Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācija (LBBA) atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdes balsojuma rezultātus, palielinot transporta nozares dekarbonizācijas ambīcijas, un aicina Latvijā sistemātiski un racionāli transportu padarīt zaļāku, aģentūrai LETA norādīja LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns.
Asociācijā norāda, ka 14.septembrī EP nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas pārskatīšanu. Deputāti palielināja transporta nozares dekarbonizācijas ambīcijas un citu tematu skaitā apstiprināja arī ilgtspējīgas biodīzeļdegvielas nozīmi ES klimata mērķu sasniegšanā.
EP deputāti apstiprināja lielāku mērķi transporta jomā, nosakot SEG intensitātes samazināšanas mērķi 16% apjomā (ierosināti bija 13%), kā arī kopējo atjaunojamās enerģijas mērķi 45% apjomā (ierosināti bija 40%). To lielā mērā veicināja steidzamā nepieciešamība izjaukt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Stikāns norāda, ka Latvijas līdzšinējais sniegums transporta zaļināšanā ir ar lieliem deficītiem, rīcība bijusi nekonsekventa, un tā vadījās vairāk no principa “solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”. Stikāns arī piebilst, ka tagad Ukrainas kara apstākļos jākoncentrējas un daudz mērķtiecīgāk jāvirzās uz augošo mērķu sasniegšanu rītdien”.
Kā skaidro LBBA valdes loceklis, lai sasniegtu šos EP noteiktos mērķus, ir jāsaglabā no kultūraugiem ražotas biodegvielas apjoms 2020.gada patēriņa līmenī (tas ir maksimāli 7% apjomā). “Vairums EP deputātu atzina, ka šādām biodegvielām būs izšķiroša nozīme 2030.gada mērķu sasniegšanā”, norāda Stikāns, piebilstot, ka tā ir racionāla nostāja, jo šīs biodegvielas cenas ziņā šobrīd ir pieejamas un izdevīgākas, salīdzinot ar pagaidām vēl ļoti dārgajiem ūdeņraža, sintētisko degvielu un citu jaunu degvielu tipiem, kurus vajag attīstīt un kuri ekonomiski sāks atmaksāties tālākā nākotnē.
Stikāns arī norāda, ka tanī pat laikā EP deputāti nobalsoja par tā saucamā “netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC)” sliekšņa samazināšanu. Šis slieksnis paredzēts, lai varētu identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (meži, mitrāji, kūdrāji). Sliekšņa samazināšanas rezultātā sojas eļļa līdz ar palmu eļļu tiek ietverta to biodegvielu ražošanas izejvielu kategorijā, kas rada augstu ILUC risku un kuru patēriņu ES dalībvalstis var pilnībā ierobežot.
Likumdevēji turklāt vēlas tuvināt no palmu eļļas un sojas ražotu biodegvielu pakāpeniskas pārtraukšanas datumu. Šobrīd tas ir noteikts 2030.gadā, bet iespējams, ka sojas un palmu eļļas izmantošanas ierobežojums stāsies spēkā jau 2023.gadā. Kā norāda Stikāns, zināms, ka ES daudzi šādu izejvielu izmantošanu biodegvielu ražošanai stingri saista ar mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un pat cilvēktiesību pārkāpumiem jaunattīstības valstīs. Vairākās valstīs šādi ierobežojumi jau ir pieņemti. Piemēram, Beļģija ierobežojumu palmu eļļas izmantošanai ir ieviesusi no 2022.gada, bet aizliegums sojai paredzēts no 2023.gada.
LBBA aicina valdību aktīvi plānot EP noteikto mērķu sasniegšanu. “Transporta dekarbonizācijas politikas centrā būtu jāliek vietējā bioekonomika un starp pārtikas, dzīvnieku barības un enerģijas vērtību ķēdēm pastāvošā sinerģija,” norāda Stikāns, skaidrojot, ka Latvijā ir vietējie biodegvielas ražotāji, kas pamatā izmanto vietējās lauksaimniecības izejvielas un šobrīd spēj saražot biodegvielu aptuveni 10% apmērā no visa Latvijas transporta enerģijas patēriņa, nodrošinot vietējās darbavietas, turklāt saražojot augstvērtīgu lopbarību, kuru tādējādi nevajag importēt.
Viņš arī uzsver, ka Latvijā ražota biodegviela nodrošina SEG emisiju ietaupījumu par vairāk nekā 60% salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, savukārt biodegviela, kuras pamatā ir atkritumi un atliekvielas, emisijas samazina līdz pat 90%.
Stikāns skaidro, ka Latvijā transportā 2020.gadā bija sasniegts 6,73% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars, lai gan mērķis bija 10%, un 2,9% SEG īpatsvars, lai gan mērķis bija 6%, izmantojot šķidrās biodegvielas un elektroenerģiju vilcienos un tramvajos. “Pēc Saeimas un valdības lēmumiem pēdējos divos gados šie rādītāji ievērojami kritīsies 2022. un 2023.gadā,” pauž Stikāns.
“Uzskatām, ka Latvijas valdībai steidzami būtu jāpievēršas pie transporta degvielu zaļināšanas. Tā ietvertu sevī gan biodegvielas obligātā piejaukuma atjaunošanu, gan pienākuma atjaunošanu degvielas piegādātājiem samazināt aprites cikla emisijas, gan pakāpenisku jauno moderno biodegvielu ieviešanu, tas būtu sistēmisks un konsekvents darbs”, uzsver Stikāns.
Foto: iAuto.lv