iAuto publicēja informāciju par ceļu satiksmes negadījumu Rīgā, 9.jūnijā. Komentāros sākās diskusija par autovadītāju spēju vadīt automobili, kā to ietekmē veselības stāvoklis.
Tāpēc iAuto redakcija nosūtīja jautājumus CDDD un saņēma sekojošu atbildi no Rolanda Rumbas, VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” Sabiedrisko attiecību speciālista:
“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, nav noteikts vecuma ierobežojums, līdz kuram cilvēks drīkst atrasties pie auto stūres. Tomēr atgādinām, ka neatkarīgi no šofera vecuma, ikvienam ir jābūt derīgai veselības pārbaudei, kas ir apliecinājums, ka šofera veselība ir pietiekami laba, lai vadītu transportlīdzekli. Veselības pārbaužu biežumu nosaka, atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un MK noteikumiem par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Pamatā tie ir desmit gadi, bet vadītājiem pēc 60 gadu vecuma pārbaude jāiziet ik pēc trīs gadiem. Komerctransporta vadītājiem (kravas auto un autobusi) pārbaude jāveic ik pēc pieciem gadiem, bet, sasniedzot 60 gadu vecumu, – ik pēc trim gadiem. Taču medicīnas darbinieki, izvērtējot veselības stāvokli, piemēram iespējamu slimības saasināšanos, var noteikt arī īsākus termiņus.
Katrai šoferu vecuma grupai ir savas īpatnības. Agresīvie braucēji visbiežāk ir gados jaunāki šoferi. Savukārt gados vecākiem šoferiem var būt citas auto vadīšanas īpatnības, kas saistītas ar uztveres palēlināšanos. Tomēr vidējais ceļu satiksmes negadījumos iesaistītais šoferu senioru daudzums, salīdzinot ar jaunajiem autovadītājiem, ir mazāks. Vecumā
- no 18 līdz 20 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītāju vidēji notiek 9 ceļu satiksmes negadījumu,
- vecuma grupā 21 – 24 gadi – 700 negadījumi,
- šoferu grupā no 60 līdz 64 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītājiem – vidēji 370 ceļu satiksmes negadījumi,
- savukārt grupā virs 64 gadiem šis rādītājs ir vēl mazāks – vidēji 380.“
Raksts: Rīgā, Lielirbes ielā Opel vadītājs nobrauc no braucamās daļas 9.06.2020. (+ VIDEO)
Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv