“Dacia Duster” apskats – “Latvijas Apvidus auto 2015”

Budžeta klases apvidus automobilis Dacia “Duster” parādījās 2010. gadā, un kopš tā laika rumāņu uzņēmumā saražots vairāk nekā pusmiljons šā modeļa auto. Konkursā “Latvijas Gada auto 2015” piedalījās otrās paaudzes “Duster”. Faktiski tā ir modernizācija, kas atsvaidzinājusi auto izskatu.

Nav noslēpums, ka mūsdienās tik populārie krosoveri vairāk specializējušies šosejas braukšanā un labākajā gadījumā spēj pieveikt vieglu bezceļu. Lai gan Dacia “Duster” formāli arī ir krosovers, būtībā tas ir kārtīgs bezceļnieks. Tādēļ tikai likumsakarīgi, ka konkursa žūrija šim automobilim piešķīra uzvaru nominācijā “Latvijas Apvidus auto 2015”.

TEHNISKIE DATI:

• Garums: 432 cm
• Platums: 182 cm
• Pašmasa: 1325 kg
• Riteņi (min): 215/65 R16

Dizains

Automobiļa konstrukci- ja palikusi bez būtiskām izmaiņām. Tas joprojām ir īsts apvidus auto, kura trumpji ir vienkāršība un pieejama cena. Modernizēto “Duster” var viegli atpazīt pēc izmainītā priekšdaļas noformējuma. Radiatora reste un jaunie daudzsekciju lukturi mašīnai piešķir mūsdienīgāku izskatu. Arī aizmugures lukturi ir mazliet atsvaidzināti. Eksterjerā citu izmaiņu nav. Savukārt interjers uzlabots jūtamāk, tas veidots jaunākās paaudzes Dacia modeļu stilā un bagātākajās komplektācijās izskatās pat visai solīdi. Ražotājs uzsver, ka ievērojami samazināts trokšņu līmenis salonā.

Kopumā jāteic, ka Dacia “Duster” izskatās pēc tipiska mūsdienu krosovera, turklāt savā robustumā ir pat pievilcīgs. Neraugoties uz viegli atpazīstamajām detaļām, kas aizgūtas no citiem šīs markas modeļiem, tas atstāj kārtīgiem bezceļiem paredzēta auto iespaidu. Galvenais nopelns tajā ir izteiksmīgi izspīlētajām riteņu arkām.

Salons

Ietilpības un praktiskuma ziņā Dacia modeļi vienmēr varējuši būt piemērs, un “Duster” nav izņēmums. Salonā ir tāds pats plašums kā “Logan” vai “Sandero”, vienīgi augstāka sēdēšana atgādina, ka atrodies apvidniekā. Arī bagāžas nodalījums ir gana plašs un viegli transformējams, un zem tā grīdas atrodams pilnizmēra rezerves ritenis, kas mūsu apstākļos ir labāk par tievo ritenīti vai riepu remonta komplektiņu.

Dzinējs

Automobilim pieeja- mi divi benzīna dzi- nēji: 1,6 litru (105 ZS) un 1,2 litru turbomotors (125 ZS), kā arī 1,5 litru turbodīzelis ar 90 vai 110 zirgspēku jaudu. Pilnpiedziņas sistēma aizgūta no Renault Nissan alianses japāņu atzara – tāda pati tiek izmantota, piemēram, Nissan “Qashqai” un citos modeļos. Normālos braukšanas apstākļos vilkme tiek pievadīta tikai priekšējiem riteņiem, bet, tiklīdz kāds no riteņiem izbuksē, elektronika pieslēdz arī aizmugures tiltu. Ar vadības slēdzi transmisijai var pārslēgt trīs darbības režīmus: priekšpiedziņas, automātisko un bloķējošo, kurā griezes moments starp abiem tiltiem tiek sadalīts uz pusēm. Apvidus braukšanai par labu nāk arī priekšējā un aizmugures bampera mazās pārkares, kā arī gludā ar aizsargiem nosegtā apakša. Līdz ar to, pat šļūcot uz vēdera, “Duster” ilgi saglabā pārvietošanās spēju un tiek cauri sveikā bez nolauztām plastmasas detaļām un salocītiem bleķiem.

Cena

Par “Duster” panākumu gal- veno iemeslu tiek uzskatīta cena, kas šādas koncepcijas automobilim ir tiešām pievilcīga – sākot no 11 310 eiro. Par šo naudu gan pieejama pati vienkāršākā versija ar priekšējo riteņu piedziņu, bet pilnpiedziņa nopērkama par 13 683 eiro.

Oskars Irbītis: “Bez pretenzijām uz šiku, bet…”

Apvidus auto raksturo ne tikai klīrensa augstums, bet arī priekšas un aizmugures pārkares, transmisijas veids un veiktspēja kombinācijā ar dzinēju. Visi šie automobiļi testu laikā tika iedzīti Ādažu poligona smilšu čupās, un tika pārbaudītas to spējas. Rezultāti ir interesanti. Tālāk teiktais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis, bet tomēr. Sākšu ar pozitīvajiem iespaidiem. Pirmais auto, pie kura stūres es piesēdos, bija Dacia “Duster”. Es neko īpašu no šī auto negaidīju, tāpēc biju patīkami pārsteigts. Auto uz ceļa turas labi un arī smilšu kāpās rāpjas nu dikti sparīgi, neraugoties uz pildījumu ar pieciem večiem, pat neieslēdzot diferenciāļu bloķētājus. Auto galīgi nav peļams – tāds kārtīgs ikdienas darba lops, bez pretenzijām uz baigo šiku un cēlu apdari. Vienkāršība ir šī auto stiprā puse. Auto cena arī ir atbilstoša materiāliem un izcila – auto veiktspējai. Auto dzinējs ļoti veiksmīgi salāgots ar pārnesumu kārbu un izcili strādā tieši bezceļa apstākļos – par auto būs iepriecināts jebkurš, kam bieži jānobrauc no asfaltētajiem ceļiem (mednieki, makšķernieki un citi meža rūķi), bet ar nosacījumu, ka cilvēkus nesatrauc šika trūkums. Toties Dacia “Duster” klīrenss ir 210 mm!

Uldis Rolis: “Īstā bezceļā šis uzvarētu”

Pati vienkāršākā mašīna uzvedas adekvāti un īstā bezceļā izpogātu trīs citus apvidus preten dentus, jo tās svars ir optimāls un motoru menedžments, sajūgts kopā ar transmisiju, vēl spēj izpildīt nedaudz ar pieredzi apveltīta vadītāja prasības. Ādažu smiltīs par 98%. Īsts instruments mežsargam, lauciniekiem darbam utt.

Kad laižam pa gludu asfaltbetona segumu virs 100, pabraukt var, tomēr auto vadāmība vairs nav ne tuvu optimāla, bet nav, teiksim, opītis uz ceļa visu laiku jāuzmana, Dacīte neļaus iemigt. Īsti nesaprotu, kāpēc salons aizvien veidots tā, lai gribētu reizē arī braukt uz teātri (iepriekšējā versija bija uzkrītošāka). Balsoju par šo auto, jo redzu vienkāršu darba zirgu!

Jānis Rapa: “Noteikti atbilst Latvijas apstākļiem”

Auto, kas man lika padomāt par stereotipiem. Nenoliegšu, arī es līdz šim uz rumāņu autobūves piedāvātajiem modeļiem skatījos ar zināmu skepsi. “Duster” mani reāli pārsteidza. Turklāt ne uzreiz. Pirmajā testu piegājienā, braucot pa šoseju, automašīna ne ar ko neizcēlās. Vienkārša gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Bet brauciens pa smiltīm Ādažu poligonā sniedza jau pavisam citus iespaidus. Auto ar savām īsajām pārkarēm smilšu kāpās bija ļoti labs. Turklāt izvēlētie braukšanas apstākļi bija tādi, kuros ikdienā varbūt varētu nonākt viens “Duster” no tūkstoša. Ar šo auto var droši braukt nost no asfalta un doties darbos vai piedzīvojumos, domāju, auto neliks vilties. Automašīnas salons ir pietiekami ērts, vadības panelis vienkāršs, viss labi pārskatāms un sasniedzams. Auto labi klausa stūrei, ātrumi slēdzas precīzi. Skaņas izolāciju varētu vēlēties labāku. Manuprāt, “Duster” nevajag aprīkot ar ādas salonu un multimediju centru, jo šīs mašīnas stiprā puse ir tieši vienkāršība. Man pat gribētos šo auto ierindot komercautomašīnu segmentā.

Vienkāršība, ražotāja piedāvātā piecu gadu garantija, pilnpiedziņa par saprātīgu cenu liek lūkoties uz Dacia “Duster” kā uz vienkāršu DARBA AUTO. Varbūt jādomā arī par šādu nomināciju nākotnē. Auto noteikti atbilst Latvijas apstākļiem. Jautājums, vai cilvēki ir gatavi šim auto. Kamēr uz auto gribas lūkoties kā uz greznuma lietu, tikmēr “Duster” nebūs pirmā izvēle. Tomēr liekas, ka situācija pamazām mainās, jo šo auto var redzēt uz ceļiem. Vai būs problēmas ar šo automašīnu otrreizējo realizāciju? Domāju, ne. Uzturēt “Duster” noteikti būs lētāk nekā citus konkurentus šajā segmentā.

Evija Kukuvasa: “Vienkārši, bet komfortabli”

Ilgi domāju, kā lai raksturo šo automašīnu, jo bija grūti atrast trāpīgākos vārdus. Dacia “Duster” pēc būtības ir ļoti vienkārša, tajā pašā laikā komfortabla, praktiska un ar patīkamu cenu. Jaunais “Duster” ar hromēto radiatora režģi izskatās pēc maza visurgājēja, kas Latvijas ceļos droši turēsies uz jebkāda ceļa seguma. Tā kā šī varētu būt mašīna, ko visvairāk izmanto ārpus Rīgas, redzu tai vairākas pozitīvas lietas: droša un ērta braukšana, zems degvielas  patēriņš, zema cena bāzes modelim, 5 gadu vai 100 000 km garantija. Nav mazsvarīgi, ka pieejami 5 dzinēju varianti atkarībā no tā, kā patīk pārvietoties.

Patika tās plašais salons, ērts autovadītāja sēdeklis un daudzie glabāšanas nodalījumi, kur, šķiet, var salikt visu iespējamo, kas citās mašīnās vienkārši mētājas salonā. Neliels trūkums komforta un stila mīļotājiem – bāzes cena 11 155 eiro, bet bagātīgāka komplektācija par kādiem 4000 eiro vairāk.