Dienām kļūstot īsākām, ceļa braucamā daļa ir arvien grūtāk pārredzama. It sevišķi ceļa posmos, kur nav uzstādīts pietiekams apgaismojums.
Šādās vietās vienīgais glābiņš ir pašu automašīnas apgaismojums, kam ziemas sezonā jābūt labā darba kārtībā, lai laikus pamanītu šķērsli vai citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tāpēc Gjensidige Latvija ir apkopojusi padomus, kas palīdzēs pārliecināties, ka jūsu automašīnas apgaismojums ir gatavs gada tumšākajam laikam.
Laika posmā, kad pie spēkrata stūres bieži vien atrodaties tumsā, ir pastiprināti jāievēro drošība uz ceļa. Nepietiekama apgaismojuma dēļ varat savlaicīgi nepamanīt mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus, gājējus, velosipēdistus, skūteru lietotājus vai arī meža dzīvniekus un citus šķēršļus. Pārvietojoties tumsā, īpaša uzmanība jāpievērš attālumam starp jums un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpat jāievēro atļautais braukšanas ātrums, pēc nepieciešamības to samazinot atbilstoši ceļa seguma stāvoklim, laika apstākļiem, it īpaši pasliktinoties redzamībai braukšanas virzienā.
“Lai gan braucot tumsā ir svarīgi ievērot piemērotu braukšanas ātrumu un īpašu piesardzību, vēl būtiskāks ir skaidri pārredzams ceļš. Nepietiekami apgaismotos ceļa posmos to nodrošinās jūsu automašīnas lukturu radītais gaismas stars. Tāpēc, pirms došanās uz ceļa, nepieciešams pārliecināties par gaismekļu stāvokli. Ja pamanāt, ka priekšējie lukturi ir kļuvuši blāvi vai to gaismas stars nav pietiekami spilgts, to ir laikus jānovērš. Visbiežāk, ja apgaismojums ir pazudis pavisam, atliek vien nomainīt spuldzi un problēma būs atrisināta. Taču blāva apgaismojuma iemesli var būt dažādi un tos pēc iespējas ātrāk jāatklāj, lai atkal droši atgrieztos uz ceļa,” skaidro Gjensidige Latvija vecākais sauszemes transportlīdzekļu eksperts Latvijas transportlīdzekļu atlīdzību grupā Oskars Stankevičs.
Gaismekļu plastmasas pārsegs
Automašīnas lukturu komponentes, spuldzes, reflektorus, vadības blokus un citas svarīgas detaļas, brauciena laikā no ārējas vides pasargā caurspīdīgs organiskā stikla kompozītmateriālu aizsargs, taču laika gaitā un saules gaismas ietekmē tas var kļūt dzeltens, necaurspīdīgs, gaismas staru slāpējošs, kā arī akmeņi, netīrumi un citi ceļa gruveši var to saskrāpēt. Bojātās detaļas dēļ, gaismekļi var izskatīties blāvi, pat ja tiem nav citu trūkumu vai bojājumu. Ja tajā nav plaisu, tad šo organiskā stikla kompozītmateriālu aizsargu ir iespējams labot nopulējot, pārlakojot vai izmantojot citas atjaunošanas metodes, lai stars atkal kļūtu spožs. Taču, ja tas ir bojāts, nāksies šo detaļu mainīt vai pat mainīt visu lukturi.
Auto elektronika
Viena no iespējamām problēmām ir vadi un to savienojumi, kas savieno priekšējos lukturus ar elektriskās strāvas avotu. Tie ir daļa no elektriskās ķēdes, kas piegādā elektrību gaismekļiem, nodrošinot tiem nepieciešamo strāvas jaudu. Ja šie vadi vai savienojumi ir bojāti, vai pakļauti korozijai, elektrība pa to nespēj brīvi plūst un tie ir jāremontē vai jāmaina. Lai gan šāda remonta izmaksas ir nelielas, mehāniķim tā nomaiņa aizņems kādu laiku, tāpēc ir svarīgi laikus doties uz servisu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu problēmu.
Ģenerators un tā siksna
Ja iepriekš minētās detaļas ir darba kārtībā, tad, iespējams, problēma ir atrodama zem automašīnas pārsega. Nereti pie vainas var būt arī automašīnas ģenerators vai nolietota ģeneratora siksna. Kā pārliecināties, ka problēma ir saistīta ar ģeneratoru?
Ierasti par problēmām ar ģeneratoru signalizē brīdinājuma signāls automašīnas mērinstrumentu panelī. Tomēr mēdz būt tā, ka šis brīdinājuma signāls neparādās, bet akumulatora uzlāde notiek nepilnīgi. Ja Jums ir aizdomas par ģeneratora darbības traucējumiem, mājas apstākļos var veikt nelielas pārbaudes. Ieslēdzot aizdedzi, automašīnas lukturi deg, izmantojot akumulatora ražoto strāvu. Ja, iedarbinot automašīnu, priekšējo lukturu stars paliek nemainīgs vai pat aptumšojas, iespējams, ģenerators nenodrošina pietiekami daudz jaudas, un to vajadzētu pārbaudīt. Savukārt, ja apgaismojums, kas nāk no gaismekļiem, nejaušiem intervāliem kļūst spožāks un tad atkal blāvāks, un papildus tam parādās gumijas čīkstēšanai raksturīga skaņa, tas var liecināt, ka jāpārbauda ģeneratora siksnas spriegojums vai tās nolietojums.
Apgaismojuma veidi – kurš būs vislabākais tumsā?
Mūsdienu automašīnas visbiežāk ir aprīkotas ar vienu no trim priekšējā apgaismojuma veidiem – LED, halogēna vai ksenona. Visizplatītākie ir halogēna spuldžu gaismekļi – tie ir maciņam draudzīgi un viegli uzturami. To dzeltenā gaisma ir maigāka, taču šis apgaismojuma veids nav tik energoefektīvs.
Savukārt LED spuldžu apgaismojums nerada gandrīz nekādu siltumu un lielāko daļu savas enerģijas pārvērš gaismā. Tas nozīmē, ka LED apgaismojums samazina automašīnas degvielas patēriņu un emisijas, kā arī kalpo ilgāk nekā halogēna vai ksenona spuldzes. Taču LED lukturos esošās gaismas diodes nav nomaināmas atšķirībā no ksenona vai halogēna lukturiem. LED lukturu nomaiņa ir ievērojami dārgāka un sarežģītāka.
Taču ksenona spuldžu apgaismojums ir zināms ar to spilgtumu. Tas ir pat trīs reizes spilgtāks par halogēna gaismekļiem. Ksenona apgaismojuma spuldzēm, attiecībā pret LED sistēmām vai halogēna, ir liela priekšrocība. Ar laiku tām pamazām samazinās gaismas intensitāte un tās neizdeg uzreiz, kas ļauj laikus ieplānot to nomaiņu.
Piemērotākais apgaismojums ir atkarīgs no jūsu pašu vajadzībām. Diennakts tumšajā laikā noteikti visspožākie būs ksenona un LED priekšējie lukturi. Halogēna apgaismojums, ja ar lukturiem viss ir kārtībā, darbosies tikpat labi, bet būs maciņam draudzīgākais. Protams, gaismas spilgtums atkarīgs arī no spuldzes kvalitātes. Lai gan ksenona gaismas nereti ir visspilgtākās, kvalitatīva halogēna spuldze var spīdēt pat spožāk par nekvalitatīvu ksenona. Pirms spuldžu maiņas ir vērts konsultēties ar mehāniķi, lai noskaidrotu ar kādu apgaismojumu varat aprīkot savu automobili. Tā tehniskās apskates laikā izvairīsieties no liekiem pārsteigumiem.
Tāpat, pirms gada tumšākās sezonas, ir vērts pārbaudīt gaismas stara augstumu. Pat, ja automašīnas apgaismes elementi ir teicamā stāvoklī, bet to gaismas stars nav atbilstoši noregulēts, pats autovadītājs uz ceļa neko daudz neredzēs un būs par apgrūtinājumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tos apžilbinot.
Foto: Publicitātes attēls