Viens ražotājs, viens nosaukums un viens izlaiduma gads – “Volkswagen Tiguan 1” pret “Tiguan 2” (+ foto)

Viens ražotājs, viens nosaukums, viens izlaiduma gads, bet tomēr divi dažādi modeļi. Apskatīsim Volkswagen kompakto krosoveru Tiguan, kurš 2016. gadā no konveijera noripoja vēl pirmajā un nu jau otrajā paaudzē.  Kāds tas ir un kādas ir būtiskākās atšķirības?

Volkswagen Tiguan 1

Tiguan ir viens no veiksmīgākajiem VW modeļiem gan uzticamības, gan pārdošanas ziņā visā pasaulē. Tāpat Eiropas tirgum tas joprojām tika ražots Vācijā, Wolfsburgas autorūpnīcā, kas kliedē šaubas par paviršu montāžas kvalitāti – to var arī manīt automašīnas apdarē, jo izvēlēti kvalitatīvi apdares materiāli un pirmajā brīdī viss šķiet akurāti nostrādāts. Par kvalitāti ilgtermiņā gan varēsim spriest pēc palielāka nobraukuma.

Konkrētais pirmās paaudzes Tiguan modelis ir ražots 2016. gada martā, un ar to ceļā  astoņos mēnešos ir pavadīti apaļi 20 000 km, kuru laikā veikti divi ceļojumi pa tuvējām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Somiju (caur Igauniju). Konkrētais auto ir aprīkots ar 1,4 litru 92 kW TSI dzinēju, manuālo pārnesumkārbu un priekšpiedziņu. Lai arī par nepilniem 23 000 EUR šī skaitījās lētākā versija, tomēr Trend&Fun ekstru aprīkojums ir diezgan bagātīgs – jaunākajos VW modeļos sastopamā klimata kontrole un informācijas/izklaides centrs, parkošanās sensori un asistents, kruīza kontrole, apsildāmi un nolokāmi spoguļi, pašaptumšojošs salona spogulis, lietus sensors, apsildāmie sēdekļi,  ādas multistūre, atvēsināms cimdu nodalījums, “coming home, leaving home” apgaismojums un izgaismots salons pie vadītāja un priekšējā pasažiera kājām, gumijas paklājiņi un ziemas riepas. Riepas gan ir papildu ekstra, taču pat ar tām komplektā iepriekšminētā summa netiek pārsniegta. 

Vadītāja vietā var ātri atrast ērtāko sēdpozīciju pat ļoti gara auguma cilvēki. Stūre regulējama gan augstumā, gan dziļumā, sēdeklis arī dažādās pozīcijās. Šajā versijā auto nav aprīkots ar elektriski regulējamiem sēdekļiem, tādēļ vien ir jāiztiek ar tradicionālo sviru sēdekļa augstuma regulēšanai un skrūvi atzveltnes slīpuma regulēšanai. Ērtāk gan būtu, ja sēdekļa atzveltnes slīpumu arī varētu regulēt ar sviru, kā tas pārsvarā ir japāņu automašīnās, taču pārāk bieži jau to sēdekli neregulējam. Panelis, lai gan radīts jau divtūkstošo gadu vidū un varbūt vairs      neizskatās atbilstoši mūsdienu tendencēm, augstvērtīgo materiālu un aktuālo VW modeļu info/izklaides sistēmas ekrāna un klimata kontroles dēļ izskatās gana svaigs un ļoti funkcionāls – viss nepieciešamais atrodas pa rokai un loģiski izkārtots, kā tas VW automašīnās pieņemts. Kādam tāds var likties arī pārāk konservatīvi garlaicīgs – par dizainu gaumes jautājums, par funkcionalitāti – teicami. Īpaši to var sacīt par centrālā ekrāna saskarni, kas neliek lieki novērsties no ceļa, ja ar to ir nepieciešams operēt. Mehāniskas īsceļu pogas gar ekrāna malām, un lielas pogas vienkāršā izvēlnē, kur lielu daļu var operēt arī ar multistūri un borta datoru spidometrā – kā kuram ērtāk.

Ne mirkli nerodas sajūta, ka esam iekāpuši kaut kā augstākā par Golfu. Te gan jāuzsver, ka Tiguan nav pārāk augsta – apvidus auto raksturīga  sēdpozīcija. Sajūta pie stūres ir gandrīz tāda pati, kā iepriekšminētajā Golfā, tikai iekāpt un izkāpt ir vieglāk.  Automašīnas stūre darbojas ļoti precīzi, ādas ietvarā tā perfekti ieguļ rokās un pogas uz tās ir izvietotas tieši pa īkšķa tvērienam. Vieglā darbība pilsētas režīmā ļauj bez kavēšanās reaģēt un izpildīt manevrus. Arī pie lielākiem ātrumiem stūre ir pietiekoši stingra, saglabājot lielisko precizitāti. Lai arī uz stūres kopā ir 12 slēdži, VW inženieri tos ir izkārtojuši visai loģiski – kreisā puse atbild par info/izklaides sistēmas vadību, savukārt labajā pusē atrodami borta datora kontroles taustiņi. Vienīgi prasītos, ja kruīza kontroli varētu regulēt ar stūri, nevis ar slēdžiem uz virzienrādītāju sviras, jo, neuzmanīgāk operējot, nejauši gadās tos ieslēgt. Tiguan vējstikls ir stāvs un šaurs, kā dēļ nākas nedaudz pastaipīties, krustojumos cenšoties saskatīt luksoforus. Cits variants ir apstāties nedaudz pirms Stop līnijas, lai luksofors tomēr būtu pa skatienam. Tiesa, šāda problēma galvenokārt izpaužas tieši Rīgā – citas pilsētas var lepoties ar ērtāku luksoforu un Stop līniju izkārtojumu.  

Arī automašīnas pasažieri var baudīt teju limuzīna cienīgus plašumus – četratā var nenogurstot pieveikt ļoti tālus ceļojumus, un uz pakaļējā sēdekļa var ērti sasēsties arī trijatā. Aizmugurējais sēdeklis dalās attiecībā 1:2 un abas tā daļas var bīdīt gan uz priekšu/atpakaļ, gan arī to atzveltne regulējas slīpumā. Tiesa, ne tik daudz, lai kaut cik komfortabli varētu iekārtoties guļus pozā. Starp citu, divas reizes ir praktiski pierādījies, ka gulēšanai visai ērti ir priekšējie sēdekļi – atzveltni pret sēdvirsmu var nolocīt teju 180 grādu leņķī un atbīdot tos līdz galam uz aizmuguri, arī kājām būs daudz vietas un tās neķersies pedāļos. Salons ir aprīkots ar dažādām sīklietu novietnēm. Priekšējās durvīs ērti var noglabāt 1,5l ūdens pudeli (ja pacenšas, tad var iespiest arī 2 litrus). Kopumā salonā atrodami 6 glāžu turētāji – divi priekšā starp elkoņu balstu un ātrumu pārslēgu, divi aizmugures elkoņu balstā un divi aizmugurē lejā pie viduskonsoles, atverot speciālu atvilktnīti. Aizmugurējais sols aprīkots arī ar Isofix stiprinājumiem bērnu sēdeklītim. Visai gudri ir izdomāts priekšējo sēdekļu elkoņu balsts, kas vienlaicīgi kalpo par iespaidīgas sīklietu novietnes (kurā mierīgi var ievietot spoguļkameru ar 210mm objektīvu un vēl vairākus  sīkumus) vāku, kuru var regulēt gan augstumā, gan arī izvilkt uz priekšu, kas ļoti noderīgi ilgstoši braucot pa autostrādi. Pilsētas apstākļos gan ērtāk to būs noregulēt zemākajā un īsākajā pozīcijā, citādi būs apgrūtinoši operēt ar zemu novietoto ātrumu pārslēgu.

Tomēr Tiguan ir gadījusies darvas karote līdz šim lieliskajā sniegumā, un tas ir bagāžnieks. Tikai 470 litri, ir gauži maz, ja vēlamies vest pasažierus. Garākos ceļojumos četru cilvēku kompānija būs spiesta savas mantas likt arī salonā, grābekļa kātu nevar ievietot ne šā, ne tā – tikai caur slēpju lūku. Ja labās braukšanas īpašības un komfortablais salons būtu papildināts ar lielāku rūmi bagāžai, Tiguan būtu ideāls auto ģimenei un ceļojumiem. Ikdienas braukšanai gan mazais bagāžnieks netraucē, jo neba katru dienu tas ir jāpiebāž līdz malām.  Citādi bagāžnieks ir izveidots teju kuba formā – riteņu arkas ir paslēptas ar pārsegu, izveidojot nodalījumus trijstūrim, aptieciņai, ugunsdzēšamajam aparātam, atslēgu komplektam un domkratam. Jā, tur atrodas arī domkrats, jo bagāžnieka grīdā ir paslēpts nepilna izmēra rezerves ritenis.

Info un izklaides sistēma sevī ietver AM/FM radio, CD atskaņotāju (lasa mp3), un dažādus AUX mūzikas atskaņošanas variantus – caur USB vai AUX audio ligzdu, kas novietotas pie sīklietu nodalījuma priekšējā paneļa lejasdaļā, vai arī ar Bluetooth savienojumu un SD atmiņas karti. Ikdienā visvairāk tiek izmantots tieši Bluetooth savenojums, USB ligzdu atvēlot tālruņa lādēšanai. Jāsaka, ka audio skanējums astoņos skaļruņos ir teicams. Pavisam pilnvērtīgai skaņai pietrūkst lielāki zemo frekvenču skaļruņi, tomēr par labu skaņas sistēmu liecina tas, ka būtiski var atšķirt dažādas kvalitātes audio ierakstus – visas līdzšinējās pleilistes un ierakstus nācās iegūt augstvērtīgākā kvalitātē, lai tie būtu baudāmi. Radio režīmā staciju sarakstā to vieglākai atpazīšanai uzrādās arī staciju logotipi, kas citu ražotāju modeļos vēl nebija redzēts, taču tagad jau ir visai raksturīgi VW un Škoda modeļos. Sasinhronizējot telefonu ar automašīnas sistēmu, automātiski tiek importēti visi kontakti, zvanu arhīvs un īsziņas, ko var veikli operēt centrālajā ekrānā. Jā, arī rakstīt un nosūtīt īsziņas var, izmantojot auto sistēmu. Apple un iespējams arī Android telefoniem (sīkāk neesmu pētījis) šajā ekrānā var dublēt arī dažādas lietotnes, taču tā kā ikdienā tiek izmantots Windows Phone bāzēts telefons, šo opciju nav nācies izmantot. Šai sistēmai ir paredzēta arī balss vadība, par ko liecina pogas blakus izvēlnei un uz stūres rata, taču šajā auto tā nestrādā, jo nav aktivizēta pie dīlera, un, atklāti sakot, pēc tās nav īsti vajadzības, jo daudz ātrāk visu nepieciešamo var sasniegt, izmantojot slēdžus un skārienjutīgo ekrānu. Ekrānā arī tiek attēlota parkošanās sensoru darbība, taču nu jau vairāk ir pierasts vadīties pēc to skaņas. Salona kustības sensoru atslēgšanas poga ir novietota visai neierastā vietā, automašīnas vidējā statņa lejasdaļā. Lai tos atslēgtu, ir jāpastudē lietošanas rokasgrāmata, jo ar pogas nospiešanu vien nepietiek. Ir jāizslēdz aizdedze, jāatver vadītāja durvis un tad tikai jānospiež poga.

Par braukšanas īpašībām runājot, Tiguan var lepoties ar ļoti klusu salonu – vien dzirdams ritošās daļas radītais troksnis lielākā ātrumā pārvarot šķēršļus (sliedes, bedres u.tml.) vai arī braucot pa skaļāku segumu (piem., A9 šoseja no Kaķeniekiem līdz Mazblīdenei). 1,4 l TSI dzinējs nedaudz ir dzirdams vien tad, ja tas pārsniedz 3 000 apgriezienus minūtē, toties tukšgaitā par ieslēgtu dzinēju norādīs vien tahometra bultiņa. Par auto dinamiskajām īpašībām runājot, bija bažas, ka manuālā pārnesumkārba sagādās neērtības uzsākt braukt pilsētas satiksmē, jo līdzšinējā pieredzē vairākos VW modeļos nācās saskarties ar ļoti īsu pirmo pārnesumu, kas nozīmē biežu pārnesumu pārslēgšanu. Taču šeit bez bažu ar pirmo ātrumu iespējams ļoti strauji paātrināties līdz 65-70 km/h, tahometra bultiņai sasniedzot sarkano atzīmi pie 5 000 apgriezieniem minūtē. Ātrumkārba ir elastīga un strādā plašā diapazonā, taču ir jāpiedomā pie pārnesuma izvēles, ja attiecīgajā brīdī ir nepieciešams vairāk jaudas. Lai arī dzinējs uz konkurentu fona attīsta salīdzinoši nedaudzus – 122 ZS, pat līdz malām piekrautu auto (pasažieri + mantas), nav bijis tā, ka pietrūktu jaudas un rastos stress apdzenot. (Starp citu, šis nav pats vājākais Tiguan motoru klāstā –  2 litru dīzelim ir arī 115 Zs versija.) Tīmeklī atrodamas vairākas lietotāju atsauksmes, kurās teikts, ka 1,4l  dzinējam garšo eļļa un tā regulāri jāpapildina, lai izvairītos no lielām problēmām.  Jāsaka, ka pēc veiktiem 20 000 km eļļas līmenis nav mainījies. Tā jāmaina reizi gadā vai pēc 30 000 km.  Jautra opcija ir parkošanās asistents, kas iestūrē automašīnu stāvvietā, taču ikdienā to nākas maz izmantot, jo ātrāk to izdarīt ir pašam.

Savu spēku dzinējs īpaši parāda virs 3 000 apgriezieniem minūtē. Straujāk uzsākot braukt, saķeres kontrole pieļauj arī riteņu izspolēšanu. Tā arī visus braukšanas priekus nenogriezīs kā ar nazi – nelielas sānslīdes un riteņu izspolēšana tiks pieļauta, taču, pārāk aizraujoties, auto piespiedīs vadītāju atgriezties pie mierīgāka braukšanas stila. Lai pilnvērtīgāk baudītu ziemas priekus trasē, saķeres kontrole ir izslēdzama pavisam. ABS automašīnai ir visai jutīgs – tas uz brīdi izmaina bremžu sistēmas darbību, pat ja ar riteni ir trāpīts ne pārāk lielā bedrē.

Degvielas patēriņš gan ļoti ir atkarīgs no autovadītāja kājas smaguma un izvēlētā ātruma. Uz šosejas turas robežās no 6,1 l/100 km pie 95-100 km/h, līdz 6,9 l/100 km pie 120-125 km/h. Savukārt pilsētā prātīgi braucot, taču pielāgojoties satiksmes plūsmai var iekļauties pat 6,4 – 6,9 l/100 km  robežās. Tomēr straujāka braukšana visai drīz atsaucas uz degvielas patēriņu. Ja visos krustojumos ir vēlme uzsākt pirmajam un apsteigt visus priekšā braucošos, patēriņš pieaug diapazonā no 8,5 – 10l/100 km, sastrēgumos līdz 11,5 litriem. Mērot pēc pilnas bākas metodes, vidējais patēriņš atbilst borta datorā norādītajam – 6,7 l/100 km,  60% nobraucot pilsētas apstākļos, 30% pa Somijas pauguraino autostrādi uz 140 km/h, un 10% pa šosejām uz mazākiem ceļiem ar 80 km/h. Atkārtojot mērījumus vēlreiz (salīdzinoši plakanajā Igaunijas un Latvijas teritorijā), vidējais patēriņš sanāca nepilni 6,8 l/100 km, 70% braucot pa pilsētu. Ar vienu bāku degvielas (58l) iespējams nobraukt apmēram 865 km.

Atverot motortelpas vāku, paveras milzīgi plašumi, kas ļauj ērti tikt klāt teju visiem mezgliem. Iespējams, pie lielāka tilpuma dzinēja aina būtu citādāka. Šķiet ka Tiguan ir pirmais auto, ar kuru nākas sastapties, kam spuldzīšu nomaiņai netraucē pilnīgi nekas. (Nu labi – vēl ir Volvo, kura veiklo risinājumu nadzīgi izmanto zagļi.) Šeit nav akrobātiskā manierē jābāž roka tumšos dziļumos – atliek vien izvilkt speciālas atvilktnītes no lukturiem un spuldzītes nomainīt. Tiesa, vēl neviena spuldzīte nav izdegusi. Līdzīgi arī aizmugurē – viss ērti un vienkārši pieejams, tik jānoņem vāki bagāžnieka apšuvumā.

Lai arī Tiguan nav bezceļu auto, tā paaugstinātais klīrenss ļauj būt daudz veiklākam arī nosacīta bezceļa apstākļos. Līdz šim grūtības nav sagādājuši ne smilšu ceļi, ne pļavas, nedz arī dubļaini meža ceļi un dziļāka peļķes, kur būtu jāpārdomā vairākas reizes, pirms doties ar zemāku auto. Tiesa gan, pēc Tiguan pārkāpjot zemākā automobilī, noteikti jāatceras, ka uz apmalēm stāvvietās var arī uzsēsties. Auto izrāda teicamu stabilitāti uz grants ceļiem. Ja ne strauji līkumi un ātruma ierobežojums, Tiguan viegli pieļauj 90 km/h un pat ātrāk.

Kopsavilkums

Atklāti sakot, līdz pirmajai reālajai saskarsmei ar Tiguan, daudz lielāka interese bija par tā konkurentiem no Japānas un Dienvidkorejas, gan to atraktīvāka izskata dēļ, gan labākas cenas un aprīkojuma dēļ. Iespējams tas tā būtu palicis, ja vien VW Tiguan paaudžu maiņas dēļ nenāktu klajā ar vērā ņemamu piedāvājumu. Jāpiemin teiciens par vīra vērtēšanu pēc cepures – lai arī Tiguan izskatās un ir konservatīvāks par saviem konkurentiem, tas visu tam uzticēto tiešām teju izcili. Runā, ka ir arī ļoti izturīgs un bērnu slimības jau sen kā novērstas. Ja vien tas bagāžnieks būtu lielāks..    

Volkswagen Tiguan 2

Stūraināks, asākas šķautnes un līnijas, uzpūties, bet tomēr Tiguan. Lai gan ar pirmo modeli līdzība nav nekāda, tomēr pēc sajūtām var pateikt jā – tas ir Tiguan.  Jāatzīst, ka, pirmo reizi to ieraugot, ir jāpierod pie VW aktuālās dizaina valodas. Patīk vai nepatīk ir katra paša gaumē, bet kopumā auto izskatās moderns. Lai gan starp R-line un vienkāršāku versiju atšķirība tomēr ir diezgan jūtama. Kamēr Tiguan R-line izskatās dārgs un ekskluzīvs, kas pat varētu nocelt potenciālos premium krosoveru pircējus, vienkāršākā komplektācijā tas ne vien ir, bet arī izskatās kā citas cenu kategorijas auto. Cik daudz tomēr dod gan vizuāli uzlabojumi, gan bagātīgs papildaprīkojums. 

Droši vien nav īsti korekti salīdzināt Trend  & Fun versiju ar R-Line, taču tā šajā reizē ir sanācis – jaunais Tiguan testa auto ir sagādāts tieši dārgākajā komplektācijā. Šoreiz pat nevērsīšu uzmanību aprīkojumam, kur bija pieejams ne vien viss tas pats, kas testētajā pirmās paaudzes modelī, bet arī milzīgs panorāmas jumts, triju zonu klimata kontrole ar atsevišķu regulēšanu aizmugurē, iebūvēta navigācija, head up displejs, autonomā kruīza kontrole, melns griestu tapsējums, digitāls mērinstrumentu panelis – būtībā viss, ko VW ar piedāvāt.  Tomēr no ekstrām īpaši jāuzteic LED lukturi, kuru atzīmēšana papildaprīkojuma sarakstā noteikti būtu jāapsver. Tie ir eksterjera galvenā rozīnīte, kas uz auto liek atskatīties arī nejaušiem garāmgājējiem. Izvēloties vienkāršākas lampas, auto rada necilāku iespaidu.  Protams, varens ir arī digitālais mērinstrumentu bloks jeb liels ekrāns aiz stūres rata, kur daudz dažādos veidos var izvēlēties kādu un kā attēlot informāciju.

Pēc tam, kad R-line versija apbrīnota no ārpuses, Tiguan salons nerada nekādus lielos pārsteigumus (ja neskaita tos digitālos mērinstrumentus).  Šeit arī saprotama VW filosofija – kādēļ gan mainīt to, kas jau ir teicami izdevies iepriekšējā modelī. Un tā arī ir! Iekāpjot jaunajā Tiguan, ir sajūta, kā iekāpjot labi ievalkātā uzvalkā, kas lieliski izskatās un pilda savas funkcijas.  Jā – arī jaunā Tiguan interjeru var droši salīdzināt ar tik klasisku un konservatīvu apģērbu, kā uzvalks. Slēdži izvietoti tradicionāli “folksvāgeniski” – uzreiz ir skaidrs, kur, ko un ar ko ieslēgt. Vienīgi savu jaunatklājēja garu var mēģināt piepildīt apgūstot multimediju sistēmas iestatījumus. Visādi citādi, pārsēžoties no pirmās paaudzes otrajā, uzreiz ir skaidrs – tas ir Tiguan! Nedaudz citāds, bet Tiguan. Priekšējais panelis ir nedaudz zemāks, kas atgādina aktuālo Golf. Zemāk novietots arī multimediju/informācijas centrs, kļūstot nedaudz ergonomiskāk operējams, jo atrodas tuvāk stūrei. Taču uzreiz rodas jautājums, kā būs ar navigāciju? – viss mierīgi! Skatiens nebūs jānovērš, jo tā tiek dublēta gan mērinstrumentu panelī, gan head up displejā.

Tiguan aprīkots arī ar aktuālajiem modeļiem raksturīgo multistūri. Tāpēc, ka jauna, gribējās lietot vārdu – uzlabotā multistūre. Bet jāsaka, ka vecajā modelī īkšķi jutās pateicīgāki spaidīt pogas nekā jaunajā. Dīvains arī to izvietojums.  Ja iepriekšējā versijā vienā pusē bija slēdži borta datora regulēšanai, bet otrā multimediju sistēmai, tad te tas ir pārāk savārstīts, radot apjukumu.  Tomēr gods, kas gods – VW inženieri beidzot aizvākuši kruīza kontroles slēdžus no virzienrādītāja. Pārsteidzoša funkcija atklājās braucot atpakaļgaitā – sastopot sensoru zonā šķērsli Tiguan pats apstājās. Nonācām pie secinājuma, ka tas paredzēts, lai novērstu nelaimes gadījumus, kad, domājot braukt uz priekšu, autovadītājs nejauši ieliek atpakaļgaitā un spiež gāzi grīdā.

Salona plašumu, vadītāja un pasažieru ērtības, kurām nav kur piesieties, jaunajā Tiguan ir saglabātas no iepriekšējā. Tas pat ir platāks un aprīkots ar vairāk sīklietu novietnēm – lielas kabatas durvīs, vairāki nodalījumi priekšējā panelī un zem priekšējiem sēdekļiem. Nodalījums starp priekšējiem sēdekļiem gan palicis mazāks, un spoguļkamera ar 210 mm objektīvu gan vairs nav tur ieliekama.

Īstu revolūciju ir piedzīvojis bagāžnieks, kas no 470 l tilpuma izaudzis līdz pat 615 litriem!! Tas kļuvis dziļāks un mazliet platāks. Tiesa, daļa tilpuma iegūta, to vairs neveidojot kā četrstūrainu kasti, bet atklājot aizmugurējo riteņu arkas.

Testa modelis aprīkots ar 2,0 TDI 190 Zs dzinēju, 4motion piedziņu un DSG pārnesumkārbu. Šāda kombinācija uzvedās nosvērti – drīzāk komfortabli, nevis sportiski. Lai gan stūre joprojām ir Golfiski precīza, gāzes pedāļa rekcija sportiskai braukšanai varētu būt nedaudz asāka. Bet jaudas apdzīšanai netrūks. Arī šim Tiguan raksturīga šaura, augsta logu līnija, kas galvenokārt apgrūtina pārredzamību uz aizmuguri, bet ar spoguļu un palīgsistēmu palīdzību viss ir lieliski kontrolējams. Degvielas patēriņš pilsētas režīmā bija 6-6,4 l/100 km. 

Kopsavilkums

Īsajā testa laikā ar jauno Tiguan vien sasveicinājos, ne iepazinos. Tomēr tas nav svešinieks un turpina Tiguan vislabākās tradīcijas modernā ietvarā. Un tā kā pirmajam Tiguan ir ļoti daudz stiprās puses, sagaidu, ka arī jaunais modelis būs izdevies. Arī cenu un aprīkojuma politika aptver plašu auditoriju ar stipri dažādām gaumēm – starp vienkāršāko un bagātīgāko versiju ir 20 000 EUR starpība. Lētajās versijās price/performance ziņā gan nevar konkurēt ar sāncenšiem no Austrumiem, taču dārgākajās versijās būs kā dadzis acīs premium ražotājiem.