iAuto regulāri raksta par trūkumiem satiksmes infrastruktūrā, kas attiecas gan uz satiksmes drošību, gan arī uz nesaimniecisku līdzekļu izlietošanu. Tomēr mainīt situāciju nav vienkārši, un rodas jautājums, vai un kā iedzīvotāji var ietekmēt ceļu infrastruktūras būvniecību, lai pārbūvētais un no jauna izbūvētais būtu ērts un drošs lietošanā, kā arī saimnieciski izdevīgs. Kam prasīt atbildību?
Atbilstība standartiem nav obligāta
Bieži dzirdam, ka kaut kas neatbilst standartiem, arī CSDD veiktajā auditā Dubultu prospekta pārbūves projektam, par ko iepriekš rakstījām, eksperti atsaucas uz Latvijas Standartiem jeb LVS. Kas tie vispār ir?
Standartus Latvijā organizē Ekonomikas ministrijai piederošā kapitālsabiedrība “Latvijas Standarts” jeb LVS. Vēstulē iAuto redakcijai LVS valdes loceklis Ingars Pilmanis būtībā norāda to, kas ir minēts Latvijas Standartizācijas likumā: “LVS ir nacionālā standartizācijas institūcija, kas saskaņā ar Standartizācijas likumā noteikto organizē Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu, reģistrē Eiropas standartizācijas organizācijas publicētos standartus, nodrošina standartu krājumu veidošanu un standartizācijas informācijas, t.sk., standartu izplatīšanu un piedalās starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju darbā.
Standarti ir ieinteresēto pušu izstrādāti un atzītas standartizācijas organizācijas apstiprināti dokumenti. Standartu lietošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad standartu obligāta piemērošana ir noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Attiecīgi obligāto standartu piemērošanu, kas noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kontrolē/uzrauga attiecīgo nozaru ministrijas vai to pilnvarotās iestādes.”
To, vai un kurā brīdī standarti ir obligāti piemērojami nosaka normatīvie akti, bet ceļu infrastruktūras objektos tos galvenokārt piemēro brīvprātīgi. Attiecībā uz ceļu satiksmi LVS standarti ir piemērojami virknē ar transportu un kravu pārvadāšanu saistītajos noteikumos, bet noteikumos, kas attiecas uz ceļu infrastruktūru, obligāti piemērojamo standartu ir maz. Ceļu satiksmes noteikumos LVS tiek piemērots prasībās:
- par ceļa zīmēm, to tehniskajām prasībām un uzstādīšanas noteikumiem;
- par ceļa apzīmējumiem;
- par ceļa signālstabiņiem un to lietošanas noteikumiem;
- par gājēju pāreju projektēšanas noteikumiem;
- par ceļu satiksmes regulēšanas tehniskajiem līdzekļiem un luksoforiem.
Noteikumos par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli tiek piemēroti tādi paši standarti kā Ceļu satiksmes noteikumos, kā arī prasībās par ceļu un transportlīdzekļu norobežojošām sistēmām, drošības barjerām un to lietošanas noteikumiem. Šajā gadījumā standarti nosaka to, kādām ir jābūt zīmēm un apzīmējumiem, barjerām u.c. elementiem, ja tādi esošā vai plānotā satiksmes infrastruktūras objektā ir paredzēti. Savukārt autoceļu un ielu būvnoteikumos ir ietverts obligāts standarts tikai par to, kā noformēt būvprojektu – LVS 190-6:2009 Ceļu projektēšanas noteikumi. 6. daļa: Autoceļu un tiltu būvprojektu saturs un noformēšana. Tas, vai izbūvējamā infrastruktūra atbildīs LVS standartiem, ir atkarīgs no pasūtītāja un projektētāja, jo noteikumi neparedz obligātu standartu piemērošanu, projektējot dažādus satiksmes risinājumus.
Ceļu drošības audits kā kvalitātes kontrole
Varētu domāt, ka sava veida uzraugs būvprojekta un satiksmes objekta kvalitātei ir normatīvajos aktos noteikta obligāta ceļu drošības audita nepieciešamība. MK noteikumos Nr.972 teikts, ka ceļu drošības audita mērķis ir panākt, lai ceļu projekti (arī būvprojekti) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti tiktu izstrādāti atbilstoši ceļu lietotāju drošības prasībām un lai esošo ceļu tīkls atbilstu satiksmes drošības prasībām, novēršot iespējamos ceļu satiksmes negadījumus. Šim auditam tiek pakļauti kā valsts galvenie, reģionālie un vietējas nozīmes autoceļi, tā arī pilsētu un apdzīvoto vietu ielas un ceļi, kas atbilst noteikumos minētajiem kritērijiem (MK noteikumu Nr.972 7. punkts). Šajos noteikumos arīdzan detalizēti izklāstīts audita apjoms un tas, ko auditori pārbaudīs. Ceļu drošības audits nav tikai vienreizēja pārbaude, bet gan tiek veikts vairākās stadijās visā projekta realizēšanas laikā kopumā piecās stadijās. Noteikumi gan regulē, cik un kādas audita stadijas ir nepieciešamas atkarībā no objekta. Lai gan šajos noteikumos nav atrodamas tiešas atsauces uz LVS, tie paredz to, ka auditora pienākums ir audita atzinumā sniegtos ieteikumus pamatot ar normatīvajiem aktiem, tehnisko normatīvu prasībām, kā arī audita labāko praksi (tai skaitā ārvalstu) satiksmes dalībnieku aizsardzībai. iAuto apskatīja vairākus CSDD veikto auditu ziņojumus, kuros audita grupas atsaucas uz dažādiem normatīvajiem aktiem, tehniskajiem noteikumiem un arī LVS – arī tādiem, kurus normatīvie akti neparedz kā obligātus.
Tādējādi ceļu drošības audits ir paredzēts kā vismaz kaut kāda kvalitātes kontrole, lai ceļu objekts tiktu izveidots ceļu lietotājiem drošs un ērts, tomēr arī audita atzinums ir drīzāk rekomendējošs nevis obligāts. Iepriekšminētie noteikumi nosaka, ka audita pasūtītāja pienākums ir pēc iespējas ievērot audita atzinumā sniegtos ieteikumus. Par ceļa projekta (būvprojekta) audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām ir atbildīgs projekta (būvprojekta) pasūtītājs, bet par esošā ceļa audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām – ceļa pārvaldītājs.
Latvijas Valsts ceļi – autoceļu būvvalde
Valsts kapitālsabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) ne vien pārvalda valsts autoceļu tīklu, bet saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Līdz ar to katrs ceļu būvprojekts ir jāsaskaņo ar LVC, lai tas atbilstu tehniskajiem noteikumiem. Uzņēmuma interneta vietnē tie ir brīvi pieejami, taču tie galvenokārt attiecas uz pašu būvniecības gaitu un pielietotajiem tehniskajiem risinājumiem, nevis uz ceļa, ielas vai cita objekta pieejamību, ērtībām un drošību visiem ieinteresētajiem satiksmes dalībniekiem. Tādā gadījumā jāvēršas pie ceļu pārvaldītāja – valsts autoceļu gadījumā tie ir Latvijas Valsts ceļi, bet par ielām un ceļiem konkrētajās pašvaldībās.
Arī sarunā par aktuālo Dubultu prospekta pārbūves projektu Jūrmalā LVC komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova iAuto redakcijai apstiprināja, ka pilsētas iedzīvotājiem ar iebildumiem jāvēršas pašvaldībā: “LVC Satiksmes organizācijas uzlabošanas projektu saskaņoja 2019. gada 10. decembrī. Saskaņojums tiek sniegts par būvprojekta atbilstību LVC izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Atbilstoši likumam par autoceļiem pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā. Pilsētas pašvaldība nosaka savas satiksmes infrastruktūras attīstību atbilstoši savas teritorijas attīstības plāniem un pieejamajam finansējumam, kā arī Satiksmes organizācijas uzlabošanas projektam ir veikts ceļu drošības audits. Ja pilsētas iedzīvotājiem ir iebildumi par satiksmes infrastruktūras organizāciju un attīstību, tas jārisina saziņā ar pašvaldību.”
Drošība un iedzīvotāju ērtības pasūtītāja pārziņā
Būtu gan dīvaini, ja ceļu un ielu projektēšana un būvniecība nebūtu pakļauta kontrolei – Latvijā tas tiek risināts ar ceļu būvvaldes un ceļu drošības audita palīdzību. Atbilstību tehniskajiem noteikumiem vērtē stingri, taču drošība un ceļu satiksmes dalībnieku ērtības izskatās ir projekta pasūtītāja un projekta autora izpratnes jautājums. Ar ceļu drošības audita palīdzību var panākt krietnus kvalitātes un iedzīvotājiem labvēlīgus uzlabojumus projektā, vien jautājums, vai audita secinājumi tiek ņemti vērā?! Tāpēc nav jābrīnās par situācijām, kad vienā pašvaldībā sekmīgi īsteno projektus iedzīvotāju ērtībām, bet citā turpat kaimiņos, kā saka, apgūst līdzekļus. Kā iedzīvotājiem pieprasīt kvalitāti un to izmērīt? Standarti it kā paredz, bet nav obligāti, auditori secina – arī tas ir rekomendējoši. Un beigu beigās viss taču ir normatīvajiem aktiem atbilstošs.
