Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā.
Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.
“Prioritāte šogad, tāpat kā pērn būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks apmērām tādā pašā apjomā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,” saka VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Lange arī norādīja, ka līdzekļi, kas tiks ietaupīti uz ziemas uzturēšanas darbu rēķina, ņemot vērā silto ziemu, tiks novirzīti vietējo grants seguma autoceļu vasaras uzturēšanas darbiem.
Būvdarbi plānoti tai skaitā uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 – pārejošie objekti no 2019. gada. 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri tilti – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas Sēnītes mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.
Lielākie būvdarbi 2020. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
· A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), pārejošais objekts no 2019. gada
· A10 Rīga – Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 km 13.41.- 19.25., pārejošais objekts no 2019. gada
· P35 Gulbene – Balvi – Viļaka km 2.14.-12.68., pārejošais objekts no 2019. gada
· P30 Cēsis – Vecpiebalga – Madona km 49.06.-61.13., pārejošais objekts no 2019. gada
· P95 Jelgava – Tērvete – Lietuvas robeža (Žagare) km 28.36.- 43.55., pārejošais objekts no 2019. gada
· P108 Ventspils – Kuldīga – Saldus km 3.93.- 24.86., pārejošais objekts no 2019. gada
2020. gadā plānots izsludināt pārbūves darbu projektēšanu šādos ceļu posmos
· P34 Sinole – Zeltiņi – Silakrogs ( Gaujā noslīdenis) km 0,11.-0,37.
· A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) km 51,30.-56,70.
· A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) km 6,98.- 21,77.
· A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) abas brauktuves km 35,50.- 40,85.
· A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves km 39,40.-46,10.
· P14 Umurga – Cēsis – Līvi km 21,99.-34,92.
· P35 Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (Vientuļi) km 17,59 – 32,44
Valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu laboratorija 2019. gadā kopumā ir ņēmusi 2876 paraugus un veikusi 11 002 testu, veicot mērījumus uz 6 780 km valsts autoceļu.
“Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019. gada sezonā ceļu būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par ievērojamu uzlabojumu no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei,” stāsta LVC būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. “Savukārt LVC ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā,” uzsver G. Alberiņš.
Šobrīd ir novērtēti 53 objekti, kuros 2019. gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā par 47 651 eiro.
Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem dēļ nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma: Ventas tilta atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava – Iecava (P93) (3.27 – 8.94 km). Būvniekiem būs jāveic pārbūve autoceļa Augšlīgatne – Skrīveri (P32) posmā 61.27 – 71.27 km, apmēram 660 joslas kilometros, saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.
Būvnieki veica pārbūvi sekojošos 2018. gadā pabeigtajos objektos:
• Autoceļa Krāslava -Preiļi-Madona (P62) posmā no 44,15.-57,54. km. Būvnieks SIA YIT Infra Latvija
• Autoceļa Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona (V636) posmā no 0,567. -1,143. km. Būvnieks AS Panevežio keliai
• Autoceļa Pelēči-Aizkalne-Korsikova (V748) posmā no 7,5.-13,09 km. Būvnieks AS Panevežio keliai
2020. gada sākumā 72% valsts galveno autoceļu bija labā un ļoti labā stāvoklī.
Foto: Publicitātes attēls