Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, vienlaikus apzinoties to kā nopietnu problēmu.
Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem*. Tādējādi, lai pievērstu mobilā telefona “nozombēto” autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!”.
“Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,” iepazīstinot ar kampaņu, uzsver CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidro, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā “Izkāp no telefona!”.
“Mūsu pētījums rāda, ka mobilā telefona “nozombētie” autovadītāji pie stūres visvairāk grēko, veicot zvanus (72 % autovadītāju), sarakstoties ar ziņām (43%), kā arī sērfojot internetā un sociālos medijos (17%). Turklāt šajā jomā vairāk grēko gados jaunāki un nepieredzējuši šoferi” skaidro A. Lukstiņš.
Veiksmīgi apvienot telefonu lietošanu un auto vadīšanu ir kā spēlēt krievu ruleti, skaidro kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa: “Multitāskings ir totāla ilūzija. Mēs nevis spējam darīt vairākas lietas paralēli, bet gan ātri pārslēgties no vienas lietas uz citu, turklāt daudzas lietas “laist autopilotā”, tāpēc mums rodas sajūta, ka darām vairākus darbus vienlaicīgi. Tādējādi mūsu smadzenes, līdzīgi kā labs triku meistars, mūs “apved ap stūri”. Realitātē mēs koncentrējamies sarunai (t.i. mobilajam telefonam), un braukšana paliek fona režīmā.”
“Bieži viedierīču lietošana rezultējas kā kontroles zaudēšana pār spēkrata stūri, dreifēšana jeb peldēšana starp joslām, ātruma pārsniegšana vai tieši otrādi – pārlieku lēna braukšana un neiekļaušanās plūsmā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot, ka mobilā telefona “nozombētie” šoferi pie stūres rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus. Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka ar mobilā telefona lietošanu pie stūres ir saistīti aptuveni 20-30% no visām avārijām.
CSDD un tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti“ veiktais pētījums liecina, ka par iedarbīgākajiem risinājumiem mainīt ieradumus un nelietot mobilo telefonu pie stūres tiek atzīta pastiprināta kontrole uz ceļiem (34%), negatīva paša vai citu pieredze (34%), sodu palielināšana (27%) un tehnoloģiju, kas bloķē mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā, ieviešana (23%).
Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas pie stūres problēmu, Valsts policija šobrīd īsteno arī papildu autovadītāju kontroles aktivitātes. Drīzumā uz valsts ceļiem darbu sāks netrafarētās policijas automašīnas, kas būs aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu, un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu. Turklāt sods par telefona lietošanu pie stūres šogad ticis palielināts līdz 25-100 eiro. Tas gan joprojām ir būtiski mazāks nekā citās Eiropas valstīs – piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, bet Nīderlandē – pat 420 eiro. Kampaņas “Izkāp no telefona!” laikā policija veiks pastiprinātu kontroli uz Latvijas ceļiem un tiem, kuri lietos mobilos telefonus pie stūres, atbilstoši tiks piemērots sods.
Satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju; kampaņu atbalstaapdrošināšanas sabiedrība “Balta”, kā arī Latvijā lielākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
*CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums “Sabiedrības attieksme pret telefonu lietošanu pie stūres” īstenots sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti”. Pētījumā aptaujāti 1017 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Foto: Ekrānšāviņš no Youtube.com