Stellantis koncerna vadītājs Karlos Tavaress kritizējis ES nodomu par strauju pāreju uz elektromobiļiem, norādot, ka “ne jau industrija to gribēja”.
Tāpat kā BMW, arī Stellantis vadība Eiropas Savienības politiķu lēmumos saskata lielus riskus: “Bija lētāki un ātrāki veidi, kā samazināt emisijas”. Šim nolūkam noderētu hibrīdautomobiļi, kas dotu tūlītēju ieguvumu, kamēr elektroautomobiļu CO2 pēda izzūd tikai 70 000 km nobraukuma. Turklāt hibrīdautomobilis ir uz pusi lētāks par elektrisko transportlīdzekli.
Vēl viens negatīvs aspekts ir nepieciešamība strauji pārveidot uzņēmumus un piegādes ķēdes elektrisko transportlīdzekļu ražošanai un darbinieku skaita samazināšana, kas ir neizbēgama, lai varētu noturēt konkurētspējīgas cenas.
Visticamāk, Eiropā tiks pārdots daudz mazāk automašīnu, un tās, visticamāk, arī šeit vairs netiks ražotas: politiski uzspiestie, videi nederīgie satricinājumi var novest pie neatgriezeniskiem zaudējumiem Eiropas autobūves nozarei, brīdina izpilddirektors. Viņš saskata tumšus laikus: “Pēc dažiem gadiem mēs redzēsim, kuri ražotāji izdzīvos un kuri ne.”
Tam visam būs sociālas sekas un politiķu lēmumos ir iestrādāta slēpta atsauce uz gaidāmo rūpnīcu slēgšanu.
Sekas ir jūtamas jau šodien – modeļu klāsts sarūk, no piedāvājuma izzūd tīrie un ekonomiskie iekšdedzes dzinēji. Tajā pašā laikā Eiropas politiķi atsakās kā alternatīvu pieņemt sintētisko degvielu, kas esošo automašīnu CO2 emisijas varētu samazināt līdz nullei.
Savos negatīvajos uzskatos par autobūves elektrifikāciju Tavaress līdzinās Toyota vadītājam Akio Tojodam, kurš pēdējā gada laikā vairākkārt uzstājies ar asu kritiku. Abi augstākā līmeņa vadītāji piekrīt, ka stratēģijai CO₂ neitralitātes sasniegšanai jābūt maigākai un elastīgākai, taču tajā pašā laikā gan Toyota, gan Stellantis gatavo sev padotos zīmolus jaunai realitātei. Tā Japānas uzņēmums paziņoja par apjomīgas akumulatoru rūpnīcas celtniecību, bet Stellantis informē par pilnīgu Jeep pāreju uz elektrību Eiropas tirgos.
Foto: Stellantis