Eiropas Savienība aktīvi turpina virzīt lēmumu, lai no 2035. gada vairs nebūtu iespējams iegādāties jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem, un patlaban arī Latvijā arvien aktīvāk tiek domāts par pāreju uz elektromobiļiem.
Lai gan ar elektroauto jau šobrīd var apbraukt visu Latviju, tomēr to īpašnieku īpatsvars ir lielākajās pilsētās, īpaši Rīgā, un tai tuvākajos novados (Mārupes, Ropažu, Ķekavas u.c.)[1]. Skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” elektromobilitātes eksperts skaidro, cik iespējama tuvākās desmitgades laikā ir Latvijas pāreja uz visaptverošu elektroauto lietošanu.
“E-mobilitātes tīkla attīstīšana Latvijā tika aizsāka 2016. gadā[2], un tas veidojis pamatu transporta sektora elektrifikācijai un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai. Lai transporta nozarē arvien vairāk tiktu izmantoti elektroauto, būtiski ir gan politiskie, gan biznesa lēmumi. Uzlādes pakalpojumu komersanti jau tagad sper drosmīgus soļus, lai pēc iespējas drīzāk elektromobiļus padarītu par “jauno normālo”. Uz Baltijas fona Latvija jau tagad izskatās labi, vērtējot gan uzlādes infrastruktūru, gan pieejamību. Veicot Latvijas uzlādes tīklu un reģistrēto staciju analīzi programmas “Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā” ietvaros, kā arī izmantojot publiski pieejamo informāciju par uzlādes stacijām, secināju, ka pašlaik pieslēgvietu skaits valstiskā līmenī ir pietiekams un staciju noslodzes ir zemas, kas savukārt pakalpojuma saņēmējiem nozīmē, ka pieslēgvietas ir salīdzinoši brīvi pieejamas,” skaidro “Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā” elektromobilitātes eksperts, “FIZMIX Eksperiments” konkursa iedvesmotājs Fēlikss Zajecs. Kā vēl vienu argumentu elektroauto izmantošanas straujākai attīstībai eksperts min, ka arī otrreizējais automašīnu tirgus piedzīvos pārmaiņas un ar laiku automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem samazināsies vērtība – tos būs grūtāk pārdot.
Lielāks atbalsts tiek sagaidīts no pašvaldībām
Šobrīd lielāks elektroauto lietotāju īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā, kas, kā norāda eksperts, skaidrojams ar augstāku ienākumu līmeni un attīstītāku infrastruktūru. Turklāt pašlaik normatīvie akti paredz, ka jaunās publisko ēku autostāvvietās jābūt vismaz vienam publiskam elektromobiļu uzlādes punktam, kas savukārt veicinās uzlādes punktu attīstību reģionos. “Novērojam, ka arī lietotu elektroauto tirgus kļuvis plašāks, tādā veidā padarot elektroauto pieejamāku arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Valsts domā par atbalsta mehānismiem un stimulējošāku nodokļu sistēmu, lai veicinātu pirktspēju, taču lielāka iesaiste un atbalsts tiek sagaidīts arī no pašvaldībām, aktīvāk risinot elektromobilitātes jautājumus,” uzsver F. Zajecs.
Elektroauto akumulatoru nomaiņa kļūs lētāka
Elektromobiļiem lielākās remonta un apkopes izmaksas veido akumulatora remonts vai maiņa. Tāpat kā viedtālruņa baterija, arī elektroauto akumulatora kapacitāte ar laiku samazinās. Par to liecina biežāka nepieciešamība uzlādēt transportlīdzekli. Patlaban citviet Eiropā vecos akumulatorus atjauno un nodod otrreizējā tirgū, tādā veidā samazinot to nomaiņas izmaksas. Lai gan Latvijā pagaidām vēl lietotus akumulatorus neatjauno, kopumā paredzams, ka to cenas ar laiku kļūs zemākas, kā arī vietējie autoservisi spēs veikt akumulatoru remontdarbus.
Bez paradumu un attieksmes maiņas – utopisks sapnis
Eksperts norāda, ka pirmā nepatīkamā pieredze ar elektroauto, piemēram, neveiksmīgs mēģinājums to uzlādēt var radīt maldīgu priekšstatu par elektromobilitāti kopumā. Veiksmīgai Latvijas pārejai uz elektroauto nepieciešams sabiedrības atbalsts – attieksmes un paradumu maiņa. “Jaunā paaudze interesējas par jaunākajām tehnoloģijām un iestājas par klimata pārmaiņām, tāpēc ar šo auditoriju ir vieglāk runāt. Grūtākais ir pārliecināt cilvēkus, kuri 20 gadu ir braukuši ar veco, iemīļoto “dīzelīti”, kāpēc turpmāk elektroauto būs mūsu nākotne,” stāsta F. Zajecs.
Arī koplietošanas automašīnu koncepts veicina sabiedrības uzskatu maiņu – automašīnai nav obligāti jābūt lietotāja īpašumā. Tagad auto nomas uzņēmumi sāk piedāvāt automašīnas abonēšanu uz vairākiem mēnešiem un pat gadiem. Diemžēl koplietošanas pakalpojumi pagaidām lielākoties koncentrējas lielajās pilsētās, jo tur iespējams gūt lielāko peļņu. Lielas cerības tiek liktas uz jauno abonēšanas konceptu (ilgtermiņa nomu), jo tas ļauj automašīnas turētājam to izmantot jebkurā teritorijā.
Infrastruktūra joprojām jāpilnveido
“Latvijā patlaban ir plašs uzlādes tīkls – nacionālā uzlādes tīkla stacijas ir izbūvētas visā Latvijas teritorijā uz maģistrālajiem un vietējas nozīmes autoceļiem, taču prognozes liecina, ka elektroauto skaits strauji pieaugs un infrastruktūrai jāattīstās tādā pašā tempā. Jāatzīst, ka pašlaik elektroauto ir piemērotāks privātmāju iedzīvotājiem, jo transportlīdzekli var uzlādēt no sava tīkla, kas būtiski samazina izmaksas uz 100 km. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saskaras ar lielākām neērtībām, piemēram, trūkst autostāvvietu un uzlādes punktu, tādēļ viņi pat neapsver iespēju kā nākamo auto iegādāties elektromobili. AS “Latvenergo” to risina, meklējot iespējas uzlādes punktu ierīkošanai transformatoru apakšstacijās pie esošajām stāvvietām, kas sniegs iespēju arī dzīvokļu īpašniekiem apdomāt elektroauto iegādi un padarīs tā izmantošanu daudz ērtāku un pieejamāku,” stāsta F. Zajecs.
Eksperts norāda, ka ilgtermiņā autovadītājiem nāksies mainīt savus pārvietošanās paradumus neatkarīgi no reģiona, kurā dzīvo, tomēr jāņem vērā, ka ceļš līdz mājsaimniecību pilnīgai pārejai uz elektroauto tomēr prasīs vairākus gadu desmitus un notiks pakāpeniski.
[1] http://www.e-transports.org/index.php/statistika/33-elektro-transportlidzekli/390-par-2022-gada-4-ceturksni-registretajiem-elektrotransportlidzekliem
[2] AS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar Satiksmes ministriju, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, izveidoja 139 nacionālā līmeņa elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem