Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien noraidīts priekšlikums atteikties no brīdinājuma kā soda par atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Atteikties no brīdinājuma piemērošanas atsevišķos gadījumos rosināja “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, norādot, ka tik mazu sodu nevajadzētu piemērot par traucēšanu citiem satiksmes dalībniekiem, mainot joslas, kustības sākšanu vēl pirms zaļā signāla ieslēgšanās, bērnu nepiesprādzēšanu, mobilo telefonu lietošanu pie stūres vai ātruma pārsniegšanu.
Politiķis skaidroja, ka brīdinājums nesasniedz savu preventīvo mērķi – neattur satiksmes dalībniekus no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas. Briškens šo priekšlikumu virza kopā ar citiem ierosinājumiem par sodu paaugstināšanu ceļu satiksmē – arī šo priekšlikumu apakškomisija neatbalstīja.
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka ir nepareizi tikai kādu vienu sodu vai vienas jomas sodus izraut no administratīvo sodu sistēmas, tikai tam vienam palielinot sankcijas.
Kūtris norādīja, ka risinājumi būtu palielināt administratīvo soda naudas vienu vienību, kas pašlaik ir pieci eiro. Tādējādi tiktu palielināti visu jomu administratīvie sodi.
Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sacīja, ka, ja problēma ir soda atbilstoša apmēra trūkums par ceļu satiksmes pārkāpumiem, tad šī problēma ir attiecināma arī uz citām jomām – ne tikai transporta sfēru.
Judins atzīmēja, ka apakškomisijas vairākums neatbalsta brīdinājuma izslēgšanu. Arī deputāts Andrejs Vilks (ZZS) pauda atbalstu brīdinājuma kā soda saglabāšanai.
Parlamentārietis Edgars Zelderis (P) norādīja, ka Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” parādījis, ka valstī neesot sīkāk apkopoti iemesli, kāpēc notiek ceļu satiksmes avārijas, kurās iet bojā cilvēki. Šai domai pievienojās arī Briškens, aicinot ieklausīties nozares profesionāļos, kuri rekomendē vai nu noņemt nost brīdinājumus vai arī palielināt sodus.
“Progresīvo” frakcijas vadītājs kritizēja to, ka ar pārāk maziem sodiem notiek pieturēšanās pie “nāves kulta”.
Apakškomisijas sēdē izskanēja arī rosinājums administratīvā naudas soda vienu vienību, kas pašlaik ir pieci eiro, noteikt 1% no minimālās mēnešalgas.