē ceļu satiksmesnegadījumos nebūtu bojāgājušo vai ievainoto. Lai to panāktu, autotransporta sistēmai nākotnē, ieskaitot ceļu infrastruktūru, jābūt pilnīgi drošai – tādai, kas novērš bīstamās sekas no cilvēciskām kļūdām. Tas nozīmē, ka cilvēku kļūdas ir un paliks pieņemamas, bet ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie un ievainotie nav pieņemami. Drošas transporta sistēmas mērķis nākotnē ir nodrošināt, ka cilvēku kļūdas, nolaidība vai apzināta rīcība nerada letālas vai traumatiskas sekas ceļu satiksmē.
Sanāksmes laikā diskusijas “Jaunas ēras sākums: tīra, droša un pieejama Eiropas mobilitāte” laikā tika runāts par izaicinājumiem, stratēģijām un risinājumiem, lai Eiropas mobilitāte būtu tīra, droša un pieejama. Tika atzīts, ka tieši mobilitātes un transporta jomā būs jāsaskaras ar lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu Eiropas klimata politikas mērķus. Latvija norādīja, ka transporta sektors ir izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, to sagaida ciešs darbs Eiropas, nacionālajā un pašvaldību līmenī. Bez tam ir vajadzīga cieša sadarbība ar industriju, kas šobrīd ir kā dzinējspēks tehnoloģiskās attīstības ziņā, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.
SM atzīmēja, ka uzsāktie un plānošanas stadijā esošie pasākumi, jo īpaši autotransporta jomā, dos nozīmīgu transporta sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Būtiski ir palielināt alternatīvo un atjaunojamo energoresursu pielietojuma īpatsvaru, lai sasniegtu izvirzītos emisiju samazināšanas mērķus. Papildus nepieciešams arī virzīties uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. Nozīmīga ir arī velotransporta izmantošana un velo infrastruktūras attīstība, jo tas ne tikai palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet veicina videi draudzīgu domāšanu arī kopumā, norādīja Latvijas pārstāvji. Tika atgādināts arī par izaicinājumiem, ar kuriem jau šobrīd Latvija saskaras un saskarsies arvien vairāk. Valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja attiecībā uz jaunajiem transportlīdzekļiem ir ievērojami zemāka, kā arī nav attīstīta automobiļu ražošana, arvien vairāk tiek ievesti lietoti un mazlietoti ar dīzeļmotoru darbināmi transportlīdzekļi. Ir skaidrs, ka vienots risinājums šai kompleksajai problēmai, visticamāk, nav iespējams. Tādēļ ir nepieciešamas ES līmeņa diskusijas, veicinot kopējā autoparka atjaunošanos visā savienībā un palielinot tādu transportlīdzekļu skaitu ES, kas izmanto alternatīvās degvielas.
Sanāksmes laikā tika diskutēts par normatīvo regulējumu par pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu. Latvija uzsvēra, ka ir gatava atbalstīt vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiktu noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiktu nodrošināta harmonizēta pieeja ES. “Valsts nevar atbalstīt ideju, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšanu noteiktu kā nacionālā līmeņa jautājumu. Tas veicinātu riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pārejai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielinātu laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm,” atzīmēja SM pārstāvji.
Vienlaikus Baltijas valstu pārstāvjiem bija tikšanās ar ES transporta komisāri Violetu Bulcu, kura uzklausīja ziņojumus par “Rail Baltica” projekta ieviešanas gaitu. Baltijas valstu pārstāvji atkārtoti apstiprināja apņemšanos kopīgi īstenot projektu. Vienlaikus notika diskusija par plānotajiem darbiem “Rail Baltica” projektā.
Foto: Ilustratīvs attēls