Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija šodien plkst.8.30 vērtēs atbildības sistēmu dzērājšoferiem, aģentūra LETA noskaidroja apakškomisijā.
Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA teica, ka deputāti vēlas kopā ar ekspertiem saprast, vai esošā atbildības sistēma par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī ir pietiekami efektīva, taču patlaban nav konkrēta plāna par iespējamām likumu izmaiņām.
Jau ziņots, ka nesen aktualizējusies diskusija par iespējamām sodu izmaiņām dzērājšoferiem. Ģenerālprokurors Juris Stukāns iepriekš paziņoja, ka aktīvākai dzērājšoferu apkarošanai Latvijā varētu noteikt kriminālatbildību par braukšanu dzērumā, ja alkohola koncentrācija organismā sasniedz 1,5 promiles.
Latvijā kopš pērnā gada 1.jūlija vairs neeksistējot administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Iepriekš vairākus gadus par sēšanos pie stūres alkohola reibumā varēja piemērot administratīvo arestu.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Stukāna priekšlikums gan nav jaunums. Jau pirms pāris gadiem šāds priekšlikums tika virzīts, taču neguva atbildīgo institūciju, tostarp, Saeimas atbalstu.
Dzērājšoferu problēmu iepriekš aktualizējis arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Viņš nesen paziņoja, ka Latvijā situācija ar dzērājšoferiem ir katastrofāla un valstij vajadzētu atgriezties pie administratīvā aresta atjaunošanas.
Arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis atzinis, ka valstij jāmeklē efektīvi risinājumi dzērājšoferu problēmai. Viņš norādījis, ka pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti transportlīdzekļu vadītāji reibumā. Gadu iepriekš tādi bija 663, bet vēl gadu iepriekš 684.
2789 administratīvā pārkāpuma protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.
Ilustratīvs attēls Foto: Pexels.com