Ar katru gadu Latvijā arvien vairāk autovadītāju, Ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) apstākļu noformēšanai izmanto Saskaņoto paziņojumu (SP). Tomēr, kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) rīcībā esošā informācija ne visi autovadītāji zina, ka arī negadījuma izraisītājam SP ir jāiesniedz apdrošinātājam, pie kura pirkta OCTA polise, turklāt ne vēlak kā 10 dienu laikā.
Daudzi autovadītāji pat uzskata, ka vainīgajai pusei SP nav jāiesniedz vispār. Kā rezultātā, apdrošināšanas sabiedrībai ir sarežģīti izvērtēt CSNg apstākļus, var ieilgt apdrošināšanas atlīdzības izmaksa cietušajai pusei, bet avārijas izraisītājs var saņemt regresa prasību, piedzenot no tā visus CSNg rezultātā radušos izdevumus.
Kopš 2007. gada 1. novembra ir spēkā grozījumi OCTA likumā, kuri paredz, ka CSNg vainīgajai pusei pēc avārijas ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja ne vēlāk kā 10 dienu laikā, iesniedzot savu SP eksemplāru. SP ir jāiesniedz arī tad, ja vainīgās puses transportlīdzeklim CSNg rezultātā nav radīti bojājumi. Tomēr neraugoties uz to, ka likuma grozījumi ir veikti vairāk kā sešus gadus atpakaļ, ir veiktas vairākas skaidrojošās kampaņas, ir pieejama informācija kā rīkoties pēc CSNg, arī apdrošinātāji informē par SP iesniegšanas termiņu, autovadītāji šo likuma normu nezina uzskatot, ka vainīgajai pusei SP nav jāiesniedz vispār vai arī tas tiek iesniegts novēloti.
Nesen LTAB veica pētījumu, kura ietvaros tika apzināts autovadītāju viedoklis par SP iesniegšanas termiņu. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 14% respondentu zina precīzi un korekti nosaukt, kad un vai ir jāiesniedz SP apdrošinātājam. 61% respondentu uzskata, ka tas ir jāiesniedz pēc iespējas ātrāk, (šāda norma OCTA likumā bija līdz veiktajiem grozījumiem tajā). Savukārt 12% uzskata, ka vainīgajai pusei SP nav jāiesniedz vispār.
„Analizējot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos sešos gados un reģistrēti uz SP pamata, var secināt, ka ar katru gadu šo CSNg īpatsvars kļūst aizvien lielāks. Salīdzinājumam 2009.gadā CSNg īpatsvars, kas reģistrēti ar SP, ir bijis 53,4%, 2012.gadā – 62,3%, savukārt 2014.gada 3 mēnešos jau 66,3%. Šai situācijai ir loģisks izskaidrojums, jo protams, ka SP ir ērtākais nelielu CSNg fiksēšanas veids, jo palīdz reģistrēt negadījuma apstākļus pietiekami operatīvi, neiesaistot policiju,” , skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Stengrevics informē, ka līdz ar SP aizpildīšanu viss beigsies, nevajadzētu uzskatīt: “Tas ir tikai sākums procesam, kura ietvaros abām pusēm ir ne tikai jāiesniedz apdrošinātājam savs SP eksemplārs, bet arī jāatrāda transportlīdzeklis, lai apdrošinātājs, izrietot jau no savāktajiem faktiem, varētu izvērtēt katras puses atbildības pakāpi un pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību. Tāpēc ar dokumenta iesniegšanu nevajag kavēties un gadījumā, ja ir kādas neskaidrības, es aicinātu zvanīt LTAB vai apdrošinātājam, pie kura ir iegādāta OCTA polise”
Foto: iAuto.lv