iAuto testē: Renault krosoveru izaicinājums

Ko krosoveri prot bezceļos? iAuto.lv testē trīs Renault apvidus automobiļus – priekšpiedziņas Captur, kā arī Kadjar un jauno Koleos ar pilnpiedziņu.

Ja agrāk, izdzirdot vārdu salikumu ‘apvidus auto’, pirmais nāca prātā “Nissan Patrol”, “Mitsubishi Pajero” vai kāds cits šāda lieluma auto ar visai iespaidīgām spējām bezceļos, tad šobrīd šis termins ir visai izplūdis. Par tiem tagad sauc arī krosoverus – automobiļus, kuri apvieno īpašības no dažādu klašu automobiļiem. Piemēram, ietilpīgs ģimenes auto ar pilnpiedziņu un augstāku klīrensu, kā “Honda CR-V” vai “Škoda Kodiaq”  vai spējīgs auto mērenos bezceļos ar visai sportisku vadāmību kā kompaktklases hečbekam kā “Volkswagen Tiguan”.

Kamēr daļa sabiedrības novērtē ieguvumus, ko sniedz krosoveri – augstāka sēdpozīcija, vieglāka iekāpšana, izkāpšana, augstāks klīrenss u.tml., ir arī otra frontes puse, kas uzskata, ka šie automobiļi ir ne šis, ne tas. Būsim dzirdējuši teicienu “kas der visam, neder nekam”.  Vai krosoveri bezceļiem neder?

Šī stāsta galvenie varoņi ir Renault aktuālie krosoveri –  “Koleos”, “Kadjar” un “Captur”, kas īpašā orientēšanās pasākumā “Renault krosoveru izaicinājums” tika dzīti pa taciņām Garkalnes mežos. Pēc ievadlekcijas par braukšanu bezceļos, kārtējo reizi ir skaidrs, ka braslu, dziļu dubļu špūru, un pilnīgu bezceļu šķērsošanai šie auto nav paredzēti. Galvenie traucēkļi ir pārāk lielās pārkares pār asīm, nepareiza riepu izvēle un nepietiekošs klīrenss, lai gan “Kadjar” un “Koleos” tie ir pieklājīgi 200 un 210 mm. Protams, zari un citi bezceļā atrodami šķēršļi visai viegli atstātu bojājumus arī spīdīgajā krāsojumā u.c. detaļās.

Testa trase šiem modeļiem bija meža ceļi un stigas, kuru segums mijās no cieta un pat šķembām klātas virsmas, līdz lāmām, kokvedēju izbraukātiem dubļu laukumiem un irdenu smilšu pakalniem.

Renault Captur

Mazākais no testa dalībniekiem veidots uz “Renault B platformas”, kura izmantota arī “Renault Clio” un “Nissan Juke” modeļos. Klīrenss 170 mm, tomēr pilnpiedziņa Eiropā pieejamam modelim nav pieejama. Krievijā pieejams Kaptur ar “K”, kas vizuāli ir tāds pats, taču ražots uz “Renault B0” platformas, kā dēļ tas ir nedaudz garāks, ar 200 mm klīrensu un pilnpiedziņas iespēju.

“Captur” ir veikli un precīzi vadāms, tomēr salīdzinoši īsās garenbāzes dēļ, dažādiem meža nelīdzenumiem to ir daudz vieglāk sašūpot, tas gan nerada nedrošības sajūtu. Komforta sajūtu salonā nolaupa 17” diski, ar kuriem bija apauts testa eksemplārs – lai gan balstiekārta nelīdzenumus kopumā apslāpē labi, pārbraukšana saknēm gan bija īpaši jūtama.

Salīdzinot ar lielākajiem ‘brāļiem’, “Captur” vadīšana sarežģītos apstākļos tomēr prasa lielāku uzmanību, un ir jāpārdomā, vai priekšā esošais šķērslis ir pārbraucams, vai tomēr nē. “Captur” irdenā smilšu uzkalniņā kapitulēja. Situācija visdrīzāk būtu labāka, ja automobilim būtu šiem apstākļiem atbilstošākas riepas ar raupjāku zīmējumu. Šādās reizēs arī uzskatāmi redzami vienas ass piedziņas trūkumi, salīdzinot ar pilnpiedziņu. Par piemēru nākas atcerēties testus Ungārijā, kad par 20 mm zemākais “Opel Mokka X” ar pilnpiedziņu un ielai paredzētām riepām, rādīja brīnumus dziļās dubļu špūrēs. Pilnpiedziņa izglāba. 

“Captur” bezceļu spējās ierobežo arī teju 87 cm garā priekšējā pārkare, kas ierobežo uzbraukšanu un nobraukšanu stāvākos pakalnos. Tāpēc jāsliecas domāt, ka “Captur” vieta ir dzīvei pilsētās un piepilsētās, kad augstāks klīrenss būs noderīgs braukšanai sniega apstākļos vai parkojoties pie nestandarta apmalēm. Ar 16” diskiem tas var būt labs kompanjons arī braukšanai pa grants ceļiem.

Renault Kadjar

Šis kompaktais krosovers radīts uz kopīgi ar “Nissan” izstrādātās CMF platformas, uz kuras top arī “Nissan Qashqai”, “Nissan X-Trail”, “Renault Espace”, “Megane”, “Scenic” un arī jaunais “Koleos”.

“Kadjar” pilnpiedziņa pieejama tā jaudīgākajā versijā – ar 130 Zs 1.6 litru dīzeļdzinēju un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Vadāmības ziņā “Kadjar” devies komforta virzienā – tā gaita šķiet nesatricināma, un nepamet sajūta, ka braucam ar klasi lielāku SUV.  Nepārprotiet, “Kadjar” nav neveikls – tas neprovocē uz sportošanu, bet aicina uz komfortablu kreisēšanu. Tomēr šeit tas pats, kas mazākajam “Captur” – 17” disku dēļ saknes un citi smalkie nelīdzenumi salonā kļūst diezgan kaitinoši.

Arī mežā liela daļa trases bez sarežģījumiem tika pārvarēta vienas ass piedziņas režīmā. Automātiskajā režīmā automobilis pēc vajadzības novadīs līdz 50% jaudas aizmugurējai asij, kā arī pilnpiedziņu iespējams saslēgt pastāvīgā 50/50 režīmā. Radās iespaids, ka “Kadjar” labi justos pat sarežģītākos apstākļos, vienīgi arī šim auto to ierobežo 90 cm priekšējā pārkare, kas atdursies pie stāvākiem šķēršļiem. Ja arī gadās saskarties ar strupceļu un pa šaurajām meža takām ir jāstumjas atpakaļ, traucēs ierobežotais skats uz aizmuguri.  Jā, ir arī atpakaļskata kamera un parkošanās sensori, taču dubļu trasē tie ātri kļūst nelietojami.

Renault Kadjar pašmasa – 1536 kg.

Renault Koleos

Lai gan būvēts uz tās pašas platformas, uz kuras “Kadjar” un joprojām tiek pieskaitīts kompakto krosoveru klasei, tas ir lielāks un augstāks. Pieejams vien ar dīzeļdzinējiem – vājākais 1.6 litru 130 Zs ar priekšpiedziņu un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu, savukārt jaudīgākais 2 litru 175 Zs ir ar pilnpiedziņu un pēc izvēles ar manuālo vai “X-Tronic” automātisko kārbu.

Jaunā “Koleos” izskats ir kļuvis izteikti elegants, salīdzinot ar savu priekšteci, un izskatās dārgāks, nekā ir patiesībā – tas labi izskatītos kādu privātmāju rajonā, blakus daudz dārgākiem automobiļiem.  Mežs patiesībā būtu pēdējā vieta, kur tādu gribētos sūtīt. Tomēr mežs drīzāk ir šī auto kaislība, kur auto uzvedas ļoti pārliecinoši pat ar 17” diskiem un šādiem apstākļiem visai pieticīgu riepu protektora zīmējumu. Koleos gadījumā drīzāk jāuztraucas nevis par to, vai auto spēs izbraukt, bet gan vai nenoskrāpēsim glauno krāsojumu un vai nenolauzīsim kaut ko no bufera – šim modelim ir 93 cm pārkare.

Renault Koleos pašmasa – 1829 kg.

Vai augstāks klīrenss un pilnpiedziņa ir nepieciešami?

Šāds tests parāda, ka ar krosoveriem var bezrūpīgāk doties sarežģītākos ceļa apstākļos un droši vien arī tālāk, nekā ar līdzīgas klases vieglo automašīnu. Iespējams, ka šādu meža trasi prasmīgs vadītājs spētu izbraukt arī ar standarta vieglo automašīnu, tomēr risks iestigt būtu lielāks. Protams, ar augstāku klīrensu un pilnpiedziņu, mēs šo risku samazinām, taču te katram pašam jāizvērtē savi paradumi – cik bieži gadās iekļūt šādās situācijās, kur nepieciešams augstāks auto ar četriem velkošajiem riteņiem. Ja padomā braukšana sarežģītos apstākļos, tad ir labi, ja ir abi.

Tirgus rāda, ka pieprasītāki ir krosoveri ar vienas ass piedziņu, nevis pilnpiedziņu. To var izskaidrot gan ar to, ka vienas ass automobiļa cena ir lētāka, gan iespējams arī ar to, ka lielākā daļa no tiem tomēr tiks lietoti pilsētas apstākļos, kur paaugstināts klīrenss ir noderīgāks par pilnpiedziņu.