Bez OCTA polisēm brauc ap 1% autovadītāju, varbūt nedaudz virs 1%, lēš Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Vairāk neapdrošināto autovadītāju ir laukos, kur ir mazāka kontrole.
Stengrevics intervijā aģentūrai LETA vērtēja, ka situācija nav slikta, ja ņem vērā, ka Latvijā ir diezgan liberāli normatīvi attiecībā uz apdrošināšanas neesamību. “Normāli būtu, ja bez OCTA pieķertam autovadītājam neļautu braukt tālāk. Tas, ka policija ir izrakstījusi rēķinu, neizslēdz iespēju, ka pēc tam var notikt negadījums,” sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs. Ja negadījums rada 1000-2000 eiro zaudējumus, to cilvēks var atlīdzināt ilgākā vai īsākā laika posmā, bet ir arī negadījumi, kur zaudējumi ir mērāmi daudzos simtos tūkstošu eiro, un to Latvijā var atlīdzināt tikai daži cilvēki, skaidroja nozares eksperts.
Par neapdrošinātu vadītāju izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem 2014.gadā no Garantijas fonda izmaksāti 1,356 miljoni eiro, tai skaitā atlīdzībās izmaksāti 1,225 miljoni eiro, bet administrēšanas un ekspertīžu izdevumi bija 131 079 eiro.
Ja par neapdrošināta autovadītāja izraisītu negadījumu atlīdzība tiek izmaksāta no Garantijas fonda, tad LTAB pēc tam cenšas naudu piedzīt no vainīgā. Pagājušajā gadā izdevās piedzīt 852 000 eiro. Aptuveni šāda summa tiek piedzīta katru gadu, informēja Stengrevics. Ar līdzekļu piedziņu nodarbojas ne tikai LTAB darbinieki, bet LTAB sadarbojas arī ar divām zaudējumu piedziņas kompānijām un vajadzības gadījumā dodas uz tiesu. Tiem apdrošinātājiem, kuri vēlas nodarboties ar šiem jautājumiem, LTAB piešķir tiesības vērsties pret neapdrošinātajiem.
Foto: iAuto.lv
“Jo vairāk ir neapdrošināto, jo vairāk tie, kas apdrošinās, spiesti maksāt par neapdrošinātajiem, tāpēc cīnāmies visiem spēkiem. Mūsu visu interesēs ir, lai būtu pēc iespējas mazāk neapdrošināto, jo tad arī maksājumi par polisi būs mazāki,” sacīja Stengrevics.
Viņš atzina, ka polišu cenām ir tendence augt. Tomēr katrs apdrošinātājs meklē klientu grupu, kura tam ir visinteresantākā, un cenšas šai klientu grupai piedāvāt pamatotāko cenu. Tādējādi nav tā, ka visiem klientiem par 10% aug polišu cenas. Vienam cena tiek pacelta par 3%, citam par 5%, bet vēl citam par 1% tā tiek samazināta.
Stengrevics gan pauda viedokli, ka OCTA cenas būtu jāceļ straujāk, jo, lai gan kopumā apdrošināšanas sabiedrības strādā ar peļņu, OCTA veids nepelna. “Sabalansētā portfelī būtu normāli, ka ar nelielu peļņu strādātu katrs segments un varbūt reizēm, kad ir neveiksmīgi aprēķini vai nepareiza politika, rodas zaudējumi. Taču OCTA jomā pēdējos piecus gadus ir bijuši zaudējumi, pirms tam vienu gadu bija peļņa, un vēl pirms tam piecus gadus nozarei bija zaudējumi. Redzam, ka šajā veidā apdrošinātāji neiekasē tik, cik vajadzētu. Tā ir stratēģija, jo citi veidi pelna. Tomēr normāli būtu, ja katrs apdrošināšanas veids tuvotos nullei,” skaidroja LTAB vadītājs.
Eksperts atzina, ka OCTA ir cenu jutīgs apdrošināšanas veids. Tikko kāds apdrošinātājs paceļ cenu, tā diezgan daudz klienti aizplūst no apdrošinātāja. Neviens negrib pazaudēt tirgu, jo no iepriekšējiem klientiem turpinās nākt atlīdzību pieteikumi. Līdz ar to ir diezgan grūti pacelt cenu. Šajā veidā apdrošinātājs arī nevar piedāvāt kaut ko īpašu klienta piesaistei, jo pamatā būs jāiet pēc atlīdzības pie tā uzņēmuma, kas ir apdrošinājis pretējo pusi. Apdrošinātāji tomēr cenšas šim standartizētajam apdrošināšanas veidam piedāvāt kādu papildinājumu, ar ko piesaistīt cilvēkus, piedāvā OCTA produktu ar nelielu KASKO ieskaņu, piedāvā iespēju atlīdzību kārtot pie konkrētā apdrošinātāja, skaidroja LTAB vadītājs.
Kā ziņots, OCTA nozare Latvijā 2014.gadā strādāja ar 4,5 miljonu eiro zaudējumiem. Nozare strādājusi ar zaudējumiem pēdējos desmit gadus, izņemot 2009.gadu, kas tika noslēgts ar pozitīvu rezultātu.
2014.gadā nopelnītās prēmijas sasniedza 46,5 miljonus eiro. Saistībā ar 2014.gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem pērn pieņemti 39 650 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 36,06 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā aizpērn.
OCTA sistēma Latvijā tika ieviesta 1997.gadā ar mērķi nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību. LTAB ir apvienojušies apdrošinātāji, kuri veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijā.