Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.
Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, divās vietās pie dzelzceļa pārvada Kalnciema ielā un uz Dienvidu tilta.
Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas, pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte jeb Rīgas apvedceļu. Pa vienam radaram būs izvietots uz Ventspils šosejas pie Varkaļu kanāla un uz Rīgas apvedceļa pie krustojuma ar Skultes pievedceļu.
Braucot uz Jelgavu, divi fotoradari būs izvietoti pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar Rīgas apvedceļu, bet pa vienam – pie krustojuma ar ceļu uz Ozolniekiem un pie krustojuma pie Brankām. Virzienā uz Bausku fotoradars būs nedaudz aiz Ķekavas.
Dodoties uz Latgali, fotoradars būs uz Daugavpils šosejas pie pagrieziena uz Saulkalni, kā arī pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils-Ķeguma ceļa krustojuma. Vidzemes pusē viens fotoradars būs izvietots Murjāņos, viens – Carnikavas novada Garciemā, bet vēl viens – uz Rīgas apvedceļa pie pievedceļa Muceniekiem.
Video skaidrojums par vietu Murjāņos!
Fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas atbilstoši vairākiem kritērijiem, piemēram, pēc negadījumu skaita konkrētā vietā, satiksmes intensitātes, bojāgājušo un cietušo skaita, infrastruktūras stāvokļa un citiem kritērijiem, šodien žurnālistiem paziņoja CSDD pārstāvji. Piemēram, Rīgā, Brīvības gatvē 363, fotoradars esot nepieciešams, jo posmā no Šmerļa ielas līdz Garkalnes ielai laikā no 2010.gada līdz 2013.gadam reģistrēti 65 negadījumi un 20 cietušie. Savukārt Rīgā, Kalnciema ielā uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Dreiliņu ielas, radars nepieciešams, jo šajā apkaimē pēdējos trīs gados reģistrētas 24 avārijas, septiņi cietušie un viens bojāgājušais.
Lai arī savulaik privātā komersanta radari tika izvietoti sabiedrībā pretrunīgi vērtētās vietās, kas raisīja aizdomas par iedzīvošanos naudas peļņā, atbildīgās amatpersonas sola, ka šoreiz vietas izvēlētas tikai no satiksmes drošības viedokļa. CSDD direktors Andris Lukstiņš skaidroja, ka publiskotās mērierīču atrašanās vietas tika izvēlētas, analizējot simtiem tā sauktos “melnos punktus”.
Lukstiņš solīja, ka nākamās plānotās mērierīces atradīsies arvien tālāk no Rīgas. Šobrīd Rīga un galvaspilsētas reģions par fororadaru izvietošanas vietu izvēlēti, jo šeit ir visintensīvākā satiksme. “Ja mēs runājam par šīm 20 vietām, tad laikā no 2010.līdz 2013.gadam šajās vietās fiksēti gandrīz 500 negadījumi, 135 cietušie un astoņi bojāgājušie. Tautsaimniecībai šādā veidā nodarīti zaudējumi vismaz četru miljonu eiro apmērā. Šis aprēķins veikts, pamatojoties uz bojāgājušo skaitu,” piebilda Lukstiņš.
Pirms fotoradara atrašanās vietas būs zīme par atļauto braukšanas ātrumu un arī zīme par paša fotoradara esamību. Vietas izvēlētas sadarbībā ar satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policiju, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentu, kā arī autožurnālistiem.
Pagājušajā gadā avārijās gājuši bojā 179 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā 2012.gadā. Lai arī katrs satiksmes drošības uzlabojums ir panākts rūpīgiem soļiem, arī šogad pirmajos divos mēnešos bojāgājušo skaits palielinājies, salīdzinot ar pagājušā gada identisku laika periodu. Tas liecina, ka jebkura tehniskā risinājuma ieviešana ātruma kontrolei ir apsveicama, žurnālistiem atgādināja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Kamēr stacionārus radarus vēl tikai gādās, Valsts policija sola drīzumā uz ceļiem izvietot savus 2008.gadā nopirktos pārvietojamos fotoradarus. Tos ziemas periodā noņēma, jo bija nepieciešama programmas pielāgošana, līdz ar to uz ceļiem tie varētu atkal parādīties aprīlī, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā atzina, ka savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī, bet paši fotoradari pie labvēlīgiem nosacījumiem uz ceļiem varētu parādīties rudenī.
Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari, – to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.
Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzstāda stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.
Valsts policija uzskata, ka viens no variantiem ir iegādāties 15 pārvietojamos fotoradarus, kas atbilst valsts galveno autoceļu skaitam.
Sākotnēji valdības ziņojumā bija minēts, ka katru gadu līdz 2017.gadam stacionāro fotoradaru iegādei un uzstādīšanai plāno tērēt 700 000 latu (996 010 eiro) jeb kopumā 3,5 miljonus latu (4 980 051 eiro). Golubevs iepriekš atzina, ka šīs ir provizoriskas summas, kas balstītas uz savulaik valsts iegādātajiem četriem pārvietojamiem fotoradariem un privātā komersanta “Vitronic” sniegtās informācijas. CSDD arī sazinājusies ar mērierīču ražotājiem, taču tie konkrētas cenas nav izpauduši. Ražotāji vien atbildējuši, ka cena ir atkarīga no mērierīču specifikācijas.
No 2013. līdz 2017.gadam ik gadu paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. To pirkšanai plānots tērēt līdzekļus no CSDD peļņas.
Privātā komersanta “Vitronic” fotoradari no Latvijas ceļiem tika aizvākti 2012.gada decembrī, savukārt policija izmanto savus pirms vairākiem gadiem iegādātos četrus fotoradarus.
Stacionāro fotoradaru karte Foto: CSDD