Š.g. 28. aprīlī Rīgā Auto Asociācija uzņēma pārējo Baltijas valstu auto nozares organizāciju vadītājus.
Igaunijas (AMTEL), Lietuvas (LAA) un Latvijas (AA) auto asociāciju tikšanās notiek divas reizes gadā kādā no Baltijas valstīm un šajā laikā tiek pārrunātas nozares un tirgus aktualitātes, ekonomiskā un politiskā vide, nodokļu aktualitātes u.c. nozares darbību ietekmējošas norises. 28. aprīļa sanāksmē puses vienojās arī par sadarbības līguma parakstīšanu un memorandu par kopīgiem tālākās darbības virzieniem.
Baltijas valstu auto tirgi ir ļoti nelieli ar kopīgu vēsturi, ļoti līdzīgu autoparka struktūru un tāpēc arī ar ļoti līdzīgām problēmām – autoparka politikas trūkumu valstiskā līmenī, parka atjaunošanu neveicinošu nodokļu politiku, nodokļu apiešanas shēmām lietotu automobiļu tirdzniecībā un aplokšņu algu izplatību servisa pakalpojumu tirgū. Pēdējos gados Igaunija gan ir kļuvusi par tādu kā celmlauzi vairāku problēmu risināšanā gan veiksmīgi attīstot virsbūvju remonta darbnīcu sertifikācijas modeli, gan arī jau 3 gadu garumā veicot ļoti aktīvas darbības ierobežojot krāpniecību un izvairīšanos no PVN nomaksas lietotu automobiļu tirdzniecībā.
Visu Baltijas valstu auto tirgi ir raksturīgi ar to, ka ievērojamu daļu tajos veido lietotu automobiļu imports. Tas nenoliedzami ir saistīts ar iedzīvotāju pirktspēju un tādēļ tā ir dabiska auto tirgus attīstības komponente. Tomēr par tirgus veselību lielā mērā liecina jaunu automobiļu reģistrāciju attiecība pret lietotiem, lietotu automobiļu cena un kvalitāte. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā pagājušajā gadā lietotu automobiļu tirgus ir samazinājies, kamēr jaunu automobiļu tirgus turpinājis pieaugt. Lietuvā un Igaunijā šāda tendence ir vērojama jau vairākus gadus, bet visstraujākais kritums bijis tieši mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Tas ir tieši saistīts ar ļoti veiksmīgo krāpniecību ierobežošanu lietotu automobiļu tirgū.
Neskatoties uz to, ka mūsu valstu auto nozarēm ir daudz kas kopīgs, tām ir arī ļoti būtiskas atšķirības, piemēram, ja ir runa par nodokļu politiku. Pretēji daudzām spekulācijām par šo tēmu, mēs vēlreiz uzsveram, ka ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā nav nodokļa par automobiļa pirmo reģistrāciju, nedz arī ikgadējā vai ekspluatācijas nodokļa. Lai veidotu vienotu tirgu, neveicinātu pārrobežu darījumus ar mērķi optimizēt nodokļus ir ārkārtīgi svarīgi harmonizēt auto nodokļu politiku visās Baltijas valstīs.
Tikšanās noslēgumā Baltijas valstu asociācijas vienojās parakstīt kopīgu līgumu par sadarbību un informācijas apmaiņu ar mērķi veicināt valstu likumdevēju un izpildvaru sadarbību, kā arī auto nozares attīstību kopumā. Puses arī vienojās par darbu pie kopīgiem mērķiem: 1. Auto nodokļu harmonizācija Baltijas valstu līmenī; 2. PVN krāpniecības apkarošana lietotu automobiļu tirdzniecībā; 3. Elektroautomobiļu iegādes veicināšana.