Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta “ārkārtējā situācija”.
Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.
Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.
Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.
Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators “Enagas” pirmdien paziņoja, ka tiek “izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija”, kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.
Liela noslodze Spānijas regazifikācijas infrastruktūrā tiek prognozēta vismaz līdz novembra pirmajai nedēļai.
Kā ziņu aģentūrai “Reuters” atklājis kāds anonīms avots, kas pārzina situāciju, arī pie citām Eiropas valstīm izkraušanu gaida vairāki LNG kuģi.
Kuģu īpašnieces “FLEX LNG Management” vadītājs Ojsteins Kalleklevs sacījis, ka peldošo termināļu LNG kravu apmērs sasniedzis visu laiku augstāko līmeni – nedaudz virs 2,5 miljoniem tonnu.
Datu analītikas kompānijas ICIS analītiķis Alekss Frolijs teicis, ka regazifikācijas infrastruktūras un gāzesvadu starp valstīm ar LNG termināļiem un citām Eiropas valstīm trūkums nozīmē, ka kuģi ar LNG kravām gaida pie Spānijas dienvidu krastiem, riņķo pa Vidusjūru un gaida pie Lielbritānijas krastiem.
Spānijā pieprasījums pēc dabasgāzes ir sarucis, jo, Eiropas ekonomikas izaugsmes tempam palēninoties, samazinās rūpniecības pieprasījums, kā arī Spānijā patēriņš ir mazāks, jo ir sezonai neraksturīgi silti laikapstākļi.
Spānijā ir Eiropas Savienībā lielākās regazifikācijas jaudas, veidojot 33% no bloka sašķidrinātās dabasgāzes jaudām un 44% no LNG uzglabāšanas jaudām.
Analītiķi pieļauj, ka daļa gāzes īpašnieku neuztraucas par nespēju izkraut gāzi, jo, tuvojoties ziemai, pieaugs gāzes cena, kas varētu pat segt kuģa dīkstāves izmaksas.
Eiropa ar bažām gaida ziemas sezonu un mēģina nodrošināt energoresursu rezerves, Krievijai pakāpeniski pārtraucot gāzes piegādes Eiropai, tā sodot Rietumvalstis par sankcijām Krievijai saistībā ar tās sākto karu Ukrainā.
Kā viena no plaši izmantotām alternatīvām ir LNG, tomēr daudzu kuģu ierašanās izgaismojusi problēmu, ka Eiropā trūkst regazifikācijas jaudu, esošajiem termināļiem strādājot maksimālo iespēju robežās.
Pirmdien Ķīna apturēja LNG pārdošanu pircējiem ārvalstīs, lai nodrošinātu vietējās vajadzības. Tirgus dalībnieki pieļauj, ka tā rezultātā vairāk kuģu ar LNG sāks ceļu uz Āziju.
Šonedēļ plānota Francijas, Vācijas, Spānijas un Portugāles līderu tikšanās, lai vienotos par cauruļvadu “MidCat”, pa kuru no Spānijas gāzi – un nākotnē arī ūdeņradi – varētu piegādāt uz Eiropas centrālo daļu.
“MidCat” būtu trešais gāzes savienojums starp Franciju un Spāniju.