Provizoriskie rādītāji liecina, ka aizvadītajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā ap 150 cilvēki un šāda bilance, visticamāk, neļaus sasniegt valsts izvirzīto mērķi par bojāgājušo skaita būtisku samazināšanu līdz 2020.gadam, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
VP informācija liecina, ka aizvadītajā gadā līdz 27.decembrim reģistrēti 20 160 satiksmes negadījumi. Negadījumos cietuši 3 827 cilvēki, bet dzīvību zaudējuši 147 cilvēki. 2017.gadā identiskā laika posmā reģistrētas 20 755 avārijas, cietuši 4 806 satiksmes dalībnieki, bet bojāgājuši 133 cilvēki.
Krapsis skaidroja, ka minētajos rādītājos iespējamas nelielas korekcijas, jo katru gadu ekspertīzēs apstiprinās, ka cilvēks miris vēl pirms iekļūšanas satiksmes negadījumā vai arī pirms kāda laika avārijās cietušais tomēr slimnīcā no gūtajām traumām vēlāk nomiris. “Katrā ziņā bojāgājušo skaits noteikti būs par aptuveni 10% lielāks, salīdzinot ar 2017.gadu, un tas, protams, nav rezultāts, ko gaidījām,” norādīja Krapsis.
Iemesli sliktajiem satiksmes drošības rādītājiem ir jau iepriekš vairākkārt publiski minētie, proti, ceļu policistu trūkums, neatbilstoša ceļu infrastruktūra un satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret noteikumu ievērošanu.
Lai arī uz ceļiem darbojas 100 stacionārie un 12 pārvietojamie fotoradari, Krapsis norādīja, ka ar tehniskajiem kontroles līdzekļiem ir par maz, lai kardināli mainītu satiksmes drošību labvēlīgā virzienā. Stacionāro fotoradaru atrašanās vietās ir samazinājies braukšanas ātrums, taču daudzi autovadītāji pēc radara darbības zonas šķērsošanas turpina pārkāpt ātrumu. Arī pārvietojamo radaru aptuvenās atrašanās vietas autovadītāji spējuši laikus konstatēt, piemēram, izmantojot tiešsaistes navigācijas lietotni “Waze”.
Lai arī Iekšlietu ministrijā pastāv plāns par vēl 100 stacionāro radaru izvietošanu, Krapsis uzsvēra, ka šim mērķim vēl ir jāatrod finansējums un jāorganizē iepirkums, līdz ar to šie pasākumi netiks īstenoti “vienas dienas laikā”. Tāpat Latvijā, salīdzinot ar turīgākām Eiropas valstīm, netiek pietiekamā daudzumā realizēti moderni ceļu infrastruktūras projekti.
Krapsis vērsa uzmanību, ka, pieaugot labklājības līmenim, Latvijā palielinājies reģistrēto transportlīdzekļu skaits, pat neskatoties uz sliktajiem demogrāfijas rādītājiem. “Tas nozīmē, ka satiksme nepaliek mazāka, bet tieši otrādi – tā kļūst intensīvāka,” norādīja Krapsis.
Krapsis atgādināja, ka visas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmusies līdz 2020.gadam salīdzinājumā ar 2010.gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010.gadā Latvijā avārijās bija 218 bojāgājušie.
“Ja vēlamies sasniegt minēto mērķi par 2020.gadu, tad 2019.gadā satiksmes dalībnieku apziņas un attieksmes maiņai ir jābūt ļoti kardinālai. Es šaubos, vai spēsim šo mērķi sasniegt, ņemot vērā, ka policijas rindas diez vai tiks ātri aizpildītas, ceļu infrastruktūras projekti nebūs pietiekamā daudzumā un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā,” uzsvēra Krapsis.
Foto: iAuto.lv