Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.
“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.
“Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības,” sacīja “Swedbank” ekonomiste.
Tomēr iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem manevrēšanas iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas – piemēram, 2020.gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā piektā daļa sabiedrības. Pērn gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz lielākām vai mazākām grūtībām “savilkt galus kopā”. Buceniece sagaida, ka norēķināšanās par energoresursiem būs izaicinājums būtiskai sabiedrības daļai.
“Nevar izslēgt gadījumus, kur kāda māja līdzekļu trūkuma dēļ būs spiesta, piemēram, pat ziemā atteikties no karstā ūdens. Tas gan būs atkarīgs no valsts atbalsta apmēra un veida, kā arī no tā, cik laicīgi tas tiks sniegts,” skaidroja ekonomiste.
Buceniece atzīmēja, ka ideālā gadījumā valdībai būtu jādomā par iespējami mērķētu atbalstu mazāk aizsargātajām mājsaimniecībām. Tas ļauj sniegt lielāku atbalstu tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Tāpat mērķēts atbalsts atstāj ierobežotu ietekmi uz inflāciju, kamēr visaptverošs un ļoti dāsns atbalsts inflāciju ceļ.
Vienlaikus mērķēts atbalsts ir mazāks slogs budžetam, un valstij mazāk jāaizņemas. Latvijai ir iespējas aizņemties finanšu tirgos – parāda līmenis uz daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona ir diezgan mazs, un arī valsts kredītreitings ir gana augsts. Tomēr jārēķinās, ka aizņemšanās kļūst dārgāka, jo obligāciju ienesīguma likmes aug.
Reizē pastāv iespēja, ka sadārdzinājums būs tik liels, ka radīs finansiālas grūtības lielākajai daļai iedzīvotāju. Tādā gadījumā var gadīties, ka būs nepieciešami arī visaptverošāki atbalsta pasākumi, jo valsts un pašvaldību iestādēm pietrūks informācijas un kapacitātes, lai piešķirtu mērķētu atbalstu.
“Arī partiju “spalvu spodrināšana” vēlēšanu priekšvakarā, visticamāk, nozīmēs svaru nosvēršanos par labu plašākam un dāsnākam atbalstam. Šajā gadījumā, manuprāt, svarīgi ir kompensēt tikai daļu energoresursu cenu sadārdzinājuma, lai iedzīvotājiem, it īpaši turīgākiem, saglabātos motivācija mazināt dārgo energoresursu patēriņu un lai neradītu papildu spiedienu uz inflāciju,” atzīmēja “Swedbank” ekonomiste.
“Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka pie pašreizējām tirgus cenām, tikai dabasgāzes importa izmaksas Latvijā pieaugtu par aptuveni vienu miljardu eiro gadā un nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas rēķini daļā no Latvijas pilsētām varētu pieaugt divas līdz trīs reizes. Tas kopā ar degvielas, pārtikas un citu preču, kā arī pakalpojumu cenu kāpumu ir ļoti liels slogs, it īpaši mazāk nodrošinātajiem.
Viņš pauda, ka pensiju indeksācija rudenī noteikti palīdzēs, taču pamatvajadzībām cenas šobrīd aug straujāk nekā pakalpojumiem un tādēļ bez valsts atbalsta šajā situācija nevarēs iztikt. Valsts budžetā iespējas sniegt atbalstu ir un tas noteikti tiks darīts, taču ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas efektīvākus un, ja iespējams, mērķētākus pasākumus.
“Protams, palīdzēt visiem un pilnīgi visās situācijās var nebūt iespējams, tādēļ pilnībā nevar izslēgt, ka, piemēram, kādās situācijās cilvēki taupības nolūkos ir spiesti atslēgt silto ūdeni. Taču masveidīgi es šādas situācijas nesagaidu. Šī gada pirmajos četros mēnešos ar valsts atbalstu ne tikai izdevās kompensēt elektroenerģijas cenu kāpumu, bet pat samazināt rēķinus,” norādīja ekonomists.
Viņš paskaidroja, ka valsts aizņemšanās izmaksas ir sākušas augt, tādēļ ir svarīgi “nenoslīkt subsīdijās” un ir ļoti svarīgi vienlaikus plānot investīcijas energoefektivitātē, kā arī atjaunojamo energoresursu ražošanā.
Tāpat arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka to, ka var nākties limitēt patēriņu, norāda arī dažāda līmeņa Eiropas Komisijas (EK) politiķi un ierēdņi. Ja īstenojas šāds scenārijs, cenas var būt nepieredzēti augstas. Un uz rudeni arī tiks pastiprināti komunicēts, respektīvi, aicināts labprātīgi taupīt enerģiju.
Foto: iAuto.lv