Ar agresīvu braukšanu uz ceļiem saskaras teju 80% Latvijas autovadītāju, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.
Ikgadējā BALTA un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2021” diskusijā eksperti meklēja atbildes uz jautājumiem, kāpēc Latvijā joprojām bieži saskaramies ar agresīvu braukšanas kultūru un kā to mainīt gan valdības līmenī, gan iesaistoties katram ceļu satiksmes dalībniekam.
Viena konkrēta iemesla nav
Saskaņā ar CSDD ceļu satiksmes negadījumu statistiku katru gadu uz Latvijas ceļiem ievainojumus gūst vairāk nekā 4000 cilvēku un tiek zaudēts vairāk nekā 130 dzīvību. Vienlaikus Latvija kopā ar Eiropas Komisiju ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūto nopietno traumu skaitu un sasniegt 0 bojāgājušo.
Konkrētu iemeslu, kāpēc apstākļos, kad ceļu infrastruktūra ar katru gadu uzlabojas, joprojām notiek tik daudz smagu negadījumu, eksperti nevarēja nosaukt, norādot – tas ir komplekss dažādu faktoru kopums, kam būtu vajadzīgs komplekss risinājums. Galvenie elementi, kas palīdzētu uzlabot situāciju, būtu bargāka sodu sistēma, sabiedrības attieksmes maiņa un lielāka atbildības uzņemšanās gan par savu, gan savu darbinieku braukšanas kultūru.
Bargāka sodu sistēma, lielāka atbildība par pārkāpumiem
“Vienas formulas, kāpēc ir tā, kā ir, un kā to mainīt, nav,” diskusijā norādīja Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas priekšnieks Arturs Smilga. “Normatīvajam regulējumam attiecībā uz ceļu satiksmes drošības kontroli jeb sodu politikai ir jābūt atbilstošai situācijai uz ceļiem un vienlaikus jāstimulē arī sociālā atbildība, piemēram, jāmudina uzņēmēji motivēt savus darbiniekus veidos, kas nav saistīti ar pārmērīgu darba stundu apjomu un attiecīgi lielāku nogurumu un riskiem pie stūres.”
Kā neadekvāti zemu Arturs Smilga min soda apmēru par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, norādot – ja Latvijai ir vīzija par nākotni bez ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem, jāieklausās Eiropas ekspertu atziņās un jāpalielina sods par ātruma pārsniegšanu. “Kā norāda eksperti, pat 10 km/h ātruma atšķirība var būtiski mazināt letālu gadījumu skaitu. Visiem zināms, ka tieši šī starpība vairumam autobraucēju šķiet pieļaujama, braucot, piemēram, ar 60 km/h lielu ātrumu, nevis atļautajiem 50 km/h. Latvijā par pirmajiem 10 km/h virs atļautā ātruma vienīgais sods ir brīdinājums, un tas acīmredzot nav pietiekami. Protams, ar sodiem vien situāciju nevar atrisināt, bet pagātnē mums ir labi piemēri: kad ieviesa fotoradarus, bojāgājušo skaits samazinājās apmēram par ceturto daļu. Diemžēl cilvēki ir pieņēmuši kā normu mazliet pārkāpt noteikumus: “tikai” 10 km/h ātrāk par atļauto, pie zīmes “stop” neapstāties pavisam, bet lēnītēm ripināties pāri, iedzert “tikai vienu” alkohola mēriņu, neparādīt pagriezienu, jo “te jau mani tāpat neviens neredz” – taču tas viss summējas,” atgādināja Arturs Smilga.
Viss nav slikti, tomēr sabiedrības attieksme krietni jāuzlabo
Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns uzsvēra, ka situācijai ir tendence uzlaboties, jo salīdzinājumā ar 20 un 30 gadu senu pagātni, kad ik gadu ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja gandrīz 1000 cilvēku, šobrīd tiek zaudēts nedaudz vairāk nekā 100 dzīvību gadā. Tomēr arī tikai viens bojāgājušais nozīmē daudzas salauztas dzīves tuviniekiem, tāpēc ir jātuvinās nulles vīzijai.
“Uzlabojumi uz Latvijas ceļiem patiešām ir jūtami, taču jāņem vērā, ka pastāvīgi uzlabojumi notiek arī citur Eiropā. Mēs nevaram uzreiz sasniegt Eiropas līmeni. Sabiedrība nemainās tik ātri, pilsoniskā apziņa nerodas vienā dienā un pat desmitgadē, tāpēc ir vajadzīga attieksmes un paradumu maiņa. Var palielināt sodus, taču pa īstam rezultātu sasniegsim tikai tad, kad no savas apziņas izslēgsim vārdus “man tā gadījās”. Par savu rīcību uz ceļa ir jāuzņemas atbildība,” pauda Tālivaldis Vectirāns. Viņš atgādināja, ka, braucot ātrāk par atļauto ātrumu, iegūtais laika ietaupījums diez vai būs jūtams, toties degvielas patēriņš gan, un arī riskantas situācijas var izveidoties daudz ātrāk.
“Ja atļautais ātrums ir 90 km/h, tad tiem jābūt 90, nevis 100, ja 50 – tad 50, nevis 60, un pilsētvidē to vispār vajadzētu samazināt uz 30 km/h, izņemot maģistrālās ielas un tiltus. Gājējam sadursme ar auto, kas pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, ir pielīdzināma kritienam no daudzstāvu mājas jumta. Pat pa labiem ceļiem nevar traukties vēja spārniem, jo ir jārēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem, smago tehniku utt. Vienmēr ir iespējama cilvēciska kļūda, taču to būtu mazāk, ja sabiedrības attieksme pret pārkāpējiem būtu nosodošāka,” saka Tālivaldis Vectirāns. Lielīšanos ar ātruma pārsniegšanu vai citu noteikumu pārkāpšanu viņš salīdzināja ar telefonu, kas iezvanās teātra izrādes laikā un izraisa milzumu nosodošu skatienu. Ja autovadītāji izveidotu noteiktu sistēmu, kā pieklājīgi, taču nepārprotami aizrādīt agresīviem braucējiem, bet pasažieri nekautrētos norādīt autovadītājam uz pārgalvību, rezultātu izdotos sasniegt daudz ātrāk.
Jāiesaistās arī tiem, kas paši nestūrē
Savukārt SIA SCHWENK Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs uzsver – attieksme jāmaina visiem, ne tikai tiem, kuri atrodas pie stūres. Nav pareizi visu atbildību par notiekošo ceļu satiksmē pārlikt uz autovadītāju. Lielākā daļa atbildības ir jāuzņemas autoparka vadītājiem, jo agresīvs un bezatbildīgs autovadītājs ir uzņēmuma vadības atbildīgas pieejas un uzņēmuma kultūras trūkuma rezultāts. Uzņēmumiem ar lielu autoparku ir plašas iespējas mainīt situāciju un veicināt drošību uz ceļiem, nodrošinot gan mūsdienīgu, satiksmei atbilstošu tehniku un tās uzturēšanu, gan efektīvu darba organizāciju uzņēmumā, kas ietver regulāru autovadītāju izglītošanu, darba procesu un sistēmu plānošanu, kontroli, izvērtēšanu un pilnveidošanu.
“Autoparka vadība ir atbildīga par visiem saviem darbiniekiem. Diemžēl daudzos uzņēmumos maldīgi uzskata, ka par visu ir atbildīgs autovadītājs, un ar to uzņēmuma atbildība beidzas. Taču misijas “nulle” mērķis – nulle negadījumu – ir sasniedzams, tikai strādājot un sadarbojoties visiem kopā. Bez uzņēmuma vadības iesaistes, rūpējoties par darbinieku labklājību, labsajūtu un apziņas veidošanu, ka veselība un drošība ir vissvarīgākā, kas savukārt ietekmē braukšanas stilu, attieksmi pret darba drošību un citiem satiksmes dalībniekiem, uzlabojumus panākt būs grūti,” norādīja Jegors Golubevs.
Daudzi uzņēmumiem piederoši transportlīdzekļi tiek aprīkoti ar atpazīstamības zīmēm – ja uzņēmums ir pietiekami atpazīstams un tam izveidojies pozitīvs publiskais tēls, firmas logo un cita paskaidrojoša informācija uz automašīnas (it īpaši aizmugurē, jo to citiem satiksmes dalībniekiem visvieglāk ievērot), iespējams, liks tā vadītājam iekļauties plūsmā un veidot patīkama satiksmes dalībnieka tēlu. Arī BALTA aptauja liecina, ka trešā daļa autovadītāju ievērojuši – atbildīgāki ceļu satiksmes dalībnieki ir tie autovadītāji, kas brauc autotransportā ar kāda uzņēmuma logotipu vai citām atpazīstamības zīmēm.
Konkurss “Drošākais uzņēmuma autoparks” iestājas par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri savā ikdienas darbībā, pārvaldot autoparkus, pierāda, ka tiem patiesi rūp kopējā satiksmes drošība. Tas ietver uzņēmuma iesaisti risku vadībā, cilvēkresursu vadību, uzņēmuma politiku un rīcību attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, to uzraudzību un vadību, kā arī autoparku raksturojošo parametru analīzi un tehnisko nodrošinājumu. Konkursa noslēgumā norisinājās satiksmes ekspertu diskusija “Drošas satiksmes ABC – Auto, Bizness, Cilvēks” un konkursa laureātu apbalvošana. Tāpat kā pērn tā notika attālināti un bija vērojama BALTA Facebook lapā.
Foto: Publicitātes attēls