Latvijas autobraucēji bedres asfaltā pēc kārtīgas ziemas uzskata par nenovēršamu nelaimi. Aizskatījies, nepamanīji, bams – un riepa pagalam, un labi, ja tikai riepa. Tomēr no bedrēm var izvairīties, tikai jāzina kā.
Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors: “Mums jāskatās nevis tur kur beidzas motorpārsegs, jāskatās tālāk. Jo laicīgāk ieraugam šķērsli, jo vairāk laika savākt informāciju, un pieņemt lēmumu kā rīkoties šajā situācijā. Visloģiskākais būtu bedri vienkārši apbraukt, jo tās bīstamākās ar asām malām parasti nav lielas. Ja bedres apbraukšana saistās ar iebraukšanu pretējā joslā labāk to nedarīt. Pirmkārt var nobiedēt pretimbraucošo, otrkārt vienkārši nepaspēt.
Un ja mums manevrs neizdosies, un trāpīsim ar sagrieztiem riteņiem bedrē, tad ķibeles būs vēl nopietnākas nekā taisniem riteņiem iebremzējot. Ko darīt, ja saprotam, ka no bedres izvairīties vairs nevar. Pēc iespējas mazāku ātrumu iebraucot bedrē, problēma būs mazāka. Mums jāsaprot, ka bremzēt iekšā bedrē nedrīkstam nekādā gadījumā. Problēma ir tajā ka pie bremzēšanas, svars aiziet uz priekšējiem riteņiem, un amortizators tiek saspiests, tā gājiens, lai izstrādātu bedri, samazinās. Tas nozīmē, ka maksimāli jāsamazina ātrums līdz bedrei, un tikko esam bedrē iekšā, jāatlaiž pedālis, lai varam pārripot pāri.” Vairāk skaties TV Auto ziņu sižetā.
