Dokumentālajā filmā, ko čehu režisors Petrs Horki uzņēmis par bijušā AvtoVAZ vadītāja Bo Andersona darbu krievu uzņēmumā, tiek atklāts ar kādām grūtībām pieredzējušais menedžeris saskāries, aizvadot trīs gadus prezidenta amatā.
Lentes aprakstā teikts: „Lada rūpnīcai, kas 60.gados tika uzbūvēta Toljati pilsētā, vajadzēja parādīt rietumu pasaulei ziedošo padomju labklājības līmeni. Pilnīga utopija, ko neviens neiedrošinājās apšaubīt. Pēc vairāk nekā 50 gadiem lēnām mirstošā rūpnīca katru gadu zaudē miljardiem rubļu un neviens neiedrošinās tai pieskarties.”
Zviedru speciālists noalgots, lai stagnējošajā fabrikā ieviestu kapitālistisko biznesa modeli. Bo Andersons, kas jau paguvis atdzīvināt vienu no krievu autoražotājiem (Gorkijas autorūpnīcu), ierodas Toljati ar nelielu komandu un lielu mērķi – kļūt par pirmo ārzemnieku, kas stājas autobūves giganta vadībā. Un neviens neiedrošinās viņam pretoties.
Kad sākas cīņa par rūpnīcas nākotni, pasaule ap Andersonu sāk izjukt. Padomju sapnis atstāja aiz sevis pamestus vasaras kūrortus un provinciālas karaspēka parādes. Cilvēkus no Toljati maz interesē elites plāni – viņi koncentrējas tikai uz savu ikdienas izdzīvošanu. Kas notiks, ja viņu pasaule sabruks?
63. minūtes garās filmas nosaukums ir „The Russian Job” – (krievu darbs) – „Viņi gribēja revolūciju, taču, lai nebūtu pārmaiņu”.
„Katra nostrādātā diena šķiet aizvadīta velti. Salīdzinājumā ar Gorkijas rūpnīcu, šeit viss ir desmitkārt sarežģītāk. Visu laiku burtiski jālaužas caur mēsliem.”
Andersons neizprot to, ka daudzi tieši viņu vaino visās kompānijas problēmās. Lentes beigās zviedru menedžeris atklāti atzīst, ka nekad nebūtu piekritis piedāvājumam, ja būtu zinājis tos faktus, ko viņš zina tagad: „Esmu strādājis daudzās Krievijas pilsētās, taču nekad agrāk neko tādu nebiju redzējis. Nekad”
Filmā savu viedokli izsaka arī bijušais rūpnīcas attīstības nodaļas izpilddirektors. Viņš stāsta, ka AvtoVAZ valdījusi totāla bezdarbība, kas tika maskēta ar nosaukumu „apkalpošana”: „Aptuveni tūkstotis cilvēku strādāja pagrabtelpās. Viņi nodarbojās ar „apkalpošanu ”- tikai neviens no viņiem nesaprata, kādi īsti ir šī darba pienākumi. Reiz, pusdeviņos no rīta, mēs apmeklējām sešas šādas darbnīcas. Cilvēki gulēja, spēlēja šahu vai dzēra tēju. Stundu vēlāk nekas nebija mainījies, ja neskaita aizvētās durvis.”
Bo Andersons AvtoVAZ rūpnīcā nostrādāja trīs gadus – no 2013. līdz 2016.gadam. Tagad viņš ir YAZAKI Europe prezidents, bet AvtoVAZ vadībā stājies Īvs Karakatzanis.
Foto: Ekrānšāviņš