Auto remontu un rezerves daļu iepirkumos valsts zaudē darbaspēka nodokļus, jo lielai daļai iepirkumos uzvarējušo uzņēmumu deklarētās algas ir vismaz trīs līdz četras reizes mazākas par vidējo līmeni tirgū, aģentūru LETA informēja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Auto asociācija ir veikusi automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu rezultātu apkopojumu, kas veikti laika periodā no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada oktobrim ieskaitot. Auto asociācija ir secinājusi, ka šajā periodā valsts ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro auto remontu un rezerves daļu piegādēs. Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji.
“Saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar mūsu apkopojumu pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas mūsu nozares sniegtā pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija sniedz iespēju samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļu nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā,” norādīja Rūtiņš.
Viņš skaidroja, ka auto remonta un rezerves daļu tirgū darbiniekiem vidējais atalgojums jau dažus gadus ir aptuveni 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tas ir apmēram 510 eiro “uz rokas”. Šis novērtējums gan ir uzskatāms par ļoti konservatīvu, kas ir iegūts, regulāri aptaujājot tirgus dalībniekus – gan juridiskās personas, gan arī darba ņēmējus, personāla atlases speciālistus, arī apkopojot informāciju dažādos ar nodarbinātību un atalgojumu saistītos interneta resursos.
Auto asociācija, analizējot auto remonta un rezerves daļu iepirkumu rezultātus par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada oktobrim, no visiem piegādātājiem atlasīja 23 piegādātājus, kas veido 10% no visa piegādātāju skaita, kuru veiktās piegādes šajā periodā ir bijušas lielākas vai vienādas par 200 000 eiro. Atlasītie uzņēmumi veido 60% no visiem iepirkumiem pēc apgūtās naudas masas jeb 40% no noslēgto līgumu skaita. Tie ir relatīvi lieli uzņēmumi un/vai ieguvuši iepirkumu summu ziņā apjomīgākos līgumus par kopējo summu 11,5 miljoni eiro un ar tiem pārskata periodā ir noslēgti 165 iepirkumu līgumi.
Saskaņā ar publiski pieejamiem šo uzņēmumu finanšu datiem, Auto asociācija secinājusi, ka tikai septiņi piegādātāji no analizētajiem 23 ir uzskatāmi par tādiem, kuru deklarētās darbinieku darba algas nešaubīgi atbilst situācijai darba tirgū. Tie ir SIA “Latakko Serviscentru tīkls”, SIA “Veho”, SIA “Ape Motors”, SIA “SD Autocentrs”, SIA “Pilna Servisa Līzings”, SIA “Laneks”, SIA “Alkom Trans”.
Savukārt pārējiem piegādātājiem ir izteikta deklarēto darbinieku darba algu neatbilstība tirgus situācijai. Pie tam viens no šiem uzņēmumiem – “Gaspars Racing Team” – pārskata periodā ir noslēdzis līgumus par kopējo summu vairāk kā viena miljona eiro apmērā (59 līgumu priekšmeti, divi iepirkuma līgumi), un vidējā deklarētā darba alga 2013.gadā tajā bijusi 172 lati jeb 244,73 eiro mēnesī pirms darbaspēka nodokļu nomaksas.
Tāpat Auto asociācija norāda, ka deklarēto darbinieku darba algu neatbilstība tirgus situācijai ir arī uzņēmumiem “Pro Tehs”, “ARD Eoltas”, “Anru Motors”, “IMA Autoserviss”, “Autostils D”, “Autoriepu nams”, “Buss Tehnika”, “Topers”, “Eko Hanza”, “Bassediesel”, “Auto Neo serviss”, “Veģu auto”, “Tehauto”, “Ardala” un “Vels”.
“Par ko var liecināt algas, kas ir vismaz trīs līdz četras reizes mazākas par vidējo līmeni tirgū? Protams, viens no iespējamiem variantiem ir ārkārtīgi augsti organizēts menedžments, augsti izkopta uzņēmumu iekšējā kultūra un vērtības, ārkārtīgi augsti motivēti darbinieki un gadu desmitiem stiprināta lojalitāte uzņēmumam. Tie ir darbinieki, kuriem darbs šajos uzņēmumos vairāk ir goda lieta, ne vēlme nopelnīt iztiku. Īsāk sakot – absolūts personāla vadības veiksmes stāsts. Cita iespējamība, ka šie uzņēmumi ir atraduši “robus” darbaspēka nodokļu un iepirkumu sistēmās, tādējādi veiksmīgi konkurējot ar pakalpojuma cenu tieši uz darbaspēka izmaksu rēķina,” norāda Rūtiņš.
Ja pieņem, ka vidējais atalgojums nozarē ir 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tad pēc Auto asociācijas aprēķiniem tikai no šiem 23 uzņēmumiem vien valsts algu nodokļos pārskata periodā, tas ir, nepilnu trīs gadu laikā, nav iekasējusi ap 2,7 miljoniem eiro, jeb valsts par šiem iepirkumiem ir pārmaksājusi 2,7 miljoniem eiro vai 23% no visas kopējās iepirkumu summas. Ja analizētu visus 264 uzņēmumus, kas ir izpildījuši valsts pasūtījumu šajā laika periodā, tad jau varētu pieņemt, ka valsts no saviem piegādātājiem nav iekasējusi četrus miljonus eiro nesamaksātajos algu nodokļos, skaidro Rūtiņš.
“Publiskais iepirkums tādā veidā, kā tas tiek realizēts Latvijā, ir liels farss, kam nav nekā kopīga ar zemāko cenu, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kvalitatīvu pakalpojumu par saprātīgu cenu. Pretendents var uzvarēt iepirkumu ar cenām kas ir piecas līdz desmit reizes mazākas par tirgū esošajām un nevienam nerodas jautājumi no kurienes tādas cenas un kādas būs konsekvences līguma izpildes gaitā. Pretendentam nav nepieciešama nekāda kvalifikācija, jo tā tiek uzskatīta par pārmērīgu un konkurenci ierobežojošu prasību, pretendentam pat nav jāmaksā nodokļi, jo tā vispār ir slikta prakse… Cik ilgi mēs vēl turpināsim sevi muļķot?” jautā Rūtiņš.
Auto asociācija apkopotos rezultātus ir nodevusi Valsts ieņēmumu dienestam, Ekonomikas ministrijai, kura valstī izstrādā un īsteno iekšējā tirgus un uzņēmējdarbības attīstības politiku, Valsts kontrolei, kā arī ir lūgusi pievērst uzmanību šai informācijai nesen izveidotajai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei.
Analizētie dati par veiktajiem iepirkumiem tika iegūti no SIA “Mercell Latvia”, kas ir profesionāls iepirkumu monitoringa pakalpojumu sniedzējs. Atalgojuma dati iegūti no publiski pieejamiem uzņēmumu gada pārskatiem SIA “Lursoft IT”.