Dīzeļdzinējis ir slikti, skaļi un smird – šāds stereotips iesakņojies lielas mūsu sabiedrības daļas prātos. Taču modernie dīzeļi ir ātri, jaudīgi, gandrīz tikpat klusi kā benzīna dzinēji, patērē ievērojami mazāk degvielas un to izplūdes gāzes ir tīrākas par gaisu, ko tie “ieelpo”.
Tehnoloģijas ir sevi pierādījušas, un tomēr – vispirms diskusijas par slāpekļa oksīdu, pēc tam krāpšanās, kas saistīta ar izplūdes gāzu attīrīšanu, kā arī globālā sasilšana, ir padarījusi dīzeļus par vissliktāko no visiem iekšdedzes dzinējiem sabiedrības un politiķu prātos. Vai tās ir dīzeļu beigas? Jato Dynamics pētījums pierāda ko citu.
Pirms desmit gadiem pirmreizējo Vācijā reģistrēto dīzeļauto īpatsvars bija 42 procenti, bet 2019. gadā vairs tikai 32 procenti. Tomēr arī tagad vismaz vienai no trim jaunajām reģistrētajām automašīnām zem motora pārsega pukst dīzeļdzinēja sirds, bet smago transportlīdzekļu nozarē dīzeļu pārsvars ir nospiedošs.
Jato Dynamics izpētījis, ka mazauto klasē dīzeļdzinēju īpatsvars nekad nav bijis augsts – no 2010. līdz 2015. gadam Vācijā tas svārstījās 10-12 procentu apmērā, bet 2019.gadā tika reģistrētas vien 17 800 automašīnas, kas atbilst 4,3 procentiem. Pirmajos divos 2020. gada mēnešos mazo dīzeļautomašīnu īpatsvars bija tikai 2,6 procenti. Tas ir saistīts arī ar faktu, ka dīzeļdzinēji vairs nav pieejama daudziem mazauto klases modeļiem – pārāk dārga tehnoloģija, kas neatpelna sevi mašīnās ar maziem nobraukumiem pat ņemot vērā ietaupījumu uz degvielas izmaksām.
Populārākais dīzeļauto mazajā klasē ir Volkswagen Polo – 2019.gadā tā īpatsvars bija 17 procenti (2010.gadā 18%, 2015.gadā 18%, 2020.gadā 7,3%). Savulaik iecienītie Seat Ibiza (2010.gadā 12%) un Ford Fiesta (2010.gadā 10,5%) tagad krietni zaudējuši pozīcijas un 2019.gadā tas bija vairs 3,6 un 6,4 procenti.
Arī kompaktajā jeb golf klasē dīzeļauto proporcijas pēdējos desmit gados ievērojami mainījušās, taču daudz augstākā līmenī. Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam dīzeļauto daļa palielinājās no gandrīz 36 procentiem līdz aptuveni 44 procentiem, lielāko jauno reģistrēto automašīnu īpatsvaru sasniedzot ar šādiem modeļiem: Škoda Octavia (72,1 procents), Peugeot 308 (67,2 procenti) un Renault Megane (54,6 procenti).
2017. gadā kompaktajā klasē tika fiksēts dīzeļauto reģistrācijas kritums par aptuveni desmit procentpunktiem līdz 33,7 procentiem. Dīzeļu lejupslīde turpinājās 2018.gadā (26,4 procenti), bet 2019. gadā parādījās neliels pieaugums (27,8 procenti). Šā gada pirmajos divos mēnešos jaunu dīzeļautomašīnu reģistrācija pieauga līdz aptuveni 30,4 procentiem. Lielāko artavu deva Škoda Octavia (58,7 procenti), Peugeot 308 (43,4 procenti), kā arī Ford Focus un VW Golf – ar 36,2 procentiem.
Foto: iAuto.lv