Ministru kabinets (MK) šodien lems par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates procesa nodošanu akreditētiem uzņēmumiem, saglabājot Ceļu Satiksmes drošības direkciju (CSDD) kā tehniskās kontroles uzraudzītāju.
Satiksmes ministrijā (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē” skaidro, ka tas sagatavots, lai noteiktu pasākumus un to īstenošanas termiņus, pārņemot Eiropas Padomes un Parlamenta 2014.gada 3.aprīļa direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm.
Ministrija skaidro, ka Latvijā transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta ne tikai, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, bet arī, lai nodrošinātu datu atjaunošanu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, atklātu tiesībaizsardzības iestāžu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar transportlīdzekļa un tā vadītāja piedalīšanos ceļu satiksmē. Pamatojoties uz tiesību aktiem, tehniskajā apskatē tiek nodrošināta nodokļu un nenomaksāto naudas sodu samaksas kontrole un iekasēšana, obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontrole, kā arī nodrošināti citi pasākumi un procedūras, kuriem ir ietekme uz ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību kopumā, kā arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem.
Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskate ik gadu nodrošina nodokļu un administratīvo naudas sodu maksājumu valsts budžeta ieņēmumus aptuveni 130 miljonu eiro apmērā.
Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati pašreiz veic CSDD, bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros veic CSDD un CSDD akreditētās sabiedrības – SIA “Auteko&TÜV Latvija”, SIA “Autests”, SIA “Scantest” un SIA “Venttests”.
Pārņemot Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm, CSDD būs uzdevums akreditēt personu tehniskās kontroles veikšanai, kura izvēlēta publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ja tā izpilda šo noteikumu prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetenci, apmācību un atestāciju, kā arī prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam. Tāpat CSDD būs jānodrošina, ka tehniskās apskates staciju izvietojums un skaits ir tāds, kas paredz valsts tehniskās apskates pakalpojumu pieejamību Latvijas teritorijā un to atbilstību kvalitātes prasībām, un jāveic tehniskās kontroles inspektoru darbības uzraudzību, to apmācību un atestāciju.
SM skaidro, ka tādejādi CSDD arī turpmāk saglabās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates funkcijas veikšanu.
SM tehniskās apskates procesa pilnveidošanai ir paredzējusi veikt vairākas darbības. Līdz 2020.gada 1.janvārim tehniskās kontroles funkcija tehniskās apskates ietvaros pilnībā tiks nodota akreditētajiem uzņēmumiem, un CSDD veiks tehniskās kontroles uzraudzību. Paredzēts, ka tehniskās apskates uzraugošā institūcija tiks nodalīta no akreditētām sabiedrībām.
Līdz 2020.gada 1.septembrim tiks skaidri noteikts publisko iepirkumu līguma priekšmets, sagatavots laika grafiks visam iepirkuma procesam, izveidota iepirkuma vērtēšanas komisija, sagatavots iepirkuma ekonomiskais pamatojums, pieņemts lēmums par to, kādu iepirkuma procedūru izmantot, sagatavots nolikums un tehniskā specifikācija. Papildus minētajam tiks izvērtēti arī jautājumi par cenu noteikšanu, darbības apjomiem un citiem konkurences elementiem.
Savukārt līdz 2021.gada 1.jūlijam tiks pabeigta publiskā iepirkuma procedūra, izvēlēti Tehniskās kontroles veicēji un noslēgti atbilstoši līgumi.
Līdz 2023.gada 1.janvārim paredzēts, ka izvēlētie tehniskās kontroles uzņēmumi veiks sagatavošanās darbus atbilstoši akreditācijas prasībām un saņems akreditāciju, kā arī sāks darbi. Šajā termiņā tiks pārtraukti līgumi ar iepriekšējiem Tehniskās kontroles veicējiem.
Tā kā iekārtām un aprīkojumam tehniskās apskates stacijās būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas tehniskās apskates veikšanai, ar to saistās nozīmīgi ieguldījumi un pielāgojumi, kuru īstenošanai ir nepieciešams laiks. Līdz ar to SM ieskatā noteiktais ieviešanas termiņš – 2023.gada 1.janvāris ir atbilstošs un samērīgs.
SM, izvērtējot visus juridiskos un praktiskos apstākļus, uzskata, ka Latvijā ar Ceļu satiksmes likumu noteiktā tehniskās apskates veikšanas sistēma (tā sauktā “test-only” sistēma), pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiek piemērota gandrīz visas dalībvalstīs un ir saglabājama arī turpmāk.
Kā ziņots, ka vasarā Konkurences padome (KP) nāca klajā ar secinājumu, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū. Savukārt SM norādīja, ka Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršana var atstāt iespaidu uz satiksmes drošību.
Kā skaidroja SM, KP ziņojuma secinājumos uzsvērts, ka uzmanība vērsta tikai konkurences saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskai pusei.
SM aicināja izvērtēt KP izmantoto cenu salīdzināšanas metodikas atbilstību pētījuma mērķim, proti, ziņojumā cenas starp dažādu Eiropas valstu pakalpojumiem salīdzinātas, ņemot vērā pirktspēju un pakalpojuma sniegšanas biežumu jeb periodiskumu. SM uzsvēra, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā, savukārt lētāks pakalpojums ir tikai Maltā, Bulgārijā, un Lietuvā. SM vērtēja citu valstu pieredzi un aicināja ieviest Latvijas apstākļiem atbilstošāko tehniskās kontroles modeli. Nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Nīderlandi, servisā netiek veikta tehniskā apskate.
Vēlāk KP pauda pārsteigumu, ka Latvijā ir akceptējams CSDD monopolstāvoklis automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū un konkurences ierobežošana, tās četrām kapitālsabiedrībām nosakot ekskluzīvas darbības teritorijas un automātisku līgumu pagarināšanu, kas var būt par pamatu Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanai.
KP norādīja, ka esošā tehniskā stāvokļa kontroles sistēma satur ne tikai ierobežojumus konkurencei, bet rada arī kaitējumu patērētājam, tādējādi būtiski ir paskaidrot sabiedrībā publiski paustos izteikumus par pakalpojuma cenu, kā arī minējumus par drošības pasliktināšanos un korupcijas draudiem. KP uzskata, ka vienkāršota faktisko cenu salīdzināšana viena gada griezumā, neņemot vērā ekonomisko kontekstu, maldina patērētājus par patieso pakalpojuma dārdzību ilgtermiņā.
Foto: Ilustratīvs attēls