Normunds brauc: Stingra rakstura “Volvo S60 T5 R-Design”

Klunk! Cieši pielipis kā ēvele pie dēļa S60 gludi pārvar pirmo no trim Veclaicenes šosejas asfalta kupriem, bet tad uz otrā piepeši izlemj, ka notiek kas nelāgs, un pievelk drošības jostas. Tik blīvas īsa gājiena piekares laikam nav bijis nevienam Volvo. Bet neviens Volvo jau arī nav ticis ražots Amerikā, atstāts pavisam bez dīzeļiem un turklāt vēl uzdots par visu laiku labāko Volvo driver’s car.

Kas tas ir?

Tehniski Volvo S60 uzbūvē nav nekā eksotiska. Tas ražots uz Volvo SPA modulārās platformas, tāpēc būtībā ir saīsināts Volvo S90. Vēl vairāk kopīga tam ir ar universāli V60, atskaitot dzimšanas vietu, kas sedanam patiešām ir pirmā Volvo rūpnīca ASV – Ridžvilā, Dienvidkarolīnā. Ieskatoties kabīnē, tur paveras ierastā mūsdienu Volvo aina ar superformīgiem sēdekļiem un planšeti viduskonsolē. Riteņus priekšā tur double whishbone jeb A veida sviras, bet aizmugurē vesels sviru komplekts apskauj kompozītmateriāla loksni, kas vieglajos Volvo aizstāj spirālatsperes. Joprojām nekā neparasta. Un tomēr S60 ir citāds. Garās priekšpuses aizsāktajā siluetā, platajos sānos un R-Design akcentētajā stājā ir kaut kas aizturēti agresīvs, gandrīz vai romantiski krimināls. Volvo S60 atgādina ielu seriāla tēlu, kura īstais raksturs atklājas vien desmitajā sērijā, bet tumšie pagātnes noslēpumi – tikai trešajā sezonā. Kurš gan negribētu izbraukt ar tik intriģējošu auto?

Kā tas brauc?

S60 salons ir tikpat suģestējošs kā citos mūsdienu Volvo. Visam gribas pieskarties, saukt to par savu un nekad tajā ne ar vienu nedalīties. “My precioussss””, kā šņāca Golums. Ar laiku gan pamani, ka daži monumenti celti no papes, piemēram, sēdekļi nav ne uz pusi tik atbalstoši un aptveroši kā izskatās, un planšete joprojām pārlieku novērš uzmanību no ceļa, bet – kas par to? Mums taču ir T5, 250 zirgspēku benzīna spēkstacija no Grētas zemes! Ak vai – Volvo izstrādātā četru cilindru dzinēju doktrīna šoreiz dabūjusi sūci. Pilnīgi jauns T5 vairāk rūc, nekā attaisno ikonisko indeksu uz bagāžnieka vāka. Paātrinājums ir laba dīzeļa līmenī, bet arī pilnīgi citu degvielas apetīti. Iebraukta S60 temperaments manāmi uzlabojas, paralēli samazinoties patēriņam (no 10 uz 8 litriem, bet nekādi ne uz solītajiem 6,6), taču no Volvo ar uzrakstu T5 gribētos vairāk, sevišķi par naudu, ko maksātu pilnumpilns Passat R-Line ar tikpat lielu motoru un krietni harmoniskāku sniegumu. Grūti pateikt, kas īsti ir pie vainas – ļaunais WLTP vai triviālais fakts, ka S60 pat bez pilnpiedziņas (T5 ir arī tāds izpildījums) ir smagāks par tiešajiem konkurentiem. Bet par to driver’s car Volvo gan nav melojis. Blīvā piekare un platā šasija kopā ar sportsedana izsvarojumu liek S60 reaģēt uz stūri instinktu līmenī, un dies’ vien zina, kā tas brauc ar 405 zirgspēkiem. Jā, tāds S60 eksistē un saucas T8 Polestar. Parastajam T8 ir “tikai” 390 zirgspēki. Tas tik varētu būt dampis, ne?

Kas to pirks?

Zinot, kāda tipa Volvo ir pieprasītākie, vispār nav īsti skaidrs, kādas mušas kodiens pamudinājis zviedrus ražot iznīkstoša segmenta automašīnas. Iespējams, ka to prasa premium ražotāja prestižs un kāds nerakstīts uzvedības kanons. Sak’, vispār jau man operas riebjas, bet jāiet vien ir, jo uz pirmizrādi bija arī premjerministrs. Sedani, kuros aizmugurē nav vietas, nenes naudu, bet ja mums tāda nebūs, vācieši aiz muguras sauks mūs par pāķiem. Un, kā nereti gadās, šī piekāpšanās radījusi markai netipisku auto, kam pietrūkst tikai tāda maza nieka kā reālas jaudas. šo ligu gan varot ārstēt ar atsevišķu Polestar pakotni, tāpēc uz ielas es nolūkojos pakaļ retajiem S60 cerībā pamanīt aizmugurē gaišzilo karodziņu. Dārgs S60 arī vairs nav – 40 960 eiro par T4 Momentum. Tam gan ir tikai 190 zirgspēku, bet var gadīties, ka “iet” pat labāk nekā T5. Arī tā ir gadījies. Vēl pārliecinošāk jaudas jautājumu atrisinātu 310 zirgspēku T6, taču, atšķirībā no universāļa V60, sedanam šādas motora versijas nav. Savādi.

Volvo S60 T5 R-Design sākuma cena ir 47 310 eiro, ar pilnpiedziņu – 49 630 eiro.