Normunds brauc: Toyota C-HR Hybrid 2.0 (+ FOTO)

Japāņu indeve dēvēt automašīnu modeļus dažādās trīsburtu kombinācijās vai nu liecina par iztēles vai drosmes trūkumu, vai vismaz ir nedaudz kaitinoša, jo saīsinājumā iekodētais vārdu salikums parasti kaut ko izsaka tikai pašam ražotājam.

Vai varat tā uzreiz, neieskatoties “vikipēdijā”, atbildēt, ko nozīmē Honda CR-V? Vai Mitsubishi ASX? Nu, lūk… Dažkārt saīsinājums gan atspoguļo izstrādājuma būtību. Toyota C-HR (un kāpēc viņi tur vēl ielikuši strīpiņu?!) sākumā vairāk “velk” uz apreibinošu organiskās ķīmijas savienojumu. Izrādās, tas ir Coupe High Rider jeb drīzāk jau Coupe – High Rider.

Kupejas sadaļu pārstāv slīpā aizmugure ar spoileru kaskādi. Tā lieliski harmonē ar ērmīgiem rokturiem, kas padara šaurās aizmugures durvis līdzīgas lūkai. Pret High Rider iebildumiem arī nevajadzētu būt, jo klīrenss tomēr ir divus centimetrus lielāks nekā Yarim vai Corollai – 15 cm. Šai nosaukuma daļai savā ziņā ir pat simboliska nozīme, jo viens no “riding high” tulkojumiem ir “gūt panākumus”, un tie C-HR arī nav gājuši secen – 130 000 automašīnu gadā Eiropā vien. Ja nu gadījumā ar pirmo nosaukuma versiju kas noiet greizi, Toyota nodrošinājusies ar rezerves skaidrojumiem, piemēram, Compact High Rider un Cross Hatch Run–about. Atjautīgi, vai ne?

Līdz šim jaudīgākais

Turpinot simbolisma tēmu, nonākam līdz numeroloģijai, proti, cipariem. “2.0” saistās ar programmatūru atjauninājumiem jeb uzlabojumiem, – un iedomājieties, arī tā ir taisnība! Pērnā gada izskaņā Toyota CH-R saņēma tik delikātu “feisliftu”, ka ārēji to spēj identificēt tikai pieredzējuši Toyota tirgotāji.

Toties “2.0” nekavējoties pamanīs ikviens, kas nospiedīs modernizētā kompakthairaidera gāzes pedāli. Krosovers saņēmis jaudīgāko benzīna hibrīddzinēju no Toyota Corolla, kur 2 litru benzīna motors savienojumā ar elektromotoru attīsta 184 ZS summāro jaudu. Uzreiz jāatvēsina tie, kas gara acīm skata kaut ko līdzīgu Eiropas ražojuma krosoveriem ar rakstītai jaudai atbilstošu temperamentu. Hibrīdiekārtas summārā jauda ir hipotētisks rādītājs, kas nosacīti atspoguļo spēkrata reālās iespējas, piemēram, disciplīnā 0 – 100 km/h. Varbūt tāpēc Toyota cenu lapā pie C-HR 2.0 kautrīgi norādīta tikai benzīna komponentes jauda – 152 zirgspēki? Ņemot vērā, ka 1,8 litru HSD nav pat simts, arī tas ir liels progress.

Sporta kokpits

Jaunajā oranžajā krāsā ar melnu jumtu Toyota C-HR nevainojami pilda “urbānais automobilis – aksesuārs” lomu. Dārgākajās versijās salona apdare, materiālu izvēle un krāsa arī centīgi piespēlē spilgtajai ārienei. Pirmo reizi iekāpjot C-HR, daudzi jūtas patīkami pārsteigti, jo mazais krosovers ieskauj ziņkārīgo personu ciešos sporta auto apskāvienos.

Kreisajā pusē ārpasauli atdala centimetrus piecus plats durvju apšuvums, labajā pie ceļgala glaužas viduskonsole ar parocīgu pārnesumkārbas sviru, kuras rokturis īstenā gran turismo stilā šķiet izvirpots no alumīnija. Pārlieku bieži gan tam pieskarties nenākas, jo hibrīda C-HR ir kaut kāds elektrificēts variatora paveids jeb e-CVT. Reizumis pārnesumkārbas darbība rada aizdomas, ka tajā vispār ir tikai viens ātrums kā elektromobilim, citkārt transmisija tomēr pārbīda kaut kādus griezes momenta viļņus. Pārbaudīt to īsti nevar, jo lāpstiņas zem stūres C-HR neatzīst, tāpēc atliek tikai viens: spiest pedāli un izbaudīt procesu. Paātrinājums un atsaucība pilsētā ir daudz spējāka nekā 1,8 litru modelim, tāpēc jaunais C-HR bez pūlēm iekļaujas plūsmā un manevrē atbilstoši atlētiskajam Star Trek dizainam.

Sevišķi straujus paātrinājumus gan pavada nesimpātiski skaļš rūciens, toties līdz šim jaudīgākais C-HR beidzot ir līdzvērtīgs satiksmes dalībnieks arī uz transportlīdzekļiem piesātinātajām Pierīgas šosejām. To visu pavada samērīga degvielas apetīte: 6 – 7 litri uz 100 km.

Astrokapsula par iepazīšanās cenu

Jau no C-HR pirmizrādes brīža iegājies, ka dekoratīvais krosovers ir sieviešu automašīna. Tā ir taisnība tikai tiktāl, ka C-HR sēdvietu formula faktiski ir 2 + 2, kā jau daždien kupejai. Aizmugurē vietas ir maz, tāpēc krosovers vairāk piemērots individuāliem braucieniem.

Arī priekšā braucēji sēž viens otram tik tuvu, ka agri vai vēlu vispār vairs negribas ne ar vienu dalīt kokpitam līdzīgo kabīnes telpu. Toyota neko daudz nav mainījusi tās pamatuzbūvē, taču modernizācija atnesusi multivides pilnveidojumus un Apple Car Play saskarni.

Rakājoties pa borta datora sadaļām, tikai otrajā dienā atklāju, ka C-HR ir arī maināmi braukšanas režīmi. Tos ieslēdz nevis ar atsevišķu pogu kā Corollā, bet gan caur borta datoru. Sporta režīms gan ir nevajadzīgi nervozs, tāpēc to labāk vienkārši aizmirst. Labāk vienkārši izbaudīt drošo monokapsulas sajūtu, par ko Toyota prasa pieticīgu cenu – 26 600 eiro jeb tikai 1600 eiro vairāk nekā par slābano 1.8 hibrīdu. Konkurenti gan griež zobus un sunī Toyotu par dempingu, bet, ja stūrgalvīgie japāņi atļāvuši dīleriem tirgot pseidokosmisku pilsētas džipu pilnā ekipējumā par mazāk kā 30 tūkstošiem eiro, nekādi klingoni viņus no tā neattturēs.