Bez jaunas 37 miljonu eiro dotācijas “Rīgas satiksmei” (RS) jau martā draud maksātnespēja, žurnālam “Ir” atzinis RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss, gan uzsverot, ka “neviens to nepieļautu”.
Pilsētas budžets šim gadam joprojām nav pieņemts, tāpēc pašvaldības kapitālsabiedrībai ik mēnesi jāiztiek ar 1/12 daļu no pērnā gada pamatbudžeta. RS gadījumā tie ir 8,35 miljoni eiro, kas nozīmē aptuveni 100 miljonus gadā. “Ar tādiem apjomiem nevaram izdzīvot,” norādījis Matīss, jo uzņēmuma noturēšanai virs ūdens gadā vajagot 137 miljonus eiro, turklāt 16,7 miljonus eiro no tiem – jau martā.
Situācijas RS izvērtējumu veica auditorfirma “Ernst & Young”. Matīss pastāstījis, ka auditoru ziņojums par RS atklājis, ka, piemēram, 6 miljoni eiro pārmaksāti degvielas iepirkumā ar firmu, kuras īpašnieki noslēpti ārzonās, tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām, dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas. Matīss gan nav gatavs auditoru ziņojumu publiskot, jo uz atklāto faktu pamata grasās rosināt vairākas tiesvedības.
Vislielākais RS naudas izsūcējs esot uzņēmums “Rīgas Karte”. Tas uztur transporta e-talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas “Rīdzinieku kartes”, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim RS maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni eiro, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni eiro. Savukārt par termināļiem skolu ēdnīcās RS par katru maksā “Rīgas Kartei” 60 eiro īri mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro. Līgums ar “Rīgas Karti” noslēgts līdz 2020.gada beigām, un Matīss, ja vēl būs uzņēmumā, apņēmies šo sistēmu neturpināt. Ar “Rīgas Karti” ir saistīts ar partiju “Gods kalpot Rīgai” saistītais uzņēmējs Aleksandrs Brandavs.
Brandavs ir patiesais labuma guvējs vēl citā RS “naudas izsūcējā” – “Rīgas Mikroautobusu satiksmē” (RMS), kas viņam pieder caur trīs kompāniju ķēdi, raksta žurnāls. Jaunais līgums ar uzņēmumu stājies spēkā pērn 1.decembrī, un Matīss to nodēvējis par “pamatīgu dziļumbumbu”. Biļešu ienākumus RMS ieskaita RS kontā, savukārt tā samaksā kompānijai atpakaļ 1,34 eiro par katru pārvadāto pasažieri, lai gan biļešu cena ir tikai 1,15 eiro. Mēneša laikā RMS no RS saņem aptuveni 600 000 eiro. “Ja viņi neiekasē naudu no kāda, tad viņi mums nesamaksā neko, bet mēs viņiem maksājam, un dome gada beigās nosedz visus zaudējumus. Tas nav īsti godīgi,” uzsvēris Matīss.
Auditori arī atklājuši, ka daļa no 50 miljonu eiro lielā kredīta, ko “SEB banka” piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas. Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidrojis Matīss.
Savukārt aptuveni 3 miljoni eiro gan 2016., gan 2017.gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015.gada novembrī RS par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar “RDZ Energy”, kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no RS, bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.
Vēl aptuveni miljonu eiro gadā RS tērējusi konsultācijām, par kuru lietderību grūti pārliecināties. Piemēram, 38 000 eiro samaksāti par konsultāciju alternatīvās degvielas ieviešanā, 32 000 eiro pērn un tikpat aizpērn – par konsultāciju finanšu līdzekļu instrumentos, 35 000 eiro – darbinieku veselības uzlabošanas un sporta organizācijas jautājumos. Naudas saņēmējus Matīss nav atšifrējis, taču 2017.gada deklarācijās bija lasāms, ka ieņēmumus no RS ir guvuši arī “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti, piemēram, Sandris Bergmanis (14 500 eiro), Andris Bērziņš (37 680 eiro), Jefimijs Klementjevs (6540 eiro), Igors Kuzmuks (19 154 eiro), Viktors Paškovs (14 800 eiro). Vadims Faļkovs 17 919 eiro nopelnījis uzņēmumā kā sabiedrisko attiecību speciālists.
Īpaša uzmanība auditā pievērsta trim transporta iepirkumiem, kuros iespējamu korupciju šobrīd izmeklē KNAB. “Kāpēc ir ieliktas daudzas specifiskas prasības, īsti nesaprotu,” Matīss pieminējis prasību par tieši 10 litrus lielām logu tīrīšanas līdzekļa bākām vai 2,55 metrus platiem autobusiem. Piemēram, no konkursa izslēdza pretendentus, kuru autobusi bija par 5 centimetriem šaurāki. Šobrīd RS valde ar partneriem apspriež līgumu laušanas sekas un cenšas piedzīt soda naudas par kavētajām transporta piegādēm – kopumā 6,5 miljonus eiro.
“Tur nav nekādu joku,” situāciju uzņēmumā raksturojis Matīss, solot, ka “šis ziņojums nepaliks plauktā”, jo būšot gan tiesvedības, gan izmaiņas uzņēmumā. “Mans uzdevums ir uzņēmumu savest kārtībā, nevis nodarboties ar vainīgo meklēšanu,” gan piebildis Matīss.
Foto: Ekrānšāviņš no Google.com/maps