Latvijas autovadītāju blakussēdētājus var iedalīt četros tipos – rūpīgajā, zinošajā, pļāpīgajā un klusajā – noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas (DBS), apdrošināšanas sabiedrības ERGO un SEB līzings kopīgi veiktajā projektā “Blakussēdētāja portrets”.
Katram no šiem personāžiem ir kādas tikai viņiem raksturīgas īpašības, kas var nonākt pretrunā ar drošu auto vadīšanu, tāpēc ikvienam blakussēdētājam būtu jāatceras pāris būtiskas lietas – lai autovadītājs un pasažieri brauciena laikā palīdzētu viens otram un veicinātu drošu dalību ceļu satiksmē.
“Autovadītājam un blakussēdētājam, tāpat kā pilotam un stūrmanim, ir jādarbojas komandā. Komanda vienlaikus var nozīmēt gan minimālu savstarpēju komunikāciju, ļaujot šoferim koncentrēties uz ceļu, gan arī kopīgu jau aizvadītā brauciena pārrunāšanu, jo, tikai ieklausoties otra viedoklī un pieņemot to, katrs nākamais brauciens var tikt uzlabots,” saka DBS direktors Jānis Vanks.
Neesi ekspresīvs!
Teju 6 no 10 šoferiem kā viskaitinošāko blakussēdētāja rīcību norāda ekspresīvās darbības – asas kustības, balss tembra paaugstināšanu vai izsaucienus, piemēram, par pļavā ieraudzītu meža dzīvnieku vai pat sen nesatiktu paziņu ielas malā. Šāda rīcība visvairāk uztrauc tieši jaunos autovadītājus vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka autovadītājs brauciena laikā ir koncentrējies un visu savu uzmanību velta ceļam, un jebkādas negaidītas blakussēdētāju izpausmes (arī neverbālas) var apdraudēt kā braucēju, tā arī citu satiksmes dalībnieku drošību.
Fiziskai aizskaršanai – nē!
Šofera, stūres vai vadības iekārtu fiziska aizskaršana brauciena laikā ir viena no bīstamākajām darbībām, ko var veikt blakussēdētājs. Pārsteidzoši, ka uz to kā apgrūtinošu apstākli norādījusi 51% aptaujāto autovadītāju, kas liecina, ka nedaudz vairāk nekā pusei šoferu šādu situāciju ir nācies piedzīvot. Kaut arī nav izstrādāti īpaši uzvedības noteikumi auto pasažieriem, ir jāatceras, ka blakussēdētājs nekādā gadījumā nedrīkst fiziski aiztikt autovadītāju brauciena laikā.
Aizrādi apdomīgi!
Aizrādījumi par braukšanas stilu: “Ko tu tik lēnu brauc!”, “Kāpēc tu brauc pa šo joslu, vajag pa otru!”, “Tu nepareizi veici manevru!” un citi mēdz šoferus ļoti saērcināt – uz to norādījuši nedaudz vairāk nekā puse (53%) aptaujāto vadītāju. Turklāt vairāk tas kaitina tieši autovadītājus – vīriešus (58%), kamēr sievietes tikai 45% gadījumu. Taču vienlaikus gandrīz puse no visiem blakussēdētājiem ir tieši zinošais tips, kuram raksturīga aktīva sekošana brauciena gaitai, satiksmes plūsmai un tās tūlītēja pārrunāšana ar autovadītāju.
Šādās situācijās abām pusēm jānorunā, kad blakussēdētājs drīkst izteikt savus komentārus par šofera braukšanas manieri. Ja vadītāju brauciena laikā šie komentāri traucē, abām pusēm būtu jāvienojas, ka analīze tiek veikta brauciena noslēgumā. Jebkādi konflikti automašīnā rada bīstamas situācijas, tāpēc visiem, kas atrodas auto, ir jābūt vienotiem – aizrādījumi jāizsaka pamatoti, savukārt autovadītājam jāspēj uzņemt konstruktīvu kritiku, lai nākamais brauciens būtu arvien drošāks.
Seko līdzi satiksmei!
Pielaidīgāki šoferi ir pret aizrādījumiem par pieļaujamā braukšanas ātruma vai citu satiksmes noteikumu neievērošanu – tas kaitina 28% vadītāju. Šāda veida pamācības mēdz izteikt 70% blakussēdētāju, visbiežāk – zinošie. Blakussēdētājam obligāti būtu jānorāda autovadītājam uz pārkāpumiem, kas apdraud pasažierus un citus satiksmes dalībniekus. Arī cilvēks, kurš autovadītājam sēž blakus, ir lielā mērā līdzatbildīgs satiksmē, tāpēc komentāri jāizsaka tieši, nosvērti un bez satraukuma.
Akceptē autovadītāja vēlmes!
Tas, vai blakussēdētājs būs autovadītāja palīgs vai tieši pretēji – traucēklis, atkarīgs no abu komunikācijas un ieklausīšanās spējām. Piemēram, pusi autovadītāju sadusmo pasažieri – stūrmaņi, kuri vienmēr zina labāk, kā un kurp braukt. Tas visizteiktāk raksturīgi zinošajiem blakussēdētājiem (86%). Savukārt nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai šoferu nevajadzētu kautrēties paziņot, ka viņu kaitina uzstājīgie piedāvājumi padzerties vai paēst brauciena laikā, kas raksturīgi 71% blakussēdētāju, īpaši rūpīgajam tipam. Tāpat arī jānorāda uz traucējošo runāšanu (27%), kas ir tipiska lielākajai daļai pasažieru, īpaši pļāpīgajiem priekšā sēdošajiem pasažieriem.
Blakussēdētāja kontrolē ir autovadītāja labsajūta, tomēr, lai viens otram neradītu neērtības, ir ļoti svarīgi sarunāties. Blakussēdētājs vienlaikus spēs būt gan psihologs, gan izklaidētājs, gan aukle mazākajiem pasažieriem tikai tad, kad automašīnā būs patīkams mikroklimats.
Par projektu “Blakussēdētāja portrets”
Projekta “Blakussēdētāja portrets” mērķis ir aktualizēt to, ka arī blakussēdētājs lielā mērā ir līdzatbildīgs drošā dalībā ceļu satiksmē. Lai gan auto vadīšana ir autovadītāja rokās, blakussēdētājs ir tas, kurš gan tiešā, gan pārnestā veidā pilda vadītāja labās rokas pienākumus – atgādina ievērot noteikto braukšanas ātrumu, piefiksē garām pazibējušās ceļazīmes, brauciena laikā atbild uz šofera ziņām telefonā, noslauka aizsvīdušo auto stiklu un galu galā parūpējas par šofera slāpju veldzēšanu.
Blakussēdētāja portretu DBS, apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un SEB līzingam pētījumā palīdzējuši ieskicēt 752 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums sadarbībā ar OMD Snapshots veikts interneta vidē 2017. gada martā.
Foto: Publicitātes attēls
