No Latvijā importētajām lietotajām automašīnām apmēram 35% vilto odometra rādījumu, lietotu auto pircējiem ik gadu nodarot apmēram 24 miljonu eiro zaudējumus, aģentūrai LETA norādīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Atsaucoties uz portāla “carVertical” veiktā pētījuma datiem, Kulbergs norāda, ka Latvija ierindojas odometru krāpniecības topa pirmajā vietā.
Pētījumā pārbaudīti teju 900 000 spēkratu, lai noskaidrotu valstis ar lielāko automašīnu skaitu, kurām ir konstatētas odometru manipulācijas pazīmes. No 23 valstīm Latvija ierindojās pirmajā vietā ar 24,08%, seko Rumānija ar 19,83%, Igaunija ar 18,95%, Lietuva ar 18,34%, bet “top 5” noslēdz Krievija ar 17,43%. Vienlaikus vismazāk krāpnieku konstatēts Beļģijā.
Auto asociācijas prezidents uzsver, ka Latvijai jāseko Igaunijas piemēram un, ja automašīnas odometra rādījums pārdošanas brīdī ir mazāks, nekā to pērkot, Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir jāveic publiska atzīme reģistrā un automašīnas vēsturē tehniskajā pasē pie lauciņa “piezīmes”.
Pērn Igaunijā pieņēma lēmumu ar likumu aizliegt jebkādas manipulācijas ar odometru rādījumiem. Igaunijas Transporta administrācija izmanto Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (EUCARIS) datus, lai noskaidrotu Igaunijā ievesto transportlīdzekļu faktisko nobraukumu.
Portāla “AutoDNA” dati liecina, ka 2021.gadā Latvijā no 54 242 importētām lietotām automašīnām ar kopējo vērtību 133 miljoni eiro, 18 948 spēkratiem tika fiksēti attīti odometri. Manipulējot ar odometru rādījumiem par vidēji 125 000 kilometriem, automašīnas vērtība tiek mākslīgi palielināta par 22%. Tas nozīmē, ka lietotu auto pircējiem ik gadu tiek nodarīti 24 miljoni eiro zaudējumi, vidēji katram apkrāptajam pircējam zaudējot 1259 eiro.
Kulbergs uzsver, ka 24 miljoni eiro ir iespaidīga summa, kas tiek zaudēta, pircējiem īpašumā iegūstot “faktiski nobrauktu, nekvalitatīvu preci kriminālu darbību rezultātā”. Turklāt zaudētāji šādā gadījumā ir arī apdrošinātāji, kuriem nākas kompensēt izmaksas par preci, kuras patiesā vērtība ir par 22% zemāka.
Latvijā CSDD tikai fiksē faktu, ka iegādes brīdī konkrētās automašīnas odometra rādījumi bijuši augstāki, nekā pārdošanas brīdī. Tajā pašā laikā konkrēta rīcība “odometru krāpnieku” virzienā neseko. Tādējādi valsts netieši pieļauj faktiski noziedzīgas rūpalas zelšanu lietotu automašīnu tirgū, atzīmē Kulbergs.
Eiropas Parlamenta ziņojumā apkopotie dati liecina, ka nelikumīgas darbības ar odometriem ietekmē līdz 50% automašīnu un kopējie ekonomiskie zaudējumi Eiropas Savienībā veido vismaz 1,31 miljardu eiro.
“Uzskatu, ka Latvijā par galveno kontroles iestādi vajadzētu kļūt CSDD. Konstatējot, ka automašīnas odometra rādītāji pārdošanas brīdī ir mazāki, nekā pirkšanas, nekavējoties jāveic atzīme CSDD reģistrā,” norāda Kulbergs, piebilstot, ka Latvijai straujiem soļiem jāiet uz priekšu problēmjautājumu sakārtošanas virzienā lietoto automašīnu tirgū, tādējādi uzlabojot gan drošību uz ceļa, gan no apkrāpšanas maksimāli pasargātu pircējus.
Kulbergs skaidro, ka pirmais solis ir veikts – CSDD jau spēj noteikt, ka pirkšanas brīdī spēkrata odometra rādījums bija lielāks, nekā pārdošanas brīdī. Jāseko arī konkrētam soda mēram. Piemēram, veicot publisku atzīmi CSDD sistēmā, tādējādi samazinot zaudējumus un rūpējoties par satiksmes drošību.
Auto asociācija apvieno mehānisko transportlīdzekļu ražotājus, mehānisko transportlīdzekļu komponentu un rezerves daļu ražotājus un/vai tirgotājus, importētājus, pilnvarotos auto tirgotājus, autorizētos un neatkarīgos mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējus. Asociācijā ir 21 biedrs, pārstāvot vairāk nekā 30 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus, kā arī virkni aprīkojuma ražotāju.
Foto: Ekrānbilde no Youtube.com