Satiksmes jurists Edgars Džeriņš ir viens no pirmajiem elektroauto īpašniekiem Latvijā. Viņš skaidro savu nostāju par šobrīd arī Latvijā aktuālo tēmu un atklāj, kādēļ par savu nākamo auto atkal izvēlējies elektriskās piedziņas spēkratu.
Izteikšu savu viedokli par šo tēmu, jo pārāk bieži par elektroauto publiskajā telpā izsakās cilvēki, kuri pat nav sēdējuši elektroauto. Izteikšu viedokli kā satiksmes jurists, kā uzņēmuma, kurš 3 gados ir iegādājies vairāk par 50 jaunām automašīnām, īpašnieks, kā arī kā viens no pirmajiem elektroauto īpašniekiem Latvijā (tikko noslēdzām dalību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta 5 gadu projektā, kur 2014.gadā varēja saņemt finansiālu atbalstu elektroauto iegādei). Tāpat esmu cilvēks, kuram patīk gan klasiskie auto, gan īpaši youngtimeri (priekš manis sarkans Ferrari F40 ir skaistākais auto (un manuālā kārba ar aizmugures piedziņu mīļākā piedziņa), gan dīzeļi, gan benzīnnieki, gan elektroauto, gan lieli, gan mazi, gan ātri, gan ne tik ātri …
Vispirms par zaļumu un amatpersonu sistemātisku bezdarbību, kura draud ar milzīgām papildus izmaksām Latvijas iedzīvotājiem (no kuriem liela daļa tāpat jau ir konstantā mīnusā).
Tiem, kuri nav bijuši Pekīnā vai citās pilsētās ar acīm skaidri saskatāmu smogu, Rīgā neredz vēl, ka gaiss ir piesārņots. Nav nekādu šaubu, ka elektroauto pilsētu gaisu padara tīrāku (pārnesot piesārņojumu uz elektroenerģijas ražotnēm, akumulatoru utilizāciju u.tml.). Ir pētījumi, ka pilnā ciklā elektroauto rada lielāku piesārņojumu par iekšdedzes auto (noteikti tur, kur elektroenerģiju ražo, kurinot akmeņogles) par iekšdedzes auto. Ir arī pretēji pētījumi. Šoreiz ne par to.
Pietiek.com 28.10.2019. tika publicēts raksts “Ko īsti Kariņa valdība paklusām plānoja auto nodokļu jomā”:
https://www.pietiek.com/…/ko_isti_karina_valdiba_paklusam_p…
Īsais komentārs – slima suņa murgi!
Pirmkārt, kopš pirmā elektroauto iegādes 2014.gadā nekur nevarēja aizbraukt, jo daudzus gadus nebija izbūvētas elektrouzlādes stacijas. Šobrīd ir parādījušās dažas “ātrās” uzlādes stacijas. Taču mūsdienās 50 kW uzlādes staciju nosaukt par ātru laikā, kad populārākie elektroauto Nissan Leaf un Tesla Model 3 ņem pretim 100 kW, bet jaunais Porsche Taycan 270 kW (20 minūtēs var uzlādēt aptuveni 300 km nobraukumu (WLTP), ir kā minimums komiski. Pie lielākajiem t/c Alfa un Mols elektrouzlādes automāti ir pazuduši.
Autonomām no 2025.gada grib uzspiest tikai elektroauto. Klients ielido lidostā Rīga, grib apceļot Baltiju (bet, izbraucot no LV, uzlādes karte vairs nedarbojas. Katrā valstī ir cits operators ar citu karti, līdz ar ko ceļošanu ar elektroauto pagaidām ir tikai lielāko elektroauto fanu izklaide) vai pāris dienās apciemot visus radiniekus, bet neviens elektroauto par vienkāršam cilvēkam pieņemamu cenu nevar nobraukt tik daudz km.
Daudzus atbaida ierobežotais nobraukums, ko varētu atrisināt, piešķirot zilos numurus ar visām privilēģijām arī plug-in hibrīdiem, kuri pēc akumulatora iztukšošanās turpina ekonomiski funkicionēt kā pilnvērtīgi hibrīdi (piemēram, Hyundai Ioniq) pretstatā vairumam plug-in hibrīdiem, kuri akumulatora iztukšošanās gadījumā paliek par parastiem iekšdedzes auto.
Tāpat, Vācijā, Anglijā, ASV u.c. valstīs, par Norvēģiju nerunājot, valsts piemaksā par elektroauto iegādi, samazinot pirkuma cenas sāpi. Latvijā nav dzirdēts, ka pat plāno. Tādējādi vienā no trūcīgākajām valstīm Eiropā elektroauto ir visdārgākie.
Otrkārt, Latvijā nekad nav ieviesti pasaulē jau gadu desmitiem izmantotie risinājumi kā samazināt sastrēgumus un uzlabot gaisa kvalitāti. Piemēram, pilsētas centrā bez maksas drīkst iebraukt tikai automašīnas, kurās brauc vismaz 3 cilvēki (tas ir absurds, ka pilna Rīga ar SUViem, kuros 90% gadījumu sēž 1 cilvēks). Turklāt, pilna Rīga ir ar izbijušiem vācu trijotnes luxus auto, kuru “tjūnētie” dīzeļi pieķēza gaisu, bet pilnīgi nekas netiek darīts, lai šos traktorus noņemtu no trases. Velo infrastruktūras Rīgā nav un nekas netiek darīts. Vasarā notestēju vilcienu, tas velkās pēc sajūtām ar 50 kmh. No Mārupes, Bauskas, Ādažiem Rīgā nevar ne iebraukt, ne izbraukt rītos un vakaros, ko atrisinātu moderni ātrgaitas piepilsētas tramvaji.
Mana situācija.
Man personīgi elektroauto patīk kopš izbraucu ar VW eUp 2014.gadā, pēc kā iegādājos to Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta 5 gadu projektā 2014.gadā. Es dzīvoju Teikā un birojs ir Latvijas zinātņu akadēmijā. Līdz ar to elektroauto perfekti iederas mānā ikdienā. Man ir savs elektrības skaitītājs pazemes stāvvietā jau no 2014.gada. Tik cik es ikdienā nobraucu, pa pusnakti var no parastās rozetes pielādēt. Piemēram, pagājušajā sestdienā ārā bija 10 grādi. Hyundai Ioniq electric dienas sākumā ar ieslēgtu apkuri, sēdekļu un stūres apsildi rāda reālu potenciālo nobraukumu virs 300 km. No Teikas es aizbraucu uz Ulbroku, Baltezeru un Sloku virs 150 km. Atgriežoties mājās vēl bija 45% pilna bača. No parastās rozetes svētdienas rītā jau atkal bija 100%. Svētdien 2 reizes braucu uz biroju, kaimiņiene notestēja auto līdz Garkalnei, pēc kā bez lādēšanas pirmdien no rīta Skandi Motorā atgriezu auto ar 70% pilnu baču. Priekš manis pietiekami pārliecinoši pat tad, ja ziemas aukstumā pa sniegu reālais nobraukums nokritīsies līdz 200 km ar 1 uzlādi. Mani nesatrauc arī kādreiz palādēties “ātrās” uzlādes stacijās, jo to laiku lietderīgi izmantoju mācoties ķīniešu valodas vārdiņus.
Praktiskā puse un matemātika.
Protams, ka elektroauto ir dārgāks par līdzīgu iekšdedzes dzinēja auto. Taču pēc tam izmaksas praktiski beidzas, jo nav jāmaina eļļa, eļļas un degvielas filtri, sveces, turbīnas, augstspiediena sūkņi un viss cits, kas birst iekšdedzes dzinēju auto. Turklāt nav pat jāmaina bremžu uzlikas un bremžu diski, jo es vienmēr braucu rekūperācijas režīmā, nelietojot bremzes. No Teikas Tālivalža ielas līdz Pērnavas ielai var pusi laika ceļā ietaupīt, izmantojot sabiedriskā transporta joslu (man dienā ar elektroauto sanāk ietaupīt vairāk par stundu). Auto nolieku pie durvīm Rīgas satiksmes stāvvietā B zonā bez maksas. Iebraukšana Jūrmalā bez maksas. Nodokļu atvieglojumiem nepieskāršos, tie ir vispārzināmi. Protams, ka ar laiku privilēģijas mazināsies, bet pagaidām reti var sastapt kādu elektroauto uz sabiedriskā transporta joslām, bet pēdējā mēneša laikā pie uzlādēm nevienu citu elektroauto neesmu sastapis. Pa nedēļas nogli Ioniq vidējais patēriņš bija 13.5 kWh uz 100 km, kas ir EUR 1.37 (praktiski litrs benzīna). Turklāt elektroauto ir daudz uzticamāki, jo tiem ir daudz mazāk kustīgo detaļu, līdz ar to mazāks čakaris arī pēc garantijas beigām. Manā dzīvē izmaksas uz km ir par labu elektroauto. Cipari uzreiz mainās uz augšu, ja nav iespējas mājās vai darbā lādēties.
Emocionālā puse.
Elektroauto man nav tikai auksts aprēķins. Tīri emocionāli man elektroauto patīk ikdienā daudz vairāk par benzīna un dīzeļa auto, jo tie vienkārši ir nesalīdzināmi dinamiskāki un klusi. Sākotnēji, kad nebija zilie numuri, daudzi bija šokā par eUp startu no luksofora, jo pilsētas satiksmē līdz 70 kmh tas ir dinamiskāks par 90% iekšdedzes dzinēju auto. Patīkamas emocijas ir arī sastrēgumu stundās kilometriem gariem sastrēgumiem mierīgi pabraukt garām pa tukšu sabiedriskā transporta joslu:)
Pirms dažiem gadiem iedevu eUp izbraukt kādam turīgam klientam. Viņš nākošā dienā aizbrauca uz Holandi, nopirka Teslu Model S. Savu BMW X5 dīzeli un 330i kabrioletu uzdāvināja bērniem, paziņojot, ka par iekšdedzes dzinējiem neko vairs negrib zināt. Tikko pazvanīju paprasīt viedokli vai domas nav mainījušās pēc vairāku gadu ekspluatācijas. Viņš gaida jauno Model S, cerot, ka iekšdedzes auto drīz pazudīs no ikdienas. Tādi stāsti man ir vairāki.
Kāpēc izvēle krita uz Hyundai Ioniq?
Tesla Model S man patīk, bet salona apdares kvalitāte man nav pieņemama. Cena Teslām pagaidām arī ir daudz par augstu pat Model 3 (solīto EUR 40 000.00 vietā bāzes cena ir krietni virs 50 000.00). Manuprāt, labākais elektroauto šobrīd ir Porsche Taycan (ja atskaita kosmisko cenu). No šobrīd pieejamiem auto līdz EUR 40 000.00 vispār jau gribējās Hyundai Kona – ļoti dinamisks auto, ar kuru var nobraukt pat 500 km ar vienu uzlādi. Taču gandrīz gads jāgaida. Tāpēc Ioniq feislifts, kuru šogad jau varēšot dabūt. Ioniq ir 7 gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma (bačai 8 gadi vai 200 000 km). Turklāt Hyundai ne tikai saskaņā ar manu pieredzi šobrīd ir vieni no uzticamākajiem auto, bet Hyundai un Kia ir vācu Autobild uzticamības testu augšglā (kad vēl žurnālus tirgoja Latvijā, tad 1. un 2.vieta). Salīdzinot ar VW nožēlojamo garantiju 3 gadu/100 000 km garantiju nebūtu bijis pēc garantijas jāmaksā par kondicioniera remontu un lādēšanas kabeļa nomaiņu. Citādi eUp izmaksas bija niecīgas. VW I.D. šobrīd pat neizskatu tieši nožēlojamās garantijas dēļ
Nobeigumā piebildīšu, ka pasaulē lielākā autoražotāja no nulles radītā nākotnes vīzija par “tautas auto” – VW I.D. kā opcija nemaz netiek izskatīta tieši nožēlojamās garantijas dēļ (īpaši zinot kā vācieši pēdējos gadus lipina nekvalitatīvus auto ar mērķi tiem izjukt pie 100 000 km). Laikā, kad Kia un Hyundai garantija ir 7 gadi bez nobraukuma ierobežojuma, VW garantija ir tikai 3 gadi vai 100 000 km, bet elektroauto šobrīd ir 5 gadi vai 100 000 km (manuprāt tā ir naturāla krāpšana, ņemot vērā VW augstās cenas un ar katru gadu zemāku uzticamības līmeni (saskaņā ar vācu Autobild VW Golf šajā ziņā ir aiz Ford Focus, Opel Astra, Hyndai i30 u.c. šīs klases auto).
Foto: Ekrānbilde no Facebook.com/100001134667813/posts/2479296472118151/