Izdevums Bloomberg raksta, ka Shell atradis risinājumu, kā turpināt dīzeļdegvielas piegādes no Krievijas uz Eiropu, vienlaikus apmierinot sabiedrisko domu, kas pieprasa izbeigt subsidējot Vladimira Putina kara mašīnu.
Kad Krievijas dīzeļdegvielas krava vairs nav Krievijas dīzeļdegvielas krava? Atbilde: kad Shell Plc, lielākā Eiropas naftas kompānija, pārvērš to par to, ko tirgotāji dēvē par “Latvijas maisījumu”.
Bloomber raksta, ka tas iespējams sajaucot naftas produktus, proti, ja kravā 49,9% dīzeļa nāk no Krievijas, bet pārējie 50,01% iegūti citur, šāda naftas krava tehniski nav Krievijas izcelsmes.
Šis manevrs ir pamatā plaukstošajam un nepārredzamajam jauktās Krievijas dīzeļdegvielas un citu rafinētu naftas produktu tirgum, kas ir viens no daudziem, ko naftas kompānijas un preču tirgotāji izmanto, lai saglabātu Krievijas enerģijas plūsmu uz Eiropu, vienlaikus apmierinot sabiedrisko domu.
Tā kā Eiropa vairs nepiemēro nekādus ierobežojumus vai sodus Krievijas naftas, gāzes vai ogļu iegādei, jaunā maisījuma pārdošana ir pilnīgi likumīga. Ja Shell un citi pilnībā ievērotu Eiropas noteikumus, viņi varētu iegādāties 100% Krievijas izcelsmes kravas.
Taču sajaukšana ir ērts rīks uzņēmumiem, lai publiski pateiktu vienu lietu (mēs pakāpeniski izbeidzam Krievijas naftas produktu izmantošanu) un darītu citu (mēs turpinām izmantot Krievijas naftu vairumā).
Autors raksta, ka Shell gadījumā uzņēmums ir grozījis tā sauktos vispārējos līgumu noteikumus un nosacījumus, lai atļautu Krievijas naftas produktu sajaukšanu. Jaunie termini nosaka: “Šī piedāvājuma nosacījums un jebkura no tā izrietošā līguma nosacījums ir tas, ka Pārdevēja pārdotajām un piegādātajām precēm nav jābūt Krievijas Federācijas (“RF”) izcelsmes un tās nedrīkst būt iekrautas vai transportētas no Krievijas. Preces tiek uzskatītas par “RF izcelsmes”, ja tās ražotas RF vai ja 50 % vai vairāk to satura (pēc tilpuma) ir materiāls, kas ražots RF.”
Naftas tirgū tirgotāji zina par tā saucamo “Latvijas maisījumu” – jaunu dīzeļdegvielas veidu, kas tiek izmantots kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar kaut ko citu. Tipiskā tirdzniecība notiek sekojoši: no Primorskas, Krievijas naftas eksporta pilsētas netālu no Sanktpēterburgas, to nogādā uz Ventspili, Latvijas ostu, kurā ir liels naftas terminālis un tanku kapacitāte. Tur notiek sajaukšana. Ir daudz citu vietu, kur notiek tas pats, tostarp Nīderlandē un atklātā jūrā, ko tirgotāji sauc par pārsūtīšanu no kuģa uz kuģi. Daudziem tirgū “Latvijas maisījums” ir vienkārši saīsinājums jebkuram maisījumam, kas satur krievu produktu, neatkarīgi no tā, kur notika sajaukšana.
“Latvijas maisījums” ir atgādinājums par līdzīgām “sētas durvīm” tirdzniecībā ar sankcijām pakļauto Irānas un Venecuēlas jēlnaftu, kas gadiem ilgi Tālajos Austrumos tika piedāvāta kā “Malaizijas maisījums” vai “Singapūras maisījums”.
Tomēr Shell stratēģija nav bezriska risinājums. Uzņēmums pagājušajā mēnesī bija spiests atvainoties pēc tam, kad tā tirgotāji nopirka vienu kuģa kravu Krievijas Urālu jēlnaftas par zemu cenu, izraisot Ukrainas ārlietu ministra sašutumu, kurš apsūdzēja Lielbritānijā reģistr uzņēmumu peļņas gūšanā no ukraiņu asinīm.
Avots: Bloomberg raksts: bloomberg.com/opinion/articles/2022-04-08/ukraine-war-this-backdoor-keeps-russian-oil-flowing-into-europe
iAuto jau nosūtīja jautājumus LR Satiksmes ministrijai un Ventspils brīvostai
