Atsauksmes par ceturtās paaudzes “Ford Mondeo”

Salīdzinot ar trešās paaudzes modeli, jaunākā “Mondeo” garums vēl pieaudzis, gan par nieka 3 cm. Toties samazinājies augstums, un tas kopā ar dažādām mūsdienīgām viltībām spoileru un zemgrīdas elementu izveidē devis vēl nesen par fantastisku uzskatītu aerodinamiskās pretestības koeficientu – 0,27 (tūlīt gan jāsaka – līdzīgu, pat vēl par mata tiesu
labāku spējuši arī visi tuvākie konkurenti).

Dzinējs

Dzinēju spektrs – 1,5 l TDCi (no 2015. gada 2. ceturkšņa) vai 2,0 l TDCi dzinēji. Tie visi aprīkoti ar jaunākajām sistēmām, kas uzlabo jaudu, griezes momentu un degvielas ekonomiju, vienlaikus radot mazāk izmešu. 2,0 l TDCi dzinējs pieejams trīs jaudas versijās. Iespaidīgākā ir 210 ZS versija ar dubultu turbokompresoru (no 2015. gada 2. ceturkšņa). Trīs benzīna EcoBoost dzinēja versijas, visas ar turbokompresoru. Ja gribat, varat izvēlēties revolucionāro un vairākkārt dažādos konkursos godalgoto 1,0 l EcoBoost dzinēju ar 125 ZS – tādu pašu jaudu kā parastam 1,6 l dzinējam, bet degvielas patēriņu  par 25% mazāku. 1,5 l EcoBoost ar 160 ZS jaudu patērē 5,9 litrus degvielas uz 100 km. 2,0 l EcoBoost izceļas ar iespaidīgu 240 ZS jaudu, piedevām, strauji uzņemot ātrumu, īpaši pielāgots skaņas pastiprinātājs salonā rada spēcīgu, sportisku dzinēja skanējumu.

Piekares – priekšējā bez būtiskām izmaiņām, tikai stūres pastiprinātājs nu pilnībā elektrisks un datorizēts, aizmugurējā piekare kļuvusi sarežģītāka, daudzsviru. Visi Eiropas auto eksperti vienbalsīgi apgalvo: gaitas īpašības kļuvušas komfortablākas, rāmākas nekā priekštecim, kas tika uzskatīts par asāko, sportiskāko segmentā.

TEHNISKIE DATI

Izmēri

Garums: 487 cm

Platums: 185 cm

Pašmasa: 1495 kg

Riteņu bāze: 285 cm

Bagāžnieka tilpums: 429 litri

Cena no 26 000 EUR

Interesanti

Jaunajā “Mondeo” ir daudz mūsdienīgu digitālu komforta elementu. Minēsim tikai vienu, kam līdzīgu konkurenti nepiedāvā. Vadot auto, šķaudīšanas lēkmes var būt uzjautrinošas pasažieriem, taču radīt diskomfortu autovadītājam. Klimata pārmaiņu un piesārņojuma dēļ arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijām, un šķaudīšana, braucot ar ātrumu 95 km/h, var izraisīt aklo braukšanu līdz pat 20 metriem. Tādēļ jaunā gaisa filtrēšanas sistēma bloķē līdz 99% putekšņu, gandrīz visu slāpekļa dioksīdu, kas ir galvenais astmas izraisītājs, un gāzveida piesārņojumu, kā arī dažādas smakas.

Pārnesumkārba

Piedāvājumā ir divas sešpakāpju manuālās pārnesumkārbas. Viena ir vieglāka un piemērota 1,0 l un 1,5 l EcoBoost dzinējiem un 1,6 l dīzeļdzinējiem. Otra ir piemērota augstākam griezes momentam un 2,0 l TDCi dzinējiem. Pieejamas arī divas automātiskās pārnesumkārbas. Sešpakāpju automāts piemērots augstākam griezes momentam un tiek piedāvāts ar 1,5 l un 2,0 l EcoBoost dzinējiem. Ford PowerShift pārnesumkārba ir piemērota 2,0 l TDCi dzinējiem un apvieno automātiskās pārnesumkārbas komfortu ar manuālās vadības iespēju, nodrošinot ātru pārnesumu maiņu, kad vien tas nepieciešams.

LATVIJAS GADA AUTO 2015 ŽŪRIJAS VIEDOKLIS

Atis Jansons: Simts pret vienu

Savus ieradumus liela daļa no mums krasi nemainīja pat krīzes ietekmē, un kārotākais pārvietošanās līdzeklis joprojām būs auto. Es, piemēram, ar autobusu braukt neprotu. Pēdējo reizi to, apstākļu spiests, darīju iepriekšējā gadu tūkstotī, un vēl tagad atceros, cik draņķīgi jutos, kad cerētās Bolderājas vietā  nonācu Imantā. Gribu auto. Bet ienākumi nesteidz augt. Pat otrādi. Un degviela lētāka nekļūst. Ko darīt?  Jāmācās taupīt. Sākot ar auto izvēli, tad katrā kilometrā. Simts “par” – lielajiem “Simts” varbūt ir pārspīlējums. Taču argumentu par labu lielam un smagam auto tiešām ir daudz. Pirmkārt – objektīvi, tehniski, fizikā bāzēti, ko neuzvarēs ne laiks, ne superdatorizēti konstruktori. Smagiem auto piemīt liela inerce brauciena virzienā. Pateicoties smagākai virsbūvei, milžu neatsperotā masa ir relatīvi ļoti maza. Tādēļ to gaita jau sen ir bijusi un vienmēr būs plūstošāka, līdzenāka, komfortablāka utt. Fantastiska. Pat bez mūsdienu gāzes amortizatoriem un superriepām. Staļina ZIS, ko man laimējās pastūrēt, pirms bruņumašīna nonāca Rīgas motormuzejā, pa nebūt ne līdzeno Ropažu (toreiz Gagarina) ielu ripoja kā pa galdu. Jo svēra sešas tonnas. Es šodien lieliski sadzīvoju gan ar Ford “Fiestu”, gan Nissan “Qashqai”, taču neviens no šiem modernajiem mazuļiem un kompaktniekiem nekad neripos, nežūžos, nelidos pa ātrgaitas maģistrāli tā, kā to dara pusotras reizes smagākā 1996. gada Opel “Omega”. Brauciens smagā un lielā auto ir bauda. Pat necentieties to noliegt. Otrkārt – estētiski. Lieliauto ir skaistāki. Garu auto dizaineram daudz vieglāk veidot dinamisku, lepnu, greznu, krāšņu.

Samazinoties gabarītiem, līniju skaistuma vietā priekšplānā, grozi kā gribi, izlien racionālais. Kuras ir ietilpīgākās stereometrijas figūras? Kubs un lode. Tā nu mazauto mākslinieki mokās, mēģinādami vienkāršo, praktisko, bet pieticīgo padarīt interesantu un valdzinošu… Žēl.

Treškārt – un diemžēl galvenokārt. Liels un prestižas firmas auto ir vizītkarte. Panākumu apliecība. Pašapziņas stute. Gandrīz vai vienīgais veids, kā publiski demonstrēt savu bankas kontu (pagrīdes koferīti?) vai – gluži pretēji – noslēpt tuvos bankrota draudus, kā censties iebāzt vielīdzības zīmi starp vārdiem “bagāts” un “cienījams”. Apšaubāmi? Protams. Taču izplatīti un noturīgi. Pasaulē un Latvijā. Latvijā diemžēl vairāk.

Parīzes centrā sirms kungs ar īstu “Rolex” uz rokas vienā mierā kāpj ārā no Opel “Korsa”. Rīgā brīžiem šķiet, ka parādīties “Sky” lielveikala stāvvietā pat ar Volvo, VW “Passat” vai Škoda “Superb” limuzīnu nav gluži pieklājīgi. Tie jāatstāj kaut kur attālu. Parādei vajag ko lielāku. Un tad noparkot pie pašām durvīm gar dzelteno svītru. Stulbi? Protams. Taču tieši ar šo stulbumu spiesti rēķināties un rēķinās daudzi, kas grib piedalīties pašmāju kapitālisma tapšanā. Pārējie “par” ir racionālāki nekā trešais.

Daudzi no tiem ir gandrīz objektīvi, tomēr diezgan viegli atspēkojami. Liels auto esot universāls, jo tajā varot iebāzt gan nejaušus ceļabiedrus, gan lēveni bagāžas. Ir, protams. Taču cik bieži tie nejaušie tiek limuzīnā laisti? Un vai lielie bagāžnieki tiek aizpildīti biežāk nekā divreiz gadā? Liels auto esot drošāks avārijās. Piekrītu. Konstrukcijas stiprākas, deformācijas zonas lielākas. Taču mūsdienu mazauto jau sen vairs nav plāna bleķu kaste, kas sadursmē izšķīst. Testos arī mazie saņem četras un pat piecas drošības zvaigznes. Līdzīgi varam turpināt vēl ilgi. Vai vajag?

Liels auto tiešām ir ļoti labs. Pieprasīts. Tādēļ pat firmas, kas savā attīstībā uz kādu brīdi no lieliem auto atteikušās, pie tiem atgriežas. Ford “Mondeo” pirmā paaudze bija īsta vidējā klase (garums mazāks par 4,5 m), piektā jau ir tikpat liela kā 90. gados norakstītais “Scorpio”. Opel “Insignia pāraugusi “Omegu”. Vidēji vairs nav ne VW “Passat”, ne Škoda “Octavia”. Tie ir lieli, izcili komfortabli auto, kuri tieši tādēļ uzvar visdažādākajos konkursos. Arī mūsējā.

Oskars Irbītis: Auto, kuru gribu sev

Nu, re! No konkursa “Gada auto” pretendentiem atradās arī kaut kas man – Ford “Mondeo”. Pietiekami liels auto, kas pilnībā apmierina manas komforta prasības. Skatos uz šo auto un domāju: kas man visā tajā liekas tik ļoti pazīstams? Padomāju un sapratu – vai tik nav manā priekšā 1986. gada “Gada auto” titula starptautiskā mērogā īpašnieka Ford “Scorpio” reinkarnācija.

Virsbūves formā šādas tādas līdzības ir ļoti saskatāmas. Es savā jaunībā deviņdesmito gadu vidū braucu ar Ford “Scorpio”, tāpēc kļuvu jo ieinteresētāks par jauno Ford ražojumu. Laiks sēsties iekšā. Klasiskas vērtības. Visi pulksteņi ir savās vietās, viss ir viegli uztverams – rokas pašas atrod vajadzīgos kloķus un pogas. Multimediju sistēma ir vienkārši lietojama un saprotama, nav jāmeklē pamācība. Programmatūra strādā veikli, bez ķeršanās (atšķirībā no dažiem citiem konkursā pieteiktajiem auto).

Auto pat pirmajā reizē ir vadāms intuitīvi, nemeklējot, ar kuru pogu ko ieslēdz. Tiešām ir sajūta, ka kādreiz jau esmu ar šo auto braucis, viss ir jauns un moderns, bet patīkamās sajūtas ir palikušas. Runājot par dzinēju, jāsaka, ka auto uz priekšu raujas pietiekami sparīgi. Braukt ir patīkami dažādos režīmos. No piedāvātā diezgan plašā dzinēju klāsta mani visvairāk vilina divas iespējamās komplektācijas – jaudīgais 2,0 litru TDCi dīzeļdzinējs ar dubulto turbīnu, 210 ZS jaudu un 450 Nm griezes momentu vai hibrīds ar 2,0 litru benzīna dzinēju un elektrodzinēju.

Braukšanas komforts kā jau lielam auto – līgans un laidens, bez pārsteigumiem. Balstiekārta viegli tiek galā ar ceļa nelīdzenumiem un nodrošina komfortu un stabilitāti, arī strauji manevrējot. Tā kā mana profesija saistīta ar drošības aspektu analīzi uz ceļa un automobilī (tiesu eksperts autotransporta nozarē), mani pastiprināti interesē tieši auto drošības jautājumi. Arī šeit Ford ir parūpējies par ko interesantu – gājēju drošības sistēma. Automobilī iestrādātā sensoru un kameru sistēma ir veidota tā, lai atpazītu gājēju siluetus, un, ja vadītājs noguļ, tad pats auto automātiski sāk bremzēt. Auto drošības sistēmā ietilpst reaģēšana ne tikai uz gājējiem, bet arī cita veida šķēršļiem, auto atpazīst ceļazīmes, ietur distanci, seko kustības joslu apzīmējumiem – pilns komplekts.

Palasot tehnisko informāciju par jauno Ford “Mondeo”, priecē jauno materiālu klāsts, kas izmantoti auto virsbūves būvniecībā. Auto, pateicoties jaunajiem materiāliem, ir viegls un izturīgs, bet vienlaikus potenciālā negadījuma gadījumā deformācijas notiek kontrolēti, absorbējot trieciena enerģiju un pasargājot salona telpu.

Arī cenu lapa patīkami pārsteidza – auto ar kaudzi tehnoloģiju, lielām ērtībām un labu dzinēju ir sasniedzamības līmenī, ko var atļauties.Rezumējums: auto patika un tik tiešām ieinteresēja. Šo lieku kategorijā “Auto, kuru gribu sev” un izvizu favorītu kategorijā.

Jānis Grīnhofs: Neprovocē uz sportošanu

Ford “Mondeo” – “Latvijas Gada auto”. Jāatzīst – uznāciens bija visai spožs. Pirmām kārtām jāatzīmē veiksmīgais dizains. Kaut arī šis tas ir jau pazīstams, kopā viss izskatās labi. Te nav tikai lukturu nomaiņa vecajam modelim, tas ir pavisam cits auto. “Mondeo”, kā jau ierasts, ir gana plašs un ērts. Pieci braucēji var droši doties garākā ceļā. Visiem braucējiem ir ērtas sēdvietas, bet priekšā sēdekļi ir īpaši ērti. Bagāžnieks ir ļoti liels. Salons ir tik ērts, ka tā vien prasās aizšaut ar auto kādā tālākā izbraucienā. Tomēr nekādus pārsteigumus tas nepiedāvā. Viss ir parocīgi, viegli lietojams un pārskatāms. Vienīgi trūkst izgaismotas konkrētās pārnesuma pozīcijas. Pārnesuma pozīcija ir izgaismota mērinstrumentu panelī, taču tas ir ļoti nepārskatāmi. Panelis nav pārsātināts ar slēdžiem. Tas piedod salona dizainam nosvērtību.

Izmantoto materiālu kvalitāte atzīstama, taču apdarē mazliet pietrūkst glances. Tā joprojām nav Ford raksturīgākā īpašība. Firma spiež uz vadāmību, to pierāda arī jaunais “Mondeo”. Auto lieliski jūtas grunts, asfalta un bruģētos ceļos. “Mondeo” dīzelis ir pietiekami jaudīgs un ar labu griezes momentu, transporta plūsmā var justies diezgan pārliecinoši. Gana jaudīgs, taču pie lieliem apgriezieniem dzinējs kļūst paskaļš. Auto uz ceļa nodrošina lielisku stabilitāti, tas neprovocē uz sportošanu pa koplietošanas ceļiem, bet piedāvā ātru un drošu braucienu.

Ford Mondeo ir Latvijas Gada auto 2015