Protams, ka nesmuki sanācis par tiem izmešiem un negodīgi uzvarētajiem konkursiem. Ford, Mersedes un citu vietā noteikti mēģinātu taisīt atbildes gājienus.
Taču konkurss būtībā ir karš. Karš par līgumu, par peļņu, par izdzīvošanu. Un karā kā jau karā, visi līdzekļi ir labi, arī šmaukšanās. Uzvar tas, kas asprātīgāk rīkojas, nevis godīgi nostājas rindā kā prasa kaujas priekšraksti. Un malači VAG-īsti , meistarīgi piečakarēja pārējos, un domāju dara to vēl šodien, tikai ar vēl jaunāku, rafinētāku programmas versiju.
Atceros vienu no saviem pirmajiem ceļojumiem uz Itāliju 90tajos. Jau toreiz jutu, ka mani – “stupido turisto” čakarē, bet dara to tik meistarīgi ar klasi, ka tas pat bija patīkami. Ar baudu varēju izbaudīt komforta mirkli. Tāpat VAG produktu var baudīt, neskatoties uz to, ka eventuāli ar priekšrakstiem kaut kas nav kārtībā. Toties tu saņem tādu auto paātrinājumu kā vēlies, nevis nosmacētu pusmironi un tas pie minimāla degvielas patēriņa. Man kā patērētājam vispār tie “CO” izmeši tā īsti nav pat saprotami un analizējot jaunās tehnoloģiju attīstības tendences ar ūdeņradi vai elektrību, drīz šī CO auto izmešu problēma zaudēs savu aktualitāti. Un tas, ka kāds ir zaudējis būdams godīgs… lai paliek uz paša sirdsapziņas. Tomēr šoreiz VAG paliek bez maniem Gada auto titula žūrijas locekļa punktiem. Domāju nepareizi, bet taisnīgi.
Etalons, atvainojos – Audi
Kā viņi to māk? Pat, ja atmetam nost visus CO stāstus – tas ir un paliek ETALONS. Tas, pēc kā pārējiem mērīties, pievilkties, mēģināt tiekties. Vienmēr esmu runājis par perfektajām detaļām līdz pat milimetra desmitdaļām noslīpētām. Tad A4 un Q7 to ir pacēluši vēl augstākā līmenī.
Auto gaita. Nezinu vai tie bija speciālie amortizatori vai bāzes piekare – vienalga. Tā darbojās tā, ka pēkšņi Latvijā vairs nav sliktu ceļu. Tā tevi nes kā burvju paklājs, maigi, bet ar tādu drošības rezervi, ka dusmas uz tiem ātruma ierobežojumiem un pārējiem pilsoņiem uz ielas varētu arī pazust un netraucēt baudīt. Jā, šis auto ir ir būvēts garšošanai. Jā, protams, arī āriene ir perfekta, bet tas nav kā BMW, kur izskata “dusmīgums” ir galvenā sastāvdaļa.
Audi tas ir tikai pašsaprotami, ka tas labi izskatās no ārpuses un nevēlas nevienu biedēt. Lai man piedod BMW braucēji, bet, domāju, ka viņi vēl nav gatavi AUDI. Kamēr pārējie sēž vai ir aizsēdējušies pamatskolas klasēs, šī marka jau droši saņem stipendiju augstākajās iestādēs. Ja braucot ar BMW un MB GLE Coupe nepameta sajūta, ka sēžu uz piepūstiem baloniem un ceļa līkumu nemaz nav tik lēzeni, tad Q7 vienkārši maigi brauca.
Stabili un nešūpojoties. Tam pat nepiemita lielākā džipu problēma – sāniskā gāzelēšanās līdzīgi kā būtu uzrāpies kuģa mastā. Jā, to es sajutu.
Protams, ka visu šo idilli saldē cena. Un tā ir barga un nepielūdzama. Tā atmet nost visus tos, kas neizmanto citus savas naudas pelnīšanai. 67000,00 eiro tas nav telefona numurs kur jāzvana, lai noskaidrotu A4 cenu. Tā maksāja mūsu testa auto. Jā, bet izdoto naudu īpašnieks ne mirkli nenožēlos.
Hyundai
Ar interesi vēroju žūrijas locekļu sejas pēc mazā i20 testa. Patiess apmulsums un neizpratne. Kā tā var būt, ka šāds sīks auto arī var būt tik perfekts, ka nav kur piekasīties. Nekur. Salons- 10. Pedāļi -10, vadītāja vieta-10, ārpuse-10, gaita – 10.. Viss nostrādāts gandrīz kā Audi. Saku gandrīz, jo cena nav kā audi, bet palikusi darba cilvēkam sasniedzamā līmenī. Nē, nevis sasniedzamā, bet ņemamā līmenī. 14 000 ar kapeikām euro arī šis auto ir tā vērts. Pat vairāk. Tu saņem vairāk laba auto nekā esi samaksājis. Gandrīz kā dāvana, kuru gatavojuši cilvēki, kuri paši arī gribētu braukt ar savu ražojumu.
Piemēram: japāņi tā arī vēl nav uztvēruši, auto kā vienotu sistēmu. Viņiem multimediju sistēmu ražo vieni, bet spidometra apgaismoju pavisam cita kompānija. Arī saliekot to kopā nevienu netraucē, ka viena lampiņa deg dzeltena, cita zila un cita atkal sarkana. Spilgtums vienam regulējas vienā vietā, bet citai lampiņai vispār neregulējas. Rasols. Jā, dzirdu balsis, kas saka- sīkumi. Bet lielās lietas veido tieši šie sīkumi – to summa. Labi!
Atpakaļ pie i20. Iepriekš teiktais nav par šo auto. Krāsas saskaņotas, apgaismojums pamazināms pēc vēlēšanās, viss tas notiek automātiski, kas mūsdienās nav nekāda raķešzinātne. Vienkārši patīkami lietot. Patīkami, ka ir padomāts arī par “mazo cilvēku”.
Atceros nelielo izbraucienu ar “jauno “ Fiat 500, pēc kura sapratu, ka vai nu kājas par garām vai rokas par īsām, jo iekārtoties nemācēju. Arī ar saulesbrillēm tumsā bija grūti braukt, jo spidometra spilgtumu neizdebvās iegūt pietiekami tumšu. Žilbināja. Teikšu – bīstams verķis.
Ak jā, Latvijā šis tomēr nav populārākais formāts, jo nav diez ko “džipisks” sanācis.
Tikmēr Tucson ir gana džipisks – turklāt ar līdzīgu inteleģences devu kā audi. Jaunā harmoniskā automātiskā ātrumkārba strādā nemanāmi. Nav sajūtas, ka tā mocītos. Viss notiek viegli un intuitīvi. Jā, pilnpiedziņa ir ķeksīša pēc un nav domāta dzīšanai bezceļos, tomēr pie mums šie bezceļi ir speciāli jāmeklē. Domāju, ka šī tēma jau ir kļuvusi garlaicīga, tāpēc lielākā daļa “krosoveri “ tiek darbināti tikai ar priekšējiem riteņiem.
Dīvaini, ka visvienkāršāk bija ērti iekārtoties sēdekļos tikai audi un tam līdzīgajos auto – lasi- Hyndai. Pārējie bija…. savādāki . Tie bija… nu tādi mēs esam . Bet citiem patīk.
Volvo V60 Cross Country
Šim auto ir kaut kas tāds, kas pievelk. Lai gan V60 nav nekāds jaunais un šī ir tikai modifikācija ar augstāku pacēlumu, tomēr te ir iebūvēta kāda neredzama enerģija. Enerģija kas pievelk, liek justies drošam un pārliecinātam. Tas nav VAG eksperiments ar jaunākajām tehnoloģijām, bet ir pārbaudītu lietu un risinājumu kopums, kurš runā savā valodā. Jā, dzinējs rūc diezgan paskaļi, tomēr dara to ar Ķeguma spēku, un nodrošina ļoti vienmērīgi stabilu vilkmi. Tā spēks velk, velk un, liekas, ka dukas tam nepietrūks nekad. Nekāda trausluma vai nepārliecinātības. Salons nav nostrādāts absolūtā perfekcijas līmenī, tomēr tajā ir iestrādāti elementi, kas tuvina mājas sajūtai.
Piemēram, priekšējā paneļa faktūra. Tās unikālais raksts atgādina tādu kā plūstošas upes viļņu spēli, kas vērojama no putna lidojuma. Tas liek aizdomāties ne tikai par ņūtoniem un kilovatiem, bet ļauj mazliet pat pasapņot. Un šādu sīkumu ir daudz, un tās ir tās uzreiz neredzamās lietas, kas saka, ka esi izdarījis pareizo izvēli – savu izvēli. Izvēli, kas neskrien līdzi pārējiem , bet iet savu ceļu. Šāda pieeja ļāvusi saglabāt arī cenu saprāta līmenī. 34 000 izmaksā arī tā pati Mazda 2, kura uzlikta uz augstākiem riteņiem un nosaukta par CX-3 savā dārgākajā komplektācijā. Piedodiet. Tie nav salīdzināmi auto.
Suzuki Vitara
Par šo auto biju iepriekš nolēmis nerakstīt. Pirmais iespaids – nu tā, lai neteiktu vēl kritiskākus vārdus. Suzuki laikam nolēmuši netērēt miljonus īpaša dizaina izstrādei. Tā vietā ieliekot spēkus pragmatiska auto izstrādē.
Iepriekš nebiju pievērsis uzmanību, bet šķirstot tehniskos parametrus atklāju, ka Vitara pašmasa ir tikai 1075 – 1230 kg!!!! Ko tas nozīmē? Tikai to, ka pastāvīgi nevadājat līdzi kādus desmit cementa maisus, ja jūsu auto sver, piemēram, 1600 kg. Ja kādam ir bijusi saistība kādreiz ar celtniecību, un ir mēģināts, ja ne pacelt, tad vismaz pakustināt kādu cementa maisu, tad nebūtu grūti iedomāties, cik liela nozīme ir auto masas rādītājam. Šī masa katru reizi ir jāiekustina un jābremzē. Tā iedarbojas uz katru piekares detaļu sākot no riepām un beidzot ar degvielas bākas vāciņu. Arī kritiskā brīdī dubļos vai sniegā masa spēlē ļoti nozīmīgu lomu iegrimšanas vai precīzāk nogrimšanas dziļumā. Tad, lūk , Suzuki Vitara nemēģinās Jūs aptīrīt katrā degvielas uzpildes stacijas un servisa apmeklējumā. Arī pērkot iegūstat kārtīgu 4×4 piedziņu cenās zem 16 000! Domāts praktiskajam latvietim, kas vēlas ekonomisku 4×4 konceptu bez ambīcijām. Atkārtoju BEZ ambīcijām.
Opel Corsa
Tā nu sanāca, ka ar Corsu nācās izmest lielāku līkumu. Kādus četrus simtus kilometru. Tas ir pietiekami garš gabals, lai patiesi sliktās lietas sāktu par sevi ziņot. Taču nekā. Viss ir savās vietās. Ir ,kur aci piemest, kā arī nekur ne spieda ne vilka. Ergonomika teicama, arī uz aizmugures beņķa ir gana vietas pat trim personām. Un galvenais – jau rūpnīcā iebūvētā gāzes iekārta ar visām garantijām uz to, ka nebūs nekādu pigoru pēc pāris lietošanas gadiem.
Protams, testa auto bija sabāzts iekšā viss iespējamais un tad cena pārripoja virs 19000. Bāzes komplektācijā auto ar gāzi cena sākas jau no 12100. Un tas ir jau nopietns pieteikums pārējiem mazauto. Nē, tas ir labākais piedāvājums pilsētas auto! Nav šaubu, šī gāzes lieta ir iebūvēta tik pārdomāti, ka nav nekādas pielipinātas podziņas. Šī sistēma ir integrēta auto tīklā un tās parametrus var nolasīt tāpat kā jebkurus citus rādītājus. Braucot gāzes režīmā vidējais patēriņš 6,8 l ar pilnu auto ir ļoti labs rādītājs. Un vēl. Vienmēr esmu priecājies par Opel drosmi taisīt “smaidošās” mašīnas. Tas ir pilnīgs pretstats “dusmīgajam” acīm, kuru avangardā ir BMW, kuras liekas tevi grasās aptīrīt. Savukārt, skatoties Corsa smaidā gribas smaidīt pretī un uzsaukt – sveiks, tev arī labu dienu!
Subaru Levorg
Pagājušā gada testu laikā priecājos par STI. Par tā rupjo spēku un vēlmi izrauties priekšā, būt pirmajam. Tomēr ar Levorg bija līdzīgi kā ar Vitara. Domāju, ka vai nu apgraizīts STI, vai vienkārši pazemināts Foresters. Bet nav ne viens, ne otrs. Tas ir iesēdies savā nišā. Ļoti kultivēta, teiktu, kulturāla piekare ar izsvarotu un mīkstu gaitu. (varbūt tikai nedaudz par mīkstu ekstremālākās situācijās) Tā apvienota ar it kā maigu, bet ekstrēmi atsaucīgu dzinēju, kas apvienots ar sabalansētu variatoru tā, ka rezultātā ir tīrs braukšanas prieks. Gribas atkal “uzdot čadu” tāpat kā STI, bet tad, kad mierīgs prāts, klusi kreisēt ar pamatīgu komforta devu.
Plašais salons mazajām Latvijas ģimenēm būtu jau gandrīz par lielu. Arī detaļas nostrādātas augstākā līmenī nekā tas bija redzams Subaru iepriekš.
Levorg ir ideāls kompromiss starp caurbraucamību – lasi- ziema, sniegs un braukšanas prieku bez zvāļošanās kā to dara tie, kam klīrens augstāks par 20 cm. Arī izmaksas zem 30 000 robežas jūtami paplašina potenciālo klientu loku. Gribas teikt, ka daudzajiem Outback faniem vajadzētu nesmādēt un vismaz pamēģināt Levorg.
Balso par savu “Latvijas Gada auto 2016” favorītu Draugiem.lv pasi vai Facebook.com pasi!
Jānis Mežulis
