Jauno vieglo auto 2018. gada tirgus ar mainīgām sekmēm. Ievērojams kāpums gada sākumā un neskaidrs kritums uz gada beigām, rezultējoties vien +1,7 % kāpumā pret 2017 gadu.
2018. gada pirmajā pusē Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādīja vērā ņemamu izaugsmi 7% apmērā salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada. Tomēr gada otrā puse jau bija ar 4% samazinājumu, gadam kopā noslēdzoties ar stagnējošu 1.7% pieaugumu. Tam par iemeslu galvenokārt bija objektīvi šķēršļi, kas visā Eiropā izraisīja piegāžu haosu. Vai tie ir vienīgie iemesli?
2018.gada vieglo automobiļu tirgus Latvijā nesasniedza 20000 reģistrētu jaunu auto atzīmi. Auto Asociācijas prognoze 20 300 automobiļu palika nesasniegta, lai gan vēl pēc 8 mēnešiem mērķis bija sasniedzams. Pagājušajā gadā Latvijā pirmo reizi tiek piereģistrēti 19 272 jauni vieglie automobiļi, kas ir tikai par 1.7% vairāk kā 2017.gadā. Vienu no nedaudzām pozitīvajām tendencēm ir uzrādījuši vieglie komercauto ar pieaugumu gandrīz 7% apjomā, kamēr pasažieru auto vien 1%. Ja paskatāmies uz tirgus struktūru, tad redzam, ka ir turpinājis mainīties sadalījums starp juridiskām personām vai uzņēmumiem un privātpersonām. 2018.gadā privātpersonu devums ir palielinājies līdz 31%, kamēr gadu iepriekš tas bija 29% no kopējā tirgus. Var likties, ka atšķirība nav liela, tomēr tieši šī izmaiņa noteica, ka vienīgais pieaugums pasažieru auto tirgū ir noticis tieši privātpersonu segmentā, kamēr uzņēmumu iegādes ir samazinājušās. Savukārt privātpersonu pieaugumu ir noteikusi līzinga finansējuma pieejamība, kas ir pieaugusi līdz 73% salīdzinājumā ar 71% gadu iepriekš. Līzinga finansējuma pieejamība ir un būs noteicošais faktors gan jaunu, gan mazlietotu auto tirgus attīstībā, gan privātpersonu, gan uzņēmumu iegādēm. Līzinga finansējuma pieejamība ir atslēga Latvijas autoparka atjaunošanai.
Vieglo pasažieru auto tirgū šķiet, ka bija divas pilnīgi atšķirīgas tirgus situācijas – viena pirmajā pusgadā, pavisam cita gada otrajā pusē. Pagājušā gada 1.septembrī pilnībā stājās spēkā izmaiņas kārtībā kā tiek noteikts jaunu automobiļu degvielas patēriņš un CO2 emisijas. Ap šiem jautājumiem Eiropā valdīja lielas kaislības, kas joprojām turpinās. Ilgāku laiku bija politiskas neskaidrības, neatrisināti juridiski jautājumi saistībā ar automobiļu testēšanu, tad milzu sastrēgumi laboratorijās un visbeidzot loģistikas izaicinājumi. Īpaši tas bija izteikti ražotājiem, kas 2018 gadā laida tirgū jaunus modeļus. Ir sagaidāms, ka šī problēma vēl kādu laiku turpināsies arī 2019. gadā. Tas viss skāra ne tikai Latviju, bet arī citu ES valstu tirgus, kas gada otrajā pusē būtiski sabremzējās. “Tomēr nozares novērojumi liecina, ka tas var nebūt vienīgais iemesls tirgus samazinājumam. Klientu plūsmas samazinājums un ļoti, ļoti piesardzīgā banku attieksme, vērtējot
Finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem, liek uzdot daudzus jautājumus uz kuriem pašlaik nav skaidru atbilžu. Šādā situācijā ar vien lielāka nozīme būs atbildīgu pirkumu atbalstošai nodokļu politikai 2019. un nākamajos gados”, komentē Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Pusgadā pasažieru auto tirgū uz brīdi bija notikusi vēsturiska rokāde vadošā zīmola pozīcijā – pirmajā vietā bija nokļuvusi Toyota, novirzot VW uz otro vietu. Tomēr gada otrajā pusē viss atgriezās vēsturiskajās vietās un gads noslēdzās ar VW 1. vietā (2 718), tālāk Toyota (2 481) un lielākā izrāviena autors Škoda (1 322), izspiežot Nissan no ilgstoši ieņemtas trešās vietas. Klašu sadalījumā ir atzīmējami divi galvenie notikumi – premium segments ir samazinājies no 13.2% iepriekš uz 12.3% pagājušajā gadā un apvidus auto segments ir turpinājis ikgadējo pieaugumu, sasniedzot 46.5%. Apvidus auto segmenta pieaugumu veidoja jaunpienācējs mazajā apvidus klasē VW T-Roc un iespaidīgs Toyota CHR rezultāts. Latvijā pirktākais modelis ir bijis VW Golf, samainoties vietām ar pagājušā gada līderi Nissan Qashqai, un trešo vietu ieņemot VW Tiguan. Savukārt privātpersonu topā vēsturiski dominē dažādu klašu apvidus auto – no top 10 privātpersonu izvēlēm 8 ir apvidus auto. No tiem populārākie ir bijuši Nissan Qashqai, VW Tiguan, Toyota RAV4.
Vieglā komerctransporta tirgū nebija būtisku svārstību starp pirmo un otro pusgadiem, vienīgam būtiskākajam izņēmumam esot kritumam decembra mēnesī, kas bija par 37% mazāks par 2017.gada decembri. Ļoti pieticīgi decembra rezultāti gan pasažieru, gan komerctransporta tirgots varētu būt saistīti arī ar nodokļu reformu, kas stājās spēkā 2018.gada 1. janvārī un t.sk. paredzēja neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli peļņu, ja vien tā paliek uzņēmumā. Līdz ar to uzņēmumiem vairs nebija nepieciešamības gada pēdējā mēnesī iegādāties aktīvus, kas tiem, iespējams būs nepieciešami tikai nākamā gada pavasarī. Kopumā 2018.gada tirgus izaugsme komerctrasportam ir bijusi apsveicama pēc iepriekšējiem trīs samazinājuma un stagnācijas gadiem. Iepriekšējo gadu laikā vieglā komerctransporta vecums bija pieaudzis un intensīva lietojuma apstākļos tas nozīmē arī dīkstāvju un tādējādi arī izmaksu pieaugumu saistībā ar plānotiem un neplānotiem remontiem. Valsts ekonomika un īpaši atsevišķas nozares ir uzrādījušas pieaugumu, kas ir diktējis nepieciešamību arī pēc dažāda veida piegādes transporta.
Vieglā komerctransporta reitingā pirmās divas vietas ir saglabājušās bez izmaiņām – VW (480), Renault (426), kamēr trešo vietu ir zaudējis Peugeot un tā vietā ir nācis cits šis autoražotāju alianses pārstāvis Citroen (273). Savukārt modeļu tops ir nomainījies pilnībā, to pārliecinoši dominējot Renault Master (310), otrajā vietā VW Crafter (215) un noslēdzot pagājušā gada līderim (Toyota Hilux).
Lielākie pagājušā gada darījumi jaunu vieglo automobiļu tirgū tradicionāli ir bijuši autonomu iepirkumi, kas veido gandrīz pusi no korporatīvajiem darījumiem un nedaudz virs 10% no kopējā tirgus. No top 10 lielākajiem iepirkumiem 8 ir saistīti ar autonomām. Bez šiem lieto darījumu augšgalā ir arī Rīgas satiksme (129), Latvijas valsts meži (74) un Slyfox (69). Pēdējais ir šobrīd Latvijā vienīgais car sharing vai auto dalīšanās pakalpojuma jaunuzņēmums, kas savu parku veido no Toyota markas automobiļiem.
Līzinga darījumu apjoms 2018.gadā ir saglabājies 62% apjomā, kas ir 2017.gada līmenis. Līzinga kompāniju reitingā pirmo vietu ieņem Luminor Līzings ar 27.7% tirgus daļu. Tas gan lielā mērā ir pateicoties Nordea un DNB autolīzinga portfeļu apvienojumam. Otrajā un trešajā vietās attiecīgi atrodas Swedbank līzings (24.2%) un SEB līzings (21.9%). Ceturtā līzinga kompānija ar divciparu tirgus daļu ir Unicredit leasing (16.5%). Privātpersonu tirgū no lielajiem finansētājiem visaktīvākie ir bijuši Luminor līzings un Swedbank līzings savukārt SEB līzings koncentrējas uz juridisku personu finansēšanu.
Pasaulē un Eiropā ar vien lielāku rezonansi iegūst diskusija par transporta enerģiju. Ļoti daudz tiek runāts par elektromobilitātes attīstību, dažādām hibrīda tehnoloģijām un fosilo degvielu mazināšanu. Eiropas autoražotāju asociācija ir veikusi pētījumu par jauno tehnoloģiju izplatības sasaisti ar valstu IKP un attiecīgi ar iedzīvotāju pirktspēju. Secinājums ir viens – bez valstu valdību finansiālām atbalsta programmām elektromobilitātes un hibrīda tehnoloģiju pietiekami plaša attīstība nav iespējama un 2030.gada emisiju samazināšanas mērķu sasniegšana nav reāla. To apliecina arī Latvijas dati – elektromobiļi veido vien 0.43% no visiem pirmo reizi reģistrētajiem jauniem pasažieru automobiļiem vai 73 auto. Lielākās elektroautomobiļu iegādes ir veikuši uzņēmumi Sergi & partners invest, Rīgas satiksme, Lattelecom. Iekšdedzes automobiļiem ar vien izteiktāks pārsvars ir benzīna motoriem, veidojot gandrīz 60%, kas ir pieaugums par 4% punktiem. Gan benzīna, gan dīzeļa motoriem vēl ilgi būs vieta Latvijas tirgū un autoparkā. Svarīgi būtu realizēt tādu autoparka politiku, kas atbalstītu jaunu šo automobiļu iegādi.
Saskaņā ar Eiropas Autoražotāju asociācijas datiem 2018. gada 12 mēnešos Eiropā kopā ir reģistrēti nepilni 15.16 miljoni jaunu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir vien 0.1% pieaugums salīdzinājumā ar šo pašu periodu gadu iepriekš. Reģistrāciju kritumi gada otrajā pusē gadā kopumā neļāva sasniegt Eiropas pirmskrīzes tirgus līmeni 15.6 milj. No lielajiem tirgiem būtiskākie pieaugumi ir vien Francijā (+3%) un Spānijā (+7%), kamēr stagnē Vācija (-0.2%), bet Itālijā (-3.1%) un UK (-6.8%) ir piedzīvoti būtiski kritumi.
Baltijas valstu mikro sacensībā Latvija ar vien vairāk atpaliek gan no Igaunijas, gan šobrīd arī no Lietuvas. Neskatoties uz 2018.gadā piedzīvotajām piegāžu grūtībām Igaunijas jaunu vieglo automobiļu tirgus ir audzis par 3.6%, Lietuvas par 25%.
“Neskatoties uz 2018 gada izaicinājumiem un tirgus svārstībām, Auto Asociācija un tirgus spēlētāji skatās uz 2019. gada prognozēm gana optimistiski, kas sasaucas ar Latvijas ekonomikas attīstību, pieprasījuma kāpumu komerctransporta segmentā saistībā ar būvniecības sektora aktīvu pieaugumu. Premium klases auto pirktspēju ir iedragājis Latvijas banku sektora satricinājums un neskaidrība par nākotni. Banku nelabvēlīgā nerezidentu politika un attieksme ir ievērojami ietekmējusi šo klientu tirgu. Pelēkā lietoto auto tirgus apkarošanas turpināšana arī 2019.gadā nesīs augļus tirgus sakārtošanā un legalizēšanā. Ņemot vērā šos faktorus un neplānojot jaunus tirgus satricinājumus, plānojam, ka 2019. gadā varam prognozēt kopējo tirgus izaugsmi +5% robežās”, piebilst Auto Asociācijas Prezidents Andris Kulbergs.
Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv