Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto nacionālo enerģētikas un klimata plāna projektu 2021.-2030.gadam, kas paredz, ka Latvijai līdz 2030.gadam būtu jānodrošina vismaz 45% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars valsts enerģijas galapatēriņā, iepriekš prognozēto 40% vietā.
Ministri konceptuāli atbalstīja plāna projektu, jo drīzumā tas jāiesniedz Eiropas Komisijā. Tomēr detalizētākas diskusijas par plānā ietvertajiem EM priekšlikumiem plānotas nākamgad.
Līdz šim Latvija bija apņēmusies 2030.gadā nodrošināt vismaz 40% AER īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) direktīvā šo mērķi maina, proti, Latvijas noteiktais AER mērķis nevar būt mazāks par 40%. Vienlaikus EM piebilda, ka visām ES dalībvalstīm savs ieguldījums AER veicināšanā būs jāpalielina.
Atbilstoši izstrādātajām attīstības prognozēm 2030.gadam patlaban īstenotajām politikām un pasākumiem Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2030.gadā būs apmēram 41,2%. Līdz ar to būs nepieciešams īstenot papildu pasākumus AER īpatsvara palielināšanai. Pēc prognozētā, nosakot AER mērķi virs 45%, būtisks AER īpatsvara palielinājums būs nepieciešams tieši elektroenerģijas sektorā.
Lai šo mērķi sasniegtu, EM iesaka veikt virkni pasākumu, piemēram, piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) 12% apmērā mājsaimniecībām saules paneļu iegādei un uzstādīšanai, kā arī mājsaimniecībām sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar saules tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu. Tāpat rosināts piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazinājumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensāciju, ja uzstādīti saules paneļi.
Tāpat rosināts rīkot ilgtermiņa nomas līgums uz konkursa pamata vēja parkiem ar kopējo jaudu līdz 500 megavatiem valsts mežos un tiem pieguļošajās teritorijās, atbalstīt vēja un saules enerģijas tehnoloģijas plašākai ieviešanai, kā arī veicināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību AER jomā.
EM rosina arī palielināt dabas resursu nodokli (DRN) visam fosilajam kurināmajam, atcelt DRN atbrīvojumu kūdrai, palielināt akcīzes nodokli fosilajam kurināmajam par 20%, par 50% samazināt NĪN visās pašvaldībās daudzdzīvokļu mājām, kurās ir veikti konkrēti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
Rosināts par 30% palielināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) lielu emisiju auto vai auto ar motora tilpumu, kā arī rosināts paredzēt pilnīgu nodokļu atbrīvojumu zemu izmešu segmenta auto. Rosināts arī par 20% palielināt akcīzes nodokli degvielai un ieviest ogļskābās gāzes nodokli.
Tajā pašā laikā Finanšu ministrija (FM) pauda iebildumus par EM piedāvājumu IIN atvieglojumu piemērošanā. “Katra jauna IIN atvieglojuma vai atbrīvojuma ieviešana ir jāvērtē kontekstā gan ar vispārējo IIN politiku, gan ar nodokļu sistēmu kopumā. Vēršam uzmanību arī uz to, ka IIN ieņēmumi ir būtisks pašvaldību ieņēmumu avots, kas nozīmē, ka jaunu IIN atvieglojumu ieviešana valstij būtu jākompensē,” pauda FM.
Ministrija arī iebilst pret paustajiem priekšlikumiem attiecībā uz samazinātā PVN piemērošanu, jo to neparedz attiecīga ES direktīva.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka šis plāns neparedz “jaunu obligātā iepirkuma komponenti” jeb pārlieku lielas subsīdijas “zaļajai” enerģijai. Pēc viņa teiktā, plāna ietvaros valsts atbalsta izmaksas pasākumiem plānots noteikt 0,3% no iekšzemes kopprodukta.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada sākumā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem jāpiesaista vairāk privāto investīciju.
EK aplēsusi, lai sasniegtu ES 2030.gada mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Parīzē, tajā skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 40%, ir nepieciešami aptuveni 180 miljardu eiro papildu ieguldījumi. Pēc Dombrovska teiktā, piesaistot finanšu sektoru klimata pārmaiņu ierobežošanā, būtu iespējams sasniegt nospraustos mērķus.
Foto: Ilustratīvs attēls