Pērn būtiski kāpusi “Gazprom” peļņa, sasniedzot 27,6 miljardus eiro.
Krievijas dabasgāzes giganta “Gazprom” tīrā peļņa pērn pieaugusi līdz 2,1 triljonamrubļu (27,6 miljardi eiro), salīdzinot ar 135 miljardiem rubļu pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.
Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājis enerģijas cenu pieaugums pasaulē, globālajai ekonomikai atgīustoties no koronavīrusa pandēmijas.
Enerģijas cenas strauji pieaugušas arī šogad pēc Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai.
Kā jau vēstīts, “Gazprom” trešdien paziņoja, ka pārtraucis piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.
Vācijas “Uniper” aizstāv lēmumu par Krievijas gāzi maksāt rubļos
Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām “Uniper” paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.
Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.
Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.
“Uniper” uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.
“Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam,” Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis “Uniper” preses dienests.
“Mūsu kompānija un Vācija kopumā īstermiņā nevar iztikt bez Krievijas gāzes, tas mūsu ekonomikai radītu dramatiskas sekas,” apgalvo kompānijā.
Vācijas lielākā enerģētikas kompānija RWE atteikusies komentēt, kā maksās par Krievijas gāzi.
Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija “Gazprom” trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.
Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankciju režīmu, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.
Marta beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz, ka “nedraudzīgajām valstīm” par naftu un gāzi jāmaksā rubļos.
Dekrēts paredz, ka Eiropas importētājiem eiro vai ASV dolāri jāiemaksā Šveicē bāzētajā “Gazprom” meitasuzņēmumā “Gazprombank” un pēc tam nauda citā kontā Krievijā jākonvertē rubļos.
Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ES sankcijas netiek pārkāptas, ja Krievijas gāzes pircēji veic maksājumus eiro un saņem darījuma apstiprinājumu pirms maksājuma konvertācijas Krievijas nacionālajā valūtā.
Apjukumu radīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, kad trešdien atkārtoti brīdināja ES importētājus, ka maksāt par Krievijas gāzi rubļos būtu sankciju režīma pārkāpums, ja vien līgumā kā apmaksas veids nav norādīti rubļi.
97% ES kompāniju gāzes piegāžu līgumi ar “Gazprom” paredz maksājumus eiro vai ASV dolāros.
Foto: Pexels.com