Automašīnas vadīšanai Latvijas laikapstākļi ir vieni no sarežģītākajiem – četri dažādi gadalaiki, kas ietver visu spektru, sākot no liela sala līdz pat tveicei un karstumam, kas pārsniedz +30°C.
Vienlaikus tie ir arī neprognozējami – pavasarī siltu un saulainu laiku negaidot var nomainīt sniegputenis, kas var radīt papildus riskus, īpaši, ja autovadītāji jau paguvuši pāriet uz vasaras riepām. Papildus izaicinājums ir arī ceļu stāvoklis, jo izvairīšanās no bedrēm var novērst uzmanību no ceļa. Būtiska ietekme, protams, ir arī pašu autovadītāju braukšanas paradumiem un kultūrai.
8% autovadītāju vaino laikapstākļus, 22% – ceļus
Ja pērn 15% autovadītāju uzskatīja, ka lielākos riskus uz ceļiem rada laikapstākļi, šogad tā domā vien 8%. Samazinājies arī to autovadītāju skaits, kuri uzskata, ka būtiskākais riska faktors ir ceļu stāvoklis – no 32% pērn līdz 22% šogad. Turpretī, to autovadītāju skaits, kuri uzskata, ka riskus rada pašu braukšanas paradumi un kultūras, ir būtiski pieaudzis – no 40% pērn līdz 55% šogad, tā liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Šo tendenci būs interesanti vērot arī nākamajos gados un es ceru, ka tas nav kāds pēkšņs izņēmums, bet sākums tam, lai mēs patiesi apzinātos, cik liela ir braukšanas kultūras nozīme.
Izvairīšanās no bedrēm prasa uzmanību
Cerams, ka tendence vainot citus nākotnē turpinās samazināties un mēs, runājot par auto vadīšanas prasmēm, kļūsim paškritiskāki. Nenoliedzami, ceļi Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos. Protams, arī ļoti pārredzami augstas kvalitātes ceļi nemēdz garantēt 100% izvairīšanos no negadījumiem. Uz ļoti vienmuļa un pārredzama ceļa reizēm vadītāja koncentrēšanās spējas atslābst, rodas vēlme ielūkoties telefonā u.tml. Tomēr kopumā slikts ceļu stāvoklis braukšanu ietekmē negatīvi – izvairīšanās no bedrēm prasa uzmanību, kas būtu jāvelta ceļa zīmēm un citiem satiksmes dalībniekiem, turklāt, tiek bojāts automašīnas tehniskais stāvoklis, kas ilgtermiņā var radīt jaunus riskus.
Melnākie mēnešiem uz ceļiem – vasarā
Līdzīga situācija ir arī ar laikapstākļiem – lai gan pavasarī līst lietus un negaidot var sākties sniegs, putenis vai pat apledojums, lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir tieši vasarā – augustā, kad viena mēneša laikā negadījumi uz ceļiem paņem pat 20 cilvēku dzīvības. Vasarā ceļi ir sausi, ilgi ir gaišs, tāpēc vadītāji nereti zaudē modrību un kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav lielas braukšanas pieredzes.
Runājot par riskiem uz ceļiem, 4% autovadītāju ir pauduši, ka tos rada automašīnu tehniskais stāvoklis. Zināmā mērā to sekmē arī mūsu infrastruktūras kvalitāte, tomēr šeit jāpiebilst, ka vienlaikus uz apkopi un apskati pie zinoša un uzticama speciālista savu spēkratu regulāri ved vien puse autovadītāju.
Pilnībā atturēties no alkohola lietošanas, kad jāsēžas pie stūres
Gandrīz desmitā daļa autovadītāju uzskata, ka papildus riskus uz ceļiem rada pieļaujamais alkohola līmenis asinīs. Neraugoties uz to, ka šobrīd likums pieļauj nelielu alkohola daudzumu asinīs, es tomēr aicinātu autovadītājus pilnībā atturēties no alkohola lietošanas, kad jāsēžas pie stūres. Noteiktā 0,5 vai 0,2 promiļu robeža, atkarībā no braukšanas pieredzes, patiesībā nav veiksmīgs risinājums, jo cilvēki ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, kāds alkohola daudzums un stiprums atbilst šim slieksnim. Turklāt viens un tas pats alkohola daudzums var ļoti dažādi ietekmēt katru cilvēku – tas atkarīgs no virknes citu faktoru. Lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, Latvijai būtu jāseko Igaunijas piemēram, nosakot 0 promiļu slieksni.
Saliekot kopā visus faktorus: ceļu stāvokli, kas kopā ar mūsu auto apkopes paradumiem, ilgtermiņā negatīvi ietekmē spēkrata tehnisko stāvokli, laikapstākļus, braukšanas paradumus un kultūru, kā arī pieļaujamo alkohola daudzumu asinīs, veidojas augsne ļoti negatīvai statistikai uz ceļiem, ko diemžēl varam redzēt gadu no gada. Ļoti ceru, ka aizvien vairāk autovadītāju ne tikai apzināsies, ka lielākais riska faktors esam mēs paši un mūsu paradumi, bet arī būs gatavi mācīties un strādāt pie tā, lai šos negatīvos paradumus, piemēram, blakus lietas pie stūres, alkohola lietošanu, nepiesprādzēšanos, paviršu attieksmi pret auto apkopi u.tml. mainītu.