Bīstamākais apļveida krustojums Latvijā, kurā visbiežāk reģistrētas autoavārijas, ir Mūkusalas rotācijas aplis Rīgā. Šogad tur notikuši 47% no visiem pieteiktajiem apļveida krustojumos notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem.
Mūkusalas ielas rotācijas aplis Foto: iAuto
Bīstamākais apļveida krustojums Latvijā, kurā visbiežāk reģistrētas autoavārijas, ir Mūkusalas rotācijas aplis Rīgā. Šogad tur notikuši 47% no visiem pieteiktajiem apļveida krustojumos notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, liecina „If Apdrošināšana” apkoptie dati.
Lai gan sarežģītākais rotācijas aplis ir trīslīmeņu mezgls Rīgā pie Dienvidu tilta, tomēr visbiežāk negadījumi tiek reģistrēti Mūkusalas aplī. Turklāt šī gada deviņos mēnešos negadījumu skaits Mūkusalas aplī ir palielinājies par 40%. Negadījumi šogad reģistrēti arī Dreiliņu aplī, kā arī aplī Juglas un Biķernieku ielu krustojumā Mežciemā, kā arī Buļļu ielas krustojumā Pārdaugavā.
Savukārt ārpus Rīgas lielāki un mazāki satiksmes negadījumi reģistrēti arī Ķekavas rotācijas aplī uz Bauskas šosejas, Talsos Dundagas un Lielgabalu ielu apļveida krustojumā, autoceļa Ludza – Rīga rotācijas aplī Gulbenes novadā, kā arī Ventspilī Dzintaru ielā.
„Biežākie negadījumu iemesli apļveida krustojumos ir autovadītāju nesaprašanās, mainot joslas pie izbraukšanas no apļa. Tāpat avārijas bieži notiek pirms iebraukšanas aplī, kad aizmugurē braucošais auto nepaspēj nobremzēt vai arī nav pārliecinājies par to, ka priekšā stāvošais auto jau ir iebraucis aplī. Mūkusalas aplī reģistrēto satiksmes negadījumu lielais skaits ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados, mūsuprāt, ir skaidrojams ar lielo satiksmes intensitāti,” stāsta „If Apdrošināšana” KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs.
Vidējais atlīdzības apmērs, kas kompensēts par apļveida krustojumos notikušiem negadījumiem šī gada deviņos mēnešos, ir 845 lati.
Biežākais negadījumu iemesls apļveida krustojumus bez elementāras neuzmanības ir galvenā principa neievērošana. „Ja vadītājam pēc iebraukšanas aplī nav uzreiz jānogriežas nākamajā krustojumā, tad jāiebrauc otrajā vai trešajā joslā, nevis jābrauc pa pirmo joslu. Tādā veidā vadītājs netraucē aplī iebraukt citiem vadītājiem no nākamā krustojuma. Tāpat būtiski ir lietot pagrieziena signālu, kad autovadītājs vēlas izbraukt no krustojuma,” norāda Duburs.
Rotācijas apļi ir atzīti par vislabāko ātruma kontroles veidu krustojumiem ar augstu pieejošo satiksmes ātrumu. Aprēķināts, ka satiksmes organizācija pa rotācijas apli samazina ceļu satiksmes negadījumus ar ievainotajiem par 25 – 35%. Neraugoties uz to, ka ātrums rotācijas aplī tiek samazināts, krustojuma izbraukšanas laiks rotācijas aplī ir mazāks, salīdzinot ar citu veidu vienlīmeņa krustojumiem.
Kā būtiskākais rotācijas apļu trūkums ir to apgrūtinātā velosipēdistu un kājāmgājēju satiksmes organizācija, jo nav luksoforu. Līdz ar to kājāmgājējiem ir jāveic lielāks ceļš, apejot rotācijas apli.