Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” lēmums par dabasgāzes eksporta pārtraukšanu uz Latviju ietekmēs ikvienu, tomēr tas nav negaidīts lēmums, aģentūrai LETA norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes prodekāne studiju jomā Laila Zemīte.
Viņa skaidroja, ka “Gazprom” lēmuma ietekmes apmēru noteiks tas, cik daudz Latvijas tirgotājiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē būs pieejama dabasgāze, kā arī tas, par kādu cenu šis resurss būs iepirkts.
Patlaban Latvija paļaujas uz alternatīviem piegādes resursiem, kas nav saistīti ar Krieviju, tomēr tas ir izaicinājums, ņemot vērā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa noslodzi un faktu, ka Paldisku LNG terminālis vēl nav gatavs, atzīmēja eksperte.
“Ir jāskatās vēl plašāk, iespējams, uz vēl kādiem citiem piegādes ceļiem,” uzsvēra Zemīte.
Viņa arī pauda, ka šajā gadā atšķirībā no iepriekšējiem ir ļoti sarežģīti prognozēt Inčukalnā pieejamās dabasgāzes jaudas tieši Latvijas tirgotājiem, jo situācija mainās pa dienām, reizēm pat pa stundām.
Saistībā ar dabasgāzes patēriņa kritumu Latvijā Zemīte norādīja, ka tas faktiski krītas katru gadu, tomēr šogad šis process novērojams izteikti. Tas, ka daudzi gāzes katlus maina uz alternatīvām iekārtām, pašlaik padara sarežģītu situāciju precīzi prognozēt patēriņa kritumu gada laikā, tomēr ir skaidrs, ka šis kritums būs lielāks par 15%, ko savās rekomendācijās atzīmējusi Eiropas Komisija.
Tāpat RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes prodekāne atzīmēja, ka patēriņu samazināt cenšas arī AS “Latvenergo”, kas valsts kopējā dabasgāzes patēriņa ziņā ar termoelektrocentrālēm (TEC) aizņem lielu daļu.
Vienlaikus Zemīte atzīmēja, ka dabasgāzes patēriņu ietekmē arī laika apstākļi ziemā. “Daudz būs atkarīgs arī no tā, cik barga šī ziema būs. Ja tā būs salīdzinoši silta, tad es domāju, ka apmērs varētu samazināties vēl vairāk,” viņa sacīja.
Jau ziņots, ka atbilstoši Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” vēstītajam “Gazprom” pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju “saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu”.
AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) apstiprināja, ka ir saņemta informācija no “Gazprom” par dabasgāzes jūlija piegāžu pārtraukšanu.
Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, “Conexus” aprēķinos nerēķinājās ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.
Tāpat ziņots, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no 2023.gada 1.janvāra.
Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Atbilstoši grozījumiem Enerģētikas likumā publiskajam tirgotājam ir pienākums nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apmērs laika posmam no attiecīgā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Foto: Pexels.com