Autovadītāji par 3,7 miljoniem eiro pagājušajā gadā papildinājuši valsts maciņu, skrienot garām fotoradariem.
. Šobrīd ir jau 40 stacionārie ātruma mērītāji, un turpmāk būs vēl 60, tātad varam paredzēt vēl lielāku soda naudu apjomu. Varbūt pašiem knašākajiem maksātājiem varētu ieviest kādas veicināšanas balvas, tomēr, šis joks būtu vietā, ja nauda, kas iekasēta, tiktu ieguldīta, piemēram, drošu gājēju pāreju un veloceliņu izveidē, melno punktu likvidēšanā vai kādā citā satiksmes drošības uzlabošanas projektā. Ir jāapstādina iedzīvotāju slepkavošana uz Latvijas ceļiem, nevis nauda jāiztērē kādu subjektīvu un plašākai sabiedrībai mazsvarīgu uzdevumu pildīšanā.
Aizvadītajā gadā Latvijā satiksmes negadījumos bojā gāja 158 cilvēki, kas ir 80 bojāgājušie, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tas ir mazāk nekā 2015. gadā, kad vidēji ES bija 51,5 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, bet Latvijā 94, un mēs kopā ar Rumāniju un Bulgāriju noslēdzām ES traģiskās statistikas tabulu. Lai gan esošā situācija ir tālu no apmierinošas, tomēr jau otro gadu pēc kārtas bojā gājušo skaits samazinās. Cerēsim, ka tā ir likumsakarība nevis sagadīšanās, un turpmākajos gados šī tendence turpināsies. Ir ziemas, kurās daudz snieg, citās ir kailsals, dažreiz rudens beidzas tad, kad sākas pavasaris. Pēdējā laikā autovadītājus arvien vairāk biedē un izraisa avārijas situācijas „melnais” ledus, kuru vizuāli nevar pamanīt, bet kas tādēļ ir īpaši bīstams. Diemžēl mūsu klimatiskajos apstākļos tā ir un būs regulāra parādība gan šodien, gan rīt.
Lai ar to tiktu galā, jānoreaģē gan autovadītājiem, gan ceļu uzturētājiem. Autovadītājiem jāizvēlas braukšanai piemērots ātrums, labas ziemas riepas un braukšanas stils, kas nav saistīts ar auto “raustīšanu” pārāk bieži gāzējot, bremzējot un apdzenot. Savukārt ceļu uzturētājiem šādos bīstamos laika apstākļos naktis nevar būt miera un harmonijas pārpilnas. Mūsdienās ir iespējams jau savlaicīgi prognozēt, vai ir gaidāms „melnā” ledus risks, un kur Latvijā tas varētu notikt. Uz ceļiem ir uzstādīta virkne jaunu meteoroloģisko staciju. MK noteikumi, kas regulē ceļu kaisīšanu, jāpielāgo šīsdienas prasībām, un, iespējams, jānosaka efektīvāki ceļu uzturēšanas nosacījumi, vairāk veicot preventīvo kaisīšanu, neļaujot ledum izveidoties.
Vai kādreiz pienāks tie laiki, kad satiksme uz ceļiem būs tik droša, ka nebūs neviena negadījumos bojā gājušā, bet neliela avārija izraisīs sensāciju, kas sabiedrību un medijus interesēs krietni vairāk nekā valdību maiņas vai kādi ekonomiski satricinājumi? Zviedrija uzskata, ka nav ilgi jāgaida, jo, īstenojot programmu Zero vision, ceļi būs droši 2050. gadā. Šādu vai līdzīgu mērķi ir izvirzījušas arī vairākas citas ES dalībvalsts, Eiropas Komisija un pat vairākas pilsētas ASV, kā Bostona. Savukārt cits, tuvāks uzdevums ir līdz 2020. gadam Eiropā uz pusi samazināt ceļu negadījumos bojā gājušo skaitu, salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad ES vidēji bija 63 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem. Ambiciozs uzdevums, kuru kāds skeptiķis var apšaubīt, tomēr glābjot cilvēkus ceļu satiksmē, ir jāizvirza grūti sasniedzami uzdevumi, un kopīgi valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām organizācijām, autovadītājiem un visiem satiksmes dalībniekiem jādara iespējamais, lai uzdevumu izpildītu. Fotoradaru iekasētās soda naudas ieguldīšana satiksmes drošības projektos nākotnē palīdzēs arī Latvijā sasniegt ambiciozo 2020. gada mērķi.
Foto: iAuto.lv