Pārsteidzoši liels skaits šoferu katru dienu apdraud savu un citu dzīvību, braucot ar automašīnu bez tehniskā kārtībā esošām bremzēm. Šo dramatisko situāciju raksturo Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, kas liecina, 61% automašīnu tehniskajā apskatē ar novērtējumu 3 tiek “izbrāķētas” tieši bojātas bremžu sistēmas dēļ un tālākā satiksmē piedalīties nedrīkst.
Turklāt bremžu dēļ vērtējumu 2, kas arī liedz iziet tehnisko apskati, saņem vēl 20% automašīnu. Lai izšķirošā brīdī bremzes nepieviltu, SIA “TRODO” eksperti atgādina būtiskāko par vienu no bremžu sistēmas stūrakmeņiem – bremžu klučiem.
Automašīnās joprojām sastopamas divu veidu bremžu sistēmas – trumuļu un disku bremzes. Tiesa disku bremzes faktiski pēc visiem kritērijiem ir pārākas, tādēļ tās ir nesalīdzināmi izplatītākas. Disku bremzes darbojas līdzīgi kā rokas bremze velosipēdam – atšķirība vien tajā, ka divritenim bremžu kluči beržas pret pašu riteni, bet mašīnai ir bremžu disks.
Kā strādā bremzes?
Bremzēšanai tiek izmantota berze – nospiežot bremžu pedāli, virzulis galvenajā bremžu cilindrā izspiež bremžu šķidrumu pa caurulēm līdz bremžu sistēmai pie katra riteņa, savukārt viens vai vairāki virzuļi katrā bremžu cilindrā, kas auto nozares speciālistiem vairāk pazīstams ar vārdu “suports”, sāk stumt bremžu klučus, līdz tie saskaras ar bremžu diskiem. Tā nu bremžu kluči, beržoties pret diskiem, palēnina un beigās aptur riteni. Turklāt, priekšējiem riteņiem jāpaveic aptuveni 70% no visa bremzēšanas darba, tādēļ parasti automašīnām priekšējo bremžu sistēmas ir pamatīgākas, nekā aizmugurējās un priekšējo bremžu tehniskais stāvoklis ir īpaši būtisks.
Viss ir salīdzinoši vienkārši un droši līdz brīdim, kamēr bremžu kluči ir darba kārtībā un ne vien savu darbu veic labi, bet arī bremžu disku nebojā. Turpretim, ja kluči ir nolietojušies, riteņu diskiem spiežas klāt ar dažādu spēku, vai pat ieķīlējas, nepatikšanas, kas var beigties arī traģiski, garantētas. Tādēļ auto bremžu kluču stāvokli nedrīkst atstāt novārtā un, parādoties signāliem par bremžu kluču nolietojumu, tie jāmaina. Būtiski, ka laikus nomainīti bremžu kluči izmaksās nesalīdzināmi lētāk nekā jau pamatīgāks remonts ar bremžu disku un, iespējams, arī citu bremžu sistēmas elementu maiņu. Bet, par visu pēc kārtas.
Nav viena ideālā bremžu kluča – katram jāizvēlas savs
Neeksistē vieni universālie bremžu kluči, kas der katram auto un katram braucējam. Papildus tam, ka līdzīgi kā citas auto detaļas, arī bremžu kluči iedalās divās lielās grupās – oriģinālie un analogie, bremžu kluči atšķiras arī pēc to veidiem un materiāliem. Bremžu kluči sastāv no pamatnes plāksnes un bremžu uzlikas, kuras izgatavošanā tiek izmantotas pat vairāk nekā desmit sastāvdaļas. Ir izdalāmi četri galvenie veidi – pusmetāliskie, zema metāla sastāva, organiskie un keramikas bremžu kluči. Dažāda veida automašīnām un dažāda stila auto braucējiem piemēroti ir atšķirīgi bremžu kluči.
Pusmetālisko bremžu kluču sastāvā ir vismaz 65% metāla. Atlikušie 35% ir oglekļa un neorganisko materiālu maisījums. Šāda veida kluču priekšrocība ir spēja efektīvi novadīt siltumu, bet trūkums – pārmērīga cietība, kas izraisa priekšlaicīgu bremžu disku nodilumu. Tomēr pusmetāliskie bremžu diski būs piemērotākā izvēle sportiska stila braucējiem.
Zema metāla sastāva bremžu kluči ir izgatavoti no organiskiem materiāliem, pievienojot metālu ne vairāk kā 30%. Tiem ir laba siltumvadītspēja, un tie nodrošina efektīvu bremzēšanu, taču maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā pusmetāliskie bremžu kluči.
Organisko bremžu kluču pamatmateriāls ir kevlars, stikls un ogleklis, savukārt metāla komponente veido ne vairāk kā 15%. Tie ir mīksti un darbojas klusi, taču ir pakļauti nodilumam vairāk nekā citu veidu kluči, tādēļ nav piemēroti sportiskas vai agresīvas braukšanas cienītājiem. Organiskie bremžu kluči ir salīdzinoši lētāki un tos nereti izvēlas arī auto ražotāji rūpnīcās.
Keramikas bremžu kluču sastāvā ietilpst keramikas šķiedras, sintētiskais kaučuks un krāsainie metāli. Šādi kluči nodrošina stabilu berzes koeficientu un ir mazāk abrazīvi. Keramikas bremžu kluči nodrošina “asākas” bremzes nekā organiskie. Salīdzinot ar metāla sastāva bremžu klučiem, keramikas un organiskie kluči ir klusāki un Eiropā, kas aizvien vairāk cīnās par dažāda veida piesārņojuma – tai skaitā trokšņa piesārņojuma mazināšanu, tas nav mazsvarīgs faktors. Fakts gan arī tas, ka keramikas bremžu kluči uz pārējo fona ir arī dārgākie.
Kā izvēlēties sev un savam auto piemērotākos bremžu klučus?
Izvēloties bremžu klučus, autoīpašniekam jāņem vērā ne vien savs braukšanas stils un mašīnas jauda – jo spēcīgāks ir auto, jo efektīvākas ir vajadzīgas arī tā bremzes, bet arī apstākļi, kādos biežāk tiek braukts – pilsētā ar daudziem krustojumiem jeb lielos attālumos pa šoseju, līdzenā vai kalnainā apvidū. Īpaši būtiska ir arī bremžu kluču materiālu saderība ar bremžu diskiem. Ideālā variantā ieteicams izvēlēties oriģinālā ražotāja oriģināli paredzētos bremžu klučus, kas vislabāk saderēs arī ar diskiem. Ja tas nav iespējams, jāpievērš uzmanība tam, lai diska un bremžu kluču materiāli būtu savstarpēji saderīgi. Pretējā gadījumā var sanākt, ka bremžu kluču materiāls ar bremžu disku nerada pietiekamu berzi, tādējādi bremzes ir vājas. Vai gluži pretēji, var veidoties situācija, kad pārlieku cieta materiāla bremžu kluči paši nedilst, toties nodeldē bremžu disku. Lai šādas kļūmes neveidotos, bremžu klučus un diskus ieteicams piemeklēt no viena uzticama ražotāja ar labu reputāciju. Ja pašam nav pārliecības par savām zināšanām visās bremžu sistēmas niansēs, vislabāk detaļu piemeklēšanu un arī uzstādīšanu uzticēt meistaram.
Cik bieži bremžu kluči jāmaina?
Nenovēršami katru reizi, kad tiek nospiests bremžu pedālis, auto bremžu kluči dilst un nolietojas. Cik atšķirīga ir dažādu materiālu izturība un dažādu autovadītāju braukšanas stils, tik dažāda ir arī distance, kādā bremžu kluči nolietojas – nav viena noteikta nobraukto kilometru skaita vai laika termiņa pēc kura bremžu kluči būtu jāmaina. Taču par zināmu atskaites punktu var kalpot 3 mm bremžu kluču uzliku biezums – ja kluči nodilst vairāk, bremzes vairs nav uzskatāmas par drošām un bremžu kluči ne vien nebremzē, bet arī bojā bremžu disku. Vairums mašīnu ir aprīkotas ar bremžu kluču nodiluma indikatoru, kas, klučiem sasniedzot kritisko nodiluma pakāpi, auto instrumentu panelī iededz brīdinājuma lampiņu. Papildus tam, bremžu kluču nodiluma pakāpi iespējams novērtēt caur atstarpi riteņa konstrukcijā. Veicot mašīnas tehnisko apkopi pie uzticamiem meistariem, auto īpašnieks var būt drošs, ka bremžu sistēmas elementu stāvoklis vismaz vizuāli tiks novērtēts un nepieciešamības gadījumā meistars arī ziņos par nepieciešamību mainīt bremžu sistēmas detaļas. Ja auto īpašniekam nav pārliecības par automehāniķa izdarību, ikreiz, vedot auto uz servisu, ir ieteicams palūgt bremzēm pievērst uzmanību.
Svarīgie bremžu signāli, kuros jāieklausās
Bremzes ir viens no tiem auto elementiem, kas par savu nolietojumu ziņo ar visai raksturīgiem signāliem, kas pat švaku auto tehnikas pazinēju mudinās doties uz servisu. Viens no tādiem ir nepatīkami čīkstoša un skrāpējoša skaņa, kas atskan bremzēšanas laikā. Ja bremžu kluči ir pārāk nodiluši, neliels metāla elements, ko sauc par indikatoru, radīs nepatīkamo skaņu ikreiz, kad tiks nospiestas bremzes. Indikators sāk čīkstēt pietiekami savlaicīgi, lai auto īpašniekam būtu pietiekami liela laika rezerve braucienam līdz servisam. Taču jārēķinās, ka netīkamā trokšņa ignorēšana beigsies ar bremžu kluču pilnīgu nodilšanu, kā rezultātā bremzēšana notiks metālam beržoties pret metālu, radot papildus bojājumus arī bremžu diskam, un tad remonts izmaksās jau krietni dārgāk.
Vēl viens raksturīgs signāls, par problēmām bremžu sistēmā, ir automašīnas novirzīšanās uz vienu vai otru pusi, nospiežot bremžu pedāli. Šīs problēmas cēlonis var būt noķīlējies bremžu suports. Tāpat var gadīties, ka vienam ass ritenim bremžu kluči ir pilnībā nodiluši, bet otram nē, attiecīgi bremzēts tiek tikai viens ritenis. Šāda situācija var izraisīt pēkšņu automašīnas “samešanu” un traģisku satiksmes negadījumu, tādēļ, pamanot līdzīgus simptomus, autoīpašniekam jābūt piesardzīgam, jācenšas bremzēt laideni un jāmeklē serviss, kur būs iespējams objektīvi novērtēt situāciju un diagnosticēt problēmu. Tieši šīs situācijas bīstamības dēļ arī tehniskajā apskatē tiek vērtēts tas, cik līdzvērtīgi strādā vienas ass abu riteņu bremzes, mazāk vērības pievēršot bremžu asumam.
Par bojājumiem bremžu sistēmā liecina arī bremžu pedāļa pretestības zudums. Ja bremžu pedālis zaudējis pretestību vai viegli ir izspiežams līdz pat grīdai, bet auto uz bremzēšanu īsti nereaģē, ir pamats aizdomām, ka galvenajā bremžu cilindrā vai bremžu sistēmā ir sūce. Auto īpašniekam šādā situācijā pirmkārt ir jāpārbauda bremžu šķidruma līmenis un jāmeklē meistara palīdzība. Savukārt, ja, spiežot bremžu pedāli, jūtama vibrācija vai pulsācija, visticamāk, automašīnai ir savērpies bremžu disks, kas kādu laiku vēl var kalpot, taču paša un citu satiksmes dalībnieku drošības dēļ arī pie šādiem simptomiem auto būtu jāved uz tehnisko apkopi. Par bojājumiem bremžu sistēmā liecina arī vibrācija stūrē ik reiz, kad pie 90, 100 km/h tiek viegli nospiests bremžu pedālis.
Faktori, kas bremzes “nokaus” ātrāk
Biežāk nekā citiem, auto bremžu kluči un citi bremžu sistēmas elementi būs jāmaina ļoti sportiska, pat agresīva braukšanas stila cienītājiem. Pastāvīga braukšana ar pamīšus izspiestu te gāzes, te bremžu pedāli, bremzēm uzliek papildus slodzi, tātad – rada arī ātrāku resursu nolietojumu. Bremžu kluču mūža ilgumam par labu nenāk arī avārijas situācijas, kad no liela ātruma tiek strauji bremzēts. Lielu papildus slodzi bremzēm rada arī braukšana kalnainā apvidū ar ilgstošu nepārtrauktu bremzēšanu. Kalnos lielākais risks ir bremžu sistēmas pārkaršana, kuras rezultātā var burtiski uzvārīties bremžu šķidrums un bremzes pārstāj strādāt. Otrs risks, ar ko var gadīties saskarties bremžu pārkaršanas gadījumā, ir bremžu kluču virskārtas pārogļošanās. Tās rezultātā bremžu kluču virskārtas materiāls kļūst tik ciets, ka vairs neveidojas bremzēšanai nepieciešamā berze ar bremžu disku.
Papildus slodzi bremzēm rada arī automašīnas bremzēšana ar smagu piekabi, ilgstoša automašīnas vilkšana un, protams, sportošana trasē ar daudzkārtēju strauju bremzēšanu. Tādēļ, paredzot braucienu kalnos, sporta trasē vai līdzīgos paaugstināta riska apstākļos, autoīpašniekam savas mašīnas bremžu stāvokli ir ieteicams pārbaudot, lai svarīgākajā brīdī tās nepieviļ.
Bremžu kluču mūžu iespējams pagarināt
Braucot apdomīgi, bremžu kluču un visas bremžu sistēmas mūžu ir iespējams pagarināt, turklāt vēl, ietaupot arī degvielu. Viens no drošākajiem veidiem kā to panākt ir bremzēšana ar motoru, kad, neizņemot no ātruma un laideni palaižot sajūga pedāli, mašīna bremzēsies bez nepieciešamības lietot bremžu pedāli. Līdzīgs efekts tiks panākts arī braucot vienmērīgi un izvairoties no straujas bremzēšanas. Te gan der paturēt arī prātā nepieciešamību ievērot drošu distanci no priekšā un aizmugurē braucošām automašīnām, lai prātīgā un mierīgā bremzēšana nebeidzas ar nelāgu sadursmi.
FOTO:
Paraksts: būtisks parametrs, kas liecina par nepieciešamību mainīt bremžu klučus ir to uzliku biezums. Jauns bremžu kluču biezums parasti ir aptuveni 1,5 cm, kas ar nepārtrauktas berzes izmantošanu pakāpeniski samazinās. Brīdī, kad uzlikas palikušas vien aptuveni 3 mm biezas, ir laiks bremžu klučus mainīt.
Paraksts: Bremžu kluču un bremžu diska stāvokli iespējams vizuāli novērtēt arī caur atstarpi riteņa konstrukcijā.
Parasts: Veicot mašīnas tehnisko apkopi pie uzticamiem meistariem, auto īpašnieks var būt drošs, ka bremžu sistēmas elementu stāvoklis vismaz vizuāli tiks novērtēts un nepieciešamības gadījumā meistars arī ziņos par nepieciešamību mainīt bremžu sistēmas detaļas. Ja nav pārliecības par automehāniķa izdarību, ikreiz, vedot auto uz servisu, ir ieteicams palūgt bremzēm pievērst uzmanību.
Paraksts: Neeksistē vieni universālie bremžu kluči, kas der katram auto un katram braucējam. Ir izdalāmi četri galvenie veidi – pusmetāliskie, zema metāla sastāva, organiskie un keramikas bremžu kluči. Dažāda veida automašīnām un dažāda stila autobraucējiem piemēroti atšķirīgi bremžu kluči, tādēļ to izvēle jāveic atbildīgi.
