Lielas ambīcijas ir katrai “Formula – 1” komandai. Ja nesapņo par uzvarām, pasaules autosporta “augstākajā līgā” vispār nav ko darīt. Taču, kopš 2013.gada marta, kad Austrālijas GP uzvarēja Kimi Raikonens ar “Lotus-Renault”, visas turpmākās F-1 uzvaras jau sešas sezonas savā starpā sadalījis tikai “Lielais trijnieks” – “Mercedes”, “Ferrari” un “Red Bull”… “Renault” ir cieši nolēmis šo tradīciju lauzt, iesaistoties cīņā par “Grand Prix” uzvarām un pasaules čempiona titulu. Šim mērķim resursi netiek žēloti.
“Renault” ambīcijām pamatu dod panākumiem bagātā vēsture. Tālajā 1977.gadā “Renault” vārda tiešā nozīmē izraisīja revolūciju F-1 pasaulē, laižot trasē pirmo ar turbodzinēju aprīkoto mašīnu “RS01”. Pēc pieciem gadiem turbodzinējus jau izmantoja visas vadošās F-1 komandas. Franču komandas sastāvā savas pirmās deviņas GP uzvaras savulaik guva jaunais talants Alēns Prosts, un līdz 1986.gadam, kad “Renault” pirmo reizi pameta F-1, dzelten-melni-baltā krāsu kombinācija bija kļuvusi par klasiku, kas nekļūdīgi identificēja konkrēto autoražotāju ar “Formulu – 1” un atpazīstamības ziņā piekāpās vienīgi tumši sarkanajam “Ferrari” .
Šobrīd “Renault” aizvadījis jau 36 sezonas F-1 čempionātā, no tām 16 – dzinēju piegādātāja statusā. Šajā laikā “Renault” dzinējus izmantojušas 9 dažādas komandas, 12 reizes izcīnot Konstruktoru čempiona titulu. Šajās komandās kopā startējuši 77 piloti, uzvarot 170 Grand Prix sacensībās, kā rezultātā pasaules čempiona tituli izcīnīti 11 reižu. Bet tikai divreiz par pasaules čempionu ir kļuvis pašas “Renault” komandas pilots, – tas bija Fernando Alonso 2005 un 2006.gadā.
Pašreizējās “Renault” F-1 komandas mājvieta ir Enstonā, Oksfordšīrā, Anglijā, bet dzinēji tiek gatavoti bijušajā “Gordini” rūpnīcā pie Parīzes, – vietā, kur pirms 40 gadiem viss sākās. Enstonā bāzētā F-1 komanda savu darbību uzsāka 1981.gadā ar nosaukumu “Toleman” (tās sastāvā savu F-1 debiju piedzīvoja Airtons Senna) un kopš 1986.gada turpināja kā “Benetton” (komandas nopelns ir Mihaela Šūmahera divi pirmie čempiona tituli). 2000.gadā”Renault” nopirka šo Enstonā bāzēto komandu, lai pilnvērtīgi atgrieztos F-1 čempionātā kā konstruktors, un pēc 5 gadiem jau izcīnīja divus čempiontitulus ar talantīgo pilotu Fernando Alonso. Pēc šiem panākumiem “Renault” komanda otro reizi pameta F-1, bet franču autoražotājs sekmīgi turpināja darbību dzinēju piegādātāja statusā, iegūstot 4 čempiona titulus kopā ar “Red Bull” komandu un Sebastianu Fetelu, bet 2013-2014 gadu sezonās sadarbojoties pat ar 4 komandām vienlaicīgi.
Tomēr, franču kompānijas augstākā vadība nonāca pie secinājuma, ka uzvaras dzinēju piegādātāju statusā sniedz ierobežotu atdevi, salīdzinot ar tiem labumiem, kādi tiktu iegūti, atkal uzvarot kā komandai. Tāpēc, 2015.gada decembrī F-1 piedzīvoja “Renault” trešo atnākšanu. Franču autoražotājs atpirka Enstonā bāzēto F-1 komandu, ar kuru kopā bija gūtas neaizmirstamās uzvaras divtūkstošo gadu vidū, un pēc sešu gadu pārtraukuma atgriezās F-1 čempionātā ar mērķi vēlreiz izcīnīt pasaules čempiona titulu.
Izmantojot “Renault” automašīnu Baltijas importiera laipnu ielūgumu, “iAuto” reportieris jūlija sākumā devās uz “Renault” F-1 komandas mājvietu. Enstona ir pasakaini skaists ciematiņš Oksfordšīrā, uz kuru cauri ziedošām Anglijas pļavām ved pavisam šaurs un līkumots asfalta celiņš, kas nogriežas no astoņu joslu autostrādes Londona-Birmingema. Apmēram 200 gadus vecas balta akmens divstāvu savrupmājas un miniatūri puķu dārziņi pie paša ceļa, – šīs ainavas tik ļoti atgādina kādā britu TV seriālā redzēto Midsomeru. Ciematiņa nomalē, bijušo akmeļlauztuvju teritorijā, daļēji zem zemes paslēpies ultramodernais Enstonas tehniskais centrs, “Renault” F-1 komandas mājvieta. Enstona ar F-1 ir saistīta kopš 1992.gada, kad toreizējā “Benetton” komanda nopirka bijušās akmeņlauztuves un uzbūvēja tur Vaitvejas tehnisko centru. Šajā laikā F-1 komandas sāka izmantot karbona šķiedru monokokus, līdz ar to komandu tehniskajām bāzēm bija nepieciešamas daudz lielākas telpas, nekā iepriekš.
Diezgan netālu atrodas Silverstonas sacīkšu trase, un tolaik izmēģinājuma braucienus komandas vēl varēja veikt neierobežoti. Vispār, šī ģeogrāfiskā teritorija – trijstūris starp Birmingemu, Londonu un Bristoli, – bieži tiek apzīmēta kā “motoru sporta ieleja”, jo šeit ir atradušas savu mājvietu visas nozīmīgākās F-1 komandas (izņemot vienu – “Ferrari”), pie tam – ne tikai tradicionālās britu vienības “Williams” un “McLaren”, bet arī amerikāņu “Haas”, austriešu “Red Bull” un pat vācu “Mercedes”. Enstonā joko, ka F-1 komandas Anglijā bāzējas tādēļ, ka vietējā likumdošana nenosaka nekādus ierobežojumus virsstundu darbam.
Enstonas tehniskā centra hallē ir novietota Fernando Alonso 2005.gada čempionmašīna “Renault R25” un daudzas izcīnītās trofejas – tas ir kā iedvesmojošs atgādinājums ikvienam komandas darbiniekam un viesim par to, ka ar smagu darbu var sasniegt visaugstākos mērķus, kas jau reiz ir pierādīts. Pašreiz Enstonā strādā 700 darbinieku, pēdējo 3 gadu laikā to skaits ir dubultojies. Komandas kodolu veido “cilvēki – leģendas” ar vairāk nekā 20 gadu stāžu F-1, taču pēdējos gados tiek piesaistīti arī spožākie prāti no netālās Oksfordas un citām Anglijas augstskolām.
Diemžēl, Enstonā nesatikām “Renault” komandas “īpašo padomnieku”, Francijas visu laiku dižāko pilotu, četrkārtējo pasaules čempionu Alēnu Prostu, tāpat nesatikām arī komandas šābrīža pamatsastāva pilotus Danielu Rikjardo un Niko Hulkenbergu, taču mums ļāva ieskatīties slepenajās telpās, kur aiz slēgtām durvīm top mūsdienu F-1 “kaujas ieroči”. Tur satikām fantastiskus, iedvesmojošus cilvēkus – īstus F-1 fanātiķus, kuri šai lietai ir veltījuši visu savu dzīvi, un joprojām stāsta par to ar mirdzošām acīm un tikpat lielu entuziasmu kā jaunībā. Tāds ir arī mūsu grupiņas (sešu Baltijas žurnālistu) gids – komandas mārketinga departamenta pārstāvis Luka Mazoko, kurš bieži piemin savus draugus, bijušos komandas pilotus Mihaelu (Šūmaheru) un Fernando (Alonso). Klausoties šajos stāstos, rodas sajūta, ka arī mēs esam bijuši klāt pagātnes leģendārajās uzvarās. Tomēr, galvenais vēstījums nebūt nav tāds, ka “reiz zāle bija zaļāka”, tieši otrādi – šobrīd gan F-1 kopumā, gan “Renault” komanda ir sasniegusi jaunu attīstības pakāpi, un mūs sagaida ļoti aizraujošas sacīkstes tuvākajā nākotnē!
“Formula -1” pasaule ir dārga, katra sacīkšu mašīna maksā miljonus, bet tās radīšanā un attīstīšanā tiek tērēti desmitiem miljonu. Vaitvejas tehniskajā centrā brīžiem sajutos kā nokļuvis futūristiskas Holivudas filmas uzņemšanas laukumā. Kompozītmateriālu nodaļa ar 140 darbiniekiem ir lielākā nodaļa šajā centrā, un tā strādā 4 maiņās cauru diennakti. Arī šīs nodaļas vadītājs ir “cilvēks- leģenda”, kura karjera F-1 sākusies tālajā 1992.gadā, strādājot pie Naidžela Mansela nepārspējamās “Williams Renault FW14B” formulas. Katrai sezonai “Renault” komandā tiek izgatavotas četras mašīnu šasijas, izlietojot 18 km karbona šķiedras. Šis materiāls ir divreiz stiprāks un 5 reizes vieglāks par tēraudu. Vienas šasijas izgatavošana prasa 6 nedēļu darbu, bet sezonas laikā pēc katras sacīkstes tiek veiktas ekspertīzes un nepieciešamie uzlabojumi, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad avārijās cietušo formulu šasijas tiek pilnībā atjaunotas pāris nedēļu laikā.
Sezonas laikā Vaitvejas tehniskajā centrā tiek izgatavoti apmēram 50 tūkstoši metāla detaļu no superizturīgiem alumīnija, titāna un niķeļa sakausējumiem. Lai gan daudzas no tām tiek izprintētas uz 3D printeriem (2005.gadā “Renault” bija pirmie, kuri ieviesa šīs tehnoloģijas F-1 pasaulē), svarīgākās detaļas, kā piemēram izpūtēju sistēmas caurules, kurām jāiztur plus 1000 grādu pēc celsija temperatūras, joprojām tiek radītas mehāniskajā darbnīcā ar precīzu roku darbu, izmantojot virpas, āmurus un metināmos aparātus, kā sendienās. Patīkams atgādinājums, ka F-1 sacīkšu bolīds joprojām ir tikai automašīna, lai arī nežēlīgi ātra! Kādreiz šādās mehāniskajās darbnīcās tika radītas visas F-1 mašīnas detaļas, bet mūsdienās daudzas komandas no šīs arhaiskās struktūrvienības ir atteikušās, metāla detaļu izgatavošanai izmantojot ārpakalpojumus. Tomēr “Renault” komanda uzticas tikai savējiem, jo sacīkšu laikā pat mikroskopisks caurums izpūtējā nozīmē dzinēja jaudas zudumu, kas ir nepieļaujami cīņā par ātrākā apļa sekundes simtdaļām un tūkstošdaļām.
Mūsdienu F-1 sacīkšu auto sastāv no 14500 komponentēm, to dizainam tik patērētas apmēram 150 tūkstoši cilvēkstundu. 90% no “Renault” formulu detaļām tiek projektētas un izgatavotas tepat uz vietas Enstonā. Aerodinamikas departamentā strādā 130 darbinieki. Viņi ir atbildīgi par katras detaļas projektēšanu, modelēšanu datorā un pārbaudi vēja tunelī. Katru nedēļu vēja tunelī tiek pārbaudītas 600 detaļas. Mašīnu aerodinamiskajiem risinājumiem FIA noteikusi ļoti stingrus noteikumu rāmjus, tādēļ visas formulas skatītājam no malas izskatās vienādas, taču katra komanda atrod līdz milimetriem atšķirīgas nianses katrai formulas detaļai, izmantojot vēja tuneli. Lai ierobežotu izmaksas, FIA ir noteikusi vēja tuneļa izmantošanas ierobežojumus – ne vairāk kā 520 reižu 8 nedēļu periodā, jeb 65 reizes nedēļā. Kā atzinās aerodinamikas departamenta darbinieki, šeit eksperimentiem tiek pakļautas arī detaļas, kas noskatītas no konkurentiem, galvenokārt jau pēdējo gadu līderiem “Mercedes”.
Visi formulu piekares regulējumu varianti tiek pārbaudīti sacīkšu simulatorā, kura atmiņā tiek glabāts katras trases katrs asfalta centimetrs. Sacīkšu pilots tiek iesēdināts pavisam reālā formulas kokpitā, galvā ķivere, priekšā milzīgs, izliekts ekrāns, kurā projicējas trase, atliek tikai virtuāli piestartēt dzinēju, un… viss notiek kā reālajā dzīvē, ieskaitot mašīnas kratīšanos un gravitācijas spēku ietekmi. Tomēr šeit, simulatorā, pilots var atļauties pārsniegt saprātīga riska robežu, jo, atšķirībā no realitātes, izlidošana no trases nenozīmē sadauzītu mašīnu un lauztus kaulus.
2019.gadā F-1 kalendārā ir 21 sacīkstes, kas notiek visos 5 kontinentos. Reportāžas tiek pārraidītas uz 180 valstīm, kur tās noskatās apmēram 450 miljoni skatītāju. Uz katru posmu dodas 70-90 cilvēku liela “Renault” komanda ar 60 tonnām ekipējuma. Sezonas laikā šī komanda ceļo apmēram 160 tūkstošus kilometru. Pēc FIA noteikumiem, tikai 60 komandas locekļiem ir atļauta piekļuve sacīkšu mašīnām. Viņi spēj F-1 mašīnu pilnībā izjaukt un salikt no jauna 8 stundu laikā, bet dzinēju nomainīt tikai 60 minūtēs. Pēc katras sacīkstes apmēram 500 detaļu atgriežas Enstonā, kur tām tiek veikta rūpīga ekspertīze.
Kopš 2017.gada Enstonā darbojas Operatīvais centrs, kas vizuāli atgādina NASA kosmisko lidojumu vadības centru Hjūstonā. Centru vada bijušais Mihaela Šūmahera sacīkšu inženieris. Uz šejieni katras GP sacīkstes laikā tiešsaistē tiek pārraidīti visi dati, lai veiktu to analīzi un ieteiktu veicamos uzlabojumus. Katra sacīkšu mašīna ir aprīkota ar vairāk kā 200 sensoriem, kas sekundes laikā veic 150 tūkstošus mērījumu. Šie dati, 4 Mbit lielā apjomā katru sekundi tiek reālajā laikā nogādāti Enstonas Operatīvajā centrā. Šeit par jebkuru notikumu trasē visu uzzina par pāris sekundēm ātrāk, nekā redzams TV tiešraidēs. Lielākā daļa Operatīvā centra darbinieku apstrādā savas komandas datus, bet ir arī tādi, kas nepārtraukti seko radiokomunikācijai starp konkurentu komandām un pilotiem, lai veiktu nepieciešamās taktiskās izmaiņas atbilstoši situācijai trasē un konkurentu stratēģijām.
Pagājušajā sezonā “Renault” F-1 komanda čempionāta kopvērtējumā bija ceturtajā vietā, šogad tai izvirzīts uzdevums iesaistīties cīņā par goda pjedestālu. Starpsezonā no “Red Bull” tika pārvilināts viens no mūsdienu talantīgākajiem pilotiem, austrālietis Daniels Rikjardo, kura kontā ir jau 7 GP uzvaras. Arī otrs pilots – vācietis Niko Hulkenbergs, iesaukts par Halku, ir talantīgs, taču iemantojis neveiksminieka reputāciju, jo katru reizi, kad sasniegta laba pozīcija ar iespēju finišēt uz pjedestāla, kāds no konkurentiem pamanījies izraisīt sadursmi. Tā nu Halks, līdz šim aizvadot 167 sacīkstes, ne reizi nav iekarojis goda pjedestālu. Enstonā man neviens nespēja sniegt skaidru atbildi uz jautājumu – cik liela loma panākumu sasniegšanā ir pašam pilotam. Alonso savulaik esot teicis, ka pilota daļa panākumos esot 20%. Taču viens gan esot skaidrs – viduvējs pilots ar labu mašīnu tomēr neuzvarēs…
Pagaidām sasniegt plānotos rezultātus “Renault” komandai vēl nav izdevies. 2019.gada čempionātā jau aizvadītas 9 sacīkstes, un abi piloti – Daniels Rikjardo un Niko Hulkenbergs – ar iegūtajiem 16 punktiem kopvērtējumā dala 10-11.vietu. Līdz šim veiksmīgākais bijis 7.posms Kanādā, kur Daniels bija ceturtais ātrākais kvalifikācijā, bet pašās sacīkstēs finišēja sestais. Uzreiz aiz viņa – 7.pozīcijā finišēja Niko. Komandu vērtējumā “Renault” ar 32.punktiem pagaidām kopvērtējumā atrodas 5.vietā, palaižot priekšā ne tikai “Lielo trijnieku” (“Mercedes”, “Ferrari” un “Red Bull”), bet arī “McLaren” komandu.
“Lai gan šobrīd viss nenotiek, kā gribētos, mēs zinām – vajag nepadoties, turpināt strādāt un iet savu ceļu, tad rezultāti agrāk vai vēlāk atnāks! Visi taču atceramies Alonso pirmo uzvaru 2003.gadā. Tas bija negaidīts izrāviens, kam sekoja divi pasaules čempiona tituli. Pēc labajiem laikiem esam visi kopā pārdzīvojuši 5 ļoti grūtus gadus, bet saglabājuši komandas kodolu. Arī tagad neesam pati bagātākā komanda, bet ticam, ka esam labākā, jo šeit ir vislabākie cilvēki,” apgalvo mūsu gids Luka Mazoko, piebilstot: “Mēs cienām savus konkurentus no “Mercedes”, viņi ir forši cilvēki, par spīti panākumiem nav kļuvuši augstprātīgi, bet reiz mēs viņus pieveiksim!”
Jā, šodien F-1 ir īsta “raķešu zinātne”. Katru mašīnas detaļu modelē uz datora un noslīpē vēja tunelī, formulas monokoku līmē no kompozītmateriāliem, virsbūves detaļas uz 3D printera izprintē metālā, labākos piekares regulējumus atrod simulatorā, sacīkšu laikā katru sekundi savāc un analizē datus no 200 sensoriem… Tomēr, galu galā, arī šodien visa pamatā ir cilvēki, kas izsalkuši pēc panākumiem un gatavi strādāt nepārtraukti, lai tos sasniegtu. Redzot komandas milzīgos resursus un tajā strādājošo cilvēku fanātismu, radās iespaids, ka “Renault” atgriešanās F-1 virsotnē ir tikai laika jautājums.
P.S. Lai gan mums visai ātri izdevās pārliecināt savu gidu, ka mēs neesam iesūtīti “Ferrari” slepenie aģenti, tehniskajā centrā mums neļāva fotografēt neko, tāpēc visas bildes pie šīs publikācijas ir komandas preses materiāli. Pirms dažiem gadiem Enstonā esot konstatēta slepenas informācijas noplūde – kāds komandas viesis, neko ļaunu nenojauzdams, esot savas fotogrāfijas publicējis feisbukā…
