iAuto izmēģina jauno “Hyundai i30”

Pircēji Eiropā joprojām visbiežāk izvēlas kompaktklases automobiļus, ko pierāda ilgstošās “Volkswagen Golf” līderpozīcijas. Izņēmums nav arī šis gads – pirmajā ceturksnī līderis joprojām ir “Golf”, vien martā šo godu atvēlot mazauto “Ford Fiesta”. Arī Korejas autoražotāja “Hyundai” pārdotākais modelis Eiropā ir kompaktklases “i30”, taču pārdoto automobiļu skaits ne tuvu nav tik liels kā bestselleram “Volkswagen Golf” – šī gada martā 7 201 pārdotie “i30” pret nepilniem 47 tūkstošiem “Golfu”.

“Hyundai” Eiropas pircējiem nupat sācis piedāvāt jauno – trešās paaudzes “i30”, ar kuru mēģināt satricināt pašreizējos līderus Eiropas tirgū. Jau pirmās paaudzes “i30” bija visai ieredzēts dažādās aptaujās, izpelnoties 2007. gada labākā auto un labākā vidējā izmēra auto titulus Austrālijā, labākā ģimenes automobiļa titulu Jaunzēlandē, un apmierinošāko auto titulu Apvienotajā Karalistē. Lai gan “i30” ir izstrādāts un ražots Eiropā, šī reģiona pircējiem ar to nebija gana, un pārdošanas rādītāji šim modelim bija samērā zemi, zināmu ieskrējienu sasniedzot vien piektajā gadā pēc modeļa nākšanas klajā, kad Eiropā izdevās pārdot apmēram 101 000 “i30” gadā.  Iespējams, ka traucēklis bija tā lielā līdzība ar pirmās paaudzes “Kia Cee’d” (abi ražoti uz vienas platformas), kurš bija apveltīts ar izteiksmīgāku izskatu. Otrās paaudzes modelis pēc skata kļuva individuālāks un Eiropeiskāks, taču arī tas neiekaroja pircēju sirdis Eiropā.

Tomēr “Hyundai” nav metis plinti krūmos – tā vietā ir ieradies “i30” trešajā paaudzē, un jau paguvis iegūt prestižo “iF Design award 2017” balvu. Aprisēs tas ir līdzīgs iepriekšējam modelim, bet kļuvis noapaļotāks un nosvērtāks. Par konservatīvu jaunā “i30” izskatu gluži nevarētu saukt, bet labi redzams Eiropas dizaina studiju rokraksts un centieni sasniegt “Golf” pircēju.

Testa auto

iAuto.lv  izmēģināja “Hyundai i30” ar 140 Zs jaudīgu 1.4 T-GDi turbomotoru un dubultā sajūga automātisko pārnesumkārbu.  Auto komplektēts visbagātīgākajiā “Style” komplektācijā, maksājot 25 680 EUR, taču “i30” pieejams jau no 14 990 EUR.

DZINĒJU KLĀSTS

Benzīna dzinēji

• 1.0 T-GDi  120 Zs, 171 Nm, CO2 – 108 g/km, vidējais patēriņš – 4.7 l/100 km, 6MT pārnesumkārba
• 1.4 T-GDi  140 Zs, 242 Nm, CO2 – 114 g/km, vidējais patēriņš – 5.0-5.5 l/100 km, 6MT vai 7 pakāpju automātiskā pārnesumkārba
• 1.4 MPI  100 Zs, 134 Nm, CO2 – 126 g/km, vidējais patēriņš – 5.4 l/100 km, 6MT pārnesumkārba

Dīzeļdzinēji

• 1.6 CRDi 95 Zs, 280 Nm, CO2 – 95 g/km,  vidējais patēriņš – 3.6 l/100 km, 6MT pārnesumkārba
• 1.6 CRDi 136 Zs, 300 Nm, CO2 – 109 g/km,  vidējais patēriņš – 4.1 l/100 km, 7 pakāpju automātiskā pārnesumkārba
• 1.6 CRDi 110 Zs, 280 Nm, CO2 – 95 g/km,  vidējais patēriņš – 3.6 l/100 km, 6MT pārnesumkārba

IZMĒRI

• Garums: 4 340 mm
• Platums: 1 795 mm
• Augstums: 1 450 mm
• Garenbāze: 2 650 mm
• Klīrenss: 135-140 mm
• Pagrieziena rādiuss: 5.3 m
• Pašmasa:  1 244-1 486 kg
• Bagāžnieka tilpums: 395-1 301 l

Salīdzinot ar priekšgājēju, “i30” kļuvis lielāks vien par pāris milimetriem, izņemot riteņu bāzi, kas abiem modeļiem ir vienāda.

Hromēti akcenti un mazāk asu formu

Ja ne emblēma un “Hyundai” modeļiem raksturīgais radiatora režģis purngalā, tad automobiļa piederību Korejas autoražotāja saimei būtu grūti noteikt. Auto priekšējie lukturi joprojām ir stūraini, taču ne tik izstiepti, kā priekšgājējam. LED dienas gaismas novietotas atsevišķi priekšējā bufera stūros.

Modīgā asā sānu līnija “i30” vizuāli padara garāku.  Hromētie akcenti, kā logu līnija, rokturi un radiatora režģis rada augstvērtīgu iespaidu. Turklāt noapaļotā sānu logu līnija rada patīkamu svaigumu, laikā, kad vairums autoražotāju savu modeļu dizainā izvēlas izmantot asas ģeometriskās formas. 16” ir vienīgais papildaprīkojumā pieejamo  vieglmetāla disku izmērs, un lielāki automobilim varētu vairs nepiestāvēt.

Virsbūvi var izvēlēties kādā no 12 krāsām. Krāsu palete ir nosvērtas, kas labi piestāvētu arī klasi lielākiem modeļiem.  “Hyundai” ir izvairījušies piedāvāt pārlieku spilgtas krāsas un izvēlējušies iet nobriedušas elegances ceļu, nevis veidot “i30” jauneklīgi izlēcošu.

Melnā krāsā nokrāsots spoileris, kas ieskauj aizmugurējo logu. Tas gan nepaglābj no gaisa mutuļa veidošanās, un jau pēc pavisam īsa brauciena pa grants ceļu, “i30” aizmugure ir noklāta ar biezu putekļu kārtu. Gaisa mutulis gan dara savu arī braucot pa šoseju, notraucot sakrājušos putekļus nost, taču diez vai to pašu izdosies izdarīt ar smilšu un sāls maisījumu. Domājams, ka ziemā automobiļa aizmugure būs īpaši netīra.

Ergonomiska vadītāja vieta un augstvērtīgi materiāli

Vadītāja vietā izvēlēties sēdpozīciju nēnākas grūti dažādu augumu cilvēkiem. Vadītāja sēdeklis regulējams elektriski (papildaprīkojums), un stūre regulējama dziļumā un augstumā. Centrālais panelis sadalīts trijās zonās – pašā augšā ir uzstutēts multimediju displejs un vadības slēdži. Ar tiem rīkoties neradās grūtības, bet nepameta sajūta, ka tas varētu būt nedaudz pagriezts pret vadītāju. Displeja izšķirtspēja un virtuālo izvēļņu dizains varēja būt mūsdienīgāks, navigācijas karte standartā attēlo tikai galvenos ceļus – lai redzētu visus, karte ir jāpietuvina.

Zem displeja ir ventilācijas atveres starp kurām novietota SD atmiņas kartes ligzda, avārijas gaismu un centrālās atslēgas slēdži. Centrālā paneļa lejasdaļā atrodas klimata kontroles vadība un sīklietu lāde, kur atrodamas 12 V, USB un AUX ligzdas. Tur arīdzan ir vieta, kur novietot tālruni bezvadu lādēšanai.

No vienas puses, klimata kontrole un ventilācijas atveres ir novietotas tieši pa rokai, taču tās ir pārāk tuvu viena otrai. Klimata kontroles  temperatūras sensori uzreiz uztver pa atverēm plūstošo vēso gaisu, līdz ar to karstākā dienā klimata kontrole automātiskajā režīmā nespēj uzturēt vēlamo temperatūru, jo uzskata, ka salons jau ir atdzisis, bet tā tas ir vien pie pašiem slēdžiem. Risinājums ir gaisa plūsmu virzīt vai nu uz augšu, vai arī klimata kontroles darbību regulēt manuāli.

Centrālajā konsolē novietots pārnesumu kārbas slēdzis, kuru ieskauj priekšējo sēdekļu apsildes un ventilācijas slēdži, kā arī braukšanas režīmu, parkošanās sensoru, stūres apsildes un start/stop sistēmas slēdži.  Zem elkoņu balsta atrodas visai ietilpīga sīklietu kaste, kurā ievietota vēl viena 12 V ligzda. 

Diezgan daudz slēdžu ir arī uz stūres, taču tie ir ātri apgūstami un ērti lietojami. Papildaprīkojumā pieejamās pārnesumu pārslēgšanas lāpstiņas šķiet vien tāda greznumlieta, kura tiks maz izmantota, jo dubultā sajūga automātiskā pārnesumkārba savu darbu veic bez pretenzijām. Nelielas pretenzijas ir arī pret virzienrādītāja sviras novietojumu, kas varētu būt nedaudz zemāka.

 [IMG-23-FULL]

Visērtākās vietas salonā atrodas priekšpusē – komplektā ar perforētās ādas sēdekļiem ilgstoši braucieni nebūs nogurdinoši. Pieņemams vietas daudzums ir arī aizmugurē, taču garākiem cilvēkiem varētu būt problēmas atrast ērtu novietojumu kājām.

Auto, kuram jācērt durvis

Apdares materiāli ir augstvērtīgi, patīkami taustei un teicami savienoti. Ja nu vienīgi priekšējā paneļa apdare varēja būt matētāka, jo saulainā laikā atspīd priekšējā stiklā. Bagāžas telpa ir par 15 litriem nekā “Golf” automobilī.  Aizmugurējās durvis paceļas augstu, tāpēc darboties pie bagāžnieka nebūs apgrūtinoši. Arī te atrodam 12 V strāvas ligzda. Iespējams nolaist arī aizmugurējos sēdekļus, taču līdzena virsma neveidosies. Augsta ir arī bagāžnieka mala, bet “i30” jau nav paredzēts lielu un smagu kravu vešanai ikdienā.

Labu gribēdami, “i30” dizaineri gan ir pieļāvuši vienu būtisku kļūdu. Vietas, kurās saskaras priekšējo durvju panelis ar priekšējo paneli, ir ļoti ciešas, ka ne puteklim iekrist. Bet tas rada efektu, kas apgrūtina durvju aizvēršanu – starp paneļiem izveidojas gaisa spilvens, kas nespēj tik ātri izklīst. Līdz ar to priekšējās durvis ir spēcīgi jācērt, lai tās aizvērtu.

Plašs aprīkojuma klāsts

Jau bāzes komplektācijā “i30”  ir gana pieklājīgi aprīkots. Kruīza kontrole, Bluetooth, priekšapsilde dīzeļdzinējiem, autonomā avārijas bremzēšanas sistēma, joslas ieturēšanas palīgsistēma u.c.  Bagātīgākas komplektācijas izceļas ar ādas sēdekļiem, plašāku komforta aprīkojumu (piem., sēdekļu ventilācija) un dizaina elementiem. 

Visas palīgsistēmas strādā neuzbāzīgi pārliecinoši, un rodas sajūta, ka daudzas funkcijas pavisam droši var atstāt automobiļa ziņā, nebaidoties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Adaptīvā kruīza kontrole reaģē savlaicīgi un prot nobremzēt, ja tuvojamies priekšā stāvošam automobilim. Tiesa, lai atsāktu braukt, ir jānospiež akseleratora pedālis vai slēdzis uz stūres. Joslu asistents automašīnu spēj noturēt precīzi starp joslām – nav novērojams slaloms no vienas līnijas uz otru, kā tas nereti ir citos modeļos. Vienīgi kādu varētu kaitināt skaņas signāls, kas ieslēdzas šķērsojot ceļa horizontālās līnijas bez virzienrādītāju ieslēgšanas. Papildaprīkojumā “i30” iespiejams iekļaut arī LED tuvās/tālās gaismas lukturus.

 [IMG-33-FULL]

Šo sistēmu jutība ir uzstādāma borta datorā mērinstrumentu panelī. Audiosistēma varēja būt labāka. Pat ar plašām regulēšanas iespējām, īsti baudāmu skanējumu neizdevās izveidot. Atpakaļskata kameras izšķirtspēja ir ļoti miglaina – no vienas puses gribētos skaidrāku attēlu, bet no otras viss tāpat ir saprotams un redzams. Spoguļu lampiņa virs saulessargiem neieslēdzas automātiski, bet tas jādara ar slēdzi.

Atsaucīgs dzinējs un komfortabla balstiekārta

140 Zs turbomotors testā bija ļoti atsaucīgs gan pilsētas vidē, gan uz šosejas. Automašīnas braukšanas īpašības iespējams regulēt, pārslēdzot režīmus – “Eco”, “Normal” un “Sport”. Ieslēdzot pēdējo, automašīna kļūst par raķeti, un sprints līdz 50 km/h  vai apdzīšana uz šosejas notiek aši bez nekādas piepūles. Vienīgi dzinēja troksnis, veicot šādus manevrus, nav pats baudāmākais. Septiņu pakāpju automātiskā pārnesumkārba darbojas nemanot un testa laikā nemaz nebija situācijas, kur prasītos citādāka tās darbība. Vienīgi uzsākot strauji paātrināties, velkošie riteņi uzreiz netiek galā ar motora jaudu un mēdz izspolēt, ko uzreiz ierobežo stabilitātes sistēma. Stūre ir precīza un informatīva, taču ne tik sportiska, kā citos kompaktklases modeļos.

“Normal” režīmā stūres, akseleratora un pārnesumkārbas reakcijas kļūst maigākas. Savukārt “Eco” režīms pretēji mierīgumam, ir diezgan nervozs – tendence ļoti ātri pārslēgt zemākus pārnesumus, bet pie akseleratora nospiešanas uzreiz ieslēgt augstākus, braucienu rada saraustītu.

Uzteicams ir “i30” komforts. Visdažādākos ceļa nelīdzenumus balstiekārta absorbē lieliski, arī tramvaja sliežu radītie triecieni līdz salonam nonāk minimāli. Nelielas svārstības gan rada tas, ka automobilim ir salīdzinoši īsa riteņu bāze. Arī skaņas izolācija ir labā līmenī – pretvēja troksni nedzird, vienīgi skaļāka asfalta radītais rites troksnis caur arkām nonāks salonā, bet tas nav uzbāzīgi.

Degvielas patēriņš testa laikā gan nepietuvojās ražotāja norādītajiem 5.5 litriem uz 100 km. Uz šosejas tas nenokrita zemāk par 6.6 l/100 km, savukārt iebraucot pilsētā tas diezgan ātri pieauga. Rezultātā vidējais patēriņš testa noslēgumā sasniedza 7.5 l/100 km. Tas daudziem varētu būt arguments atsaucīgā 1.4 T-GDi dzinēja vietā izvēlēties 1.6 CRDi.

Auto, kam jālauž aizspriedumu ēna

Pēc pavadītas dienas ar “i30” būtiski trūkumi netika atklāti. Pat sīkumos viss šķiet akurāti nostrādāts un rada pārliecību, ka automobilis godam kalpos vismaz piecus tā garantijas gadus. Trūkumi ir – centrālais displejs, durvis, “Eco” režīms, taču tas nav nekas tāds, kas pārāk kaitinātu un ar ko nebūtu iespējams sadzīvot.

Pircēji Eiropā gan joprojām visai aizspriedumaini uztver “Hyundai” zīmolu – kā kaut ko svešu un dīvainu. Lai gan jau vairākas paaudzes daudzi modeļi tiek pilnībā izstrādāti Eiropā. Šāda aizdomu ēna negatīvi ietekmē arī tā vērtību, kas krītas straujāk nekā klases līderiem.

Tiesa, “Hyundai” simpatizē ar pievilcīgu cenas un aprīkojuma piedāvājumu. Arī 5 gadu garantija ir lielisks arguments. Laiks rādīs, vai jaunais “i30” spēs iepatikties un palielināt savas pozīcijas tirgū, jo potenciāls tam ir.